“Kur es esmu – tur es radu”

Ar Igo tiekamies viņa mūzikas un mākslas centrā “Ceplis”. Divās mājās un kaļķu dedzinātavā pašā Lielupes krastā vēl pirms nepilniem četriem gadiem valdīja gandrīz pilnīga aizmirstība. Nu ēkas atgūst dzīvi un radošus vaibstus. Igo atzīstas, ka ir nedaudz piekusis no dienas skrējiena, bet ar smaidu piedāvā kafiju un aicina savā jaunākajā lolojumā – 10. mājā.
Neticami, bet vēl pirms pāris gadiem te bija vien izdemolēts nams, kas gadiem bija stāvējis bez piesegtiem pamatiem un notekām, ar bedri pa vidu, būvgružu kaudzēm un bez logiem.
“Šeit no nebūtības un pilnīgām šausmām tapusi vide, kurā varam darboties un jau sapņot par nākotni. Vēl pirms nedēļas Gita (aut. piez. - Gita Straustiņa) man atsūtīja vienu foto ar šo māju pirms trīs gadiem – es uz to paskatījos un neticēju. Pilnīga katastrofa. Mēs tiešām esam baigo darbu izdarījuši,” atzīt Igo.
Tagad te, 10. mājā (ciematā, kas bijis ražošanas centrs, vēsturiski nav bijušas ielas, tikai numurēti nami), kas varbūt kādu dienu tiks pārdēvēta par Upes māju, ierīkota telpa ar skaistu skatu uz upi, kur izstādītas Igo grafikas, trauki, kas rotāti ar Igo unikālajiem ceriņziedu un ābolšķēlīšu zīmējumiem, arī darinājumi no māla, piemēram, ābolīši, no kuriem katram veltīta stunda, pusotra.
Kad pēc vairāk nekā stundu garām ekskursijām Igo ciemiņus ir pārsteidzis ar atdzimstošo “Cepli” un savu trauku rotāšanas mākslu, viesus šajā telpā gaida vēl viens pārsteigums.