Kurš gadiem ilgi zaga jelgavnieku un dobelnieku spēkratus?

Kad laikraksta “Padomju Jaunatne” 1987. gada 28. martā tika publicēts žurnālista Jura Blaumaņa raksts “Mainu zirgu pret automobili…”, dažās sabiedrības grupās radās milzu uztraukums. Uztraukti bija ne tikai Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas ierēdņi un pat Latvijas PSR prokurors, otrās klases valsts tieslietu padomnieks Jānis Dzenītis, bet arī Jelgavas iekšlietu daļas un izmeklēšanas nodaļas darbinieki. Tas ir saprotams, jo Blaumanis savā publikācijā nepārprotami norādīja uz dažu Jelgavas milicijas darbinieku sadarbību ar noziedzniekiem – kādu bezbēdīgu un brašu noziedzīgu grupējumu, kas Jelgavas un Dobeles pusē zaga transportlīdzekļus, tajā skaitā smagās automašīnas, ko bez problēmām pārdeva Lietuvā. Un neviens no pircējiem pat neuzdeva jautājumu, kāpēc šīm mašīnām nav dokumentu.

Izdevīgi gan kolhozniekiem, gan čigānam

Jautājumi neradās arī brīdī, kad Biržu rajona kolhoza “Pergale” priekšsēdētāja K. Akavicka mājas pagalmā pēkšņi parādījās kravas automašīna “UAZ” labā tehniskā stāvoklī. “Kolhozam bija vajadzīgas rezerves daļas, un ar to šķita viss pateikts. Grāmatvežiem pilnīgi pietika ar priekšsēdētāja paskaidrojumu, ka mašīnu izgādājis kāds paziņa no Latvijas. Atbraucējam samaksāja smiekla naudu — vienu tūkstoti rubļu, ar ko