Andra Ozola
Par darba vidē balstītām studijām Latvijā sabiedrībā sāka plašāk runāt saistībā ar Latvijas Universitātes, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un nodibinājuma “Iespējamā misija” īstenoto projektu “Mācītspēks”. Tā ietvaros otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Skolotājs” pedagoģisko izglītību, vienlaikus ar studijām strādājot skolā, iegūst cilvēki, kam jau ir augstākā izglītība citā specialitātē. Šādu studiju modeli jau vairākus gadus izmanto virknē valstu, sagatavojot dažādu profesiju speciālistus, taču Latvijā šāda prakse pagaidām nav ierasta lieta.
Varētu teikt, ka darba vidē balstītas studijas ir augstskolu atbilde darba devēju neapmierinātībai ar absolventu kompetences līmeni. Precīzāk – ar trūkumiem iegūto akadēmisko zināšanu pielietošanā, sākot strādāt uzņēmumos. Tieši darba devēji daudzās valstīs signalizēja par radušos plaisu starp augstskolās mācīto un to, kādas zināšanas un prasmes vēlamas, lai uzreiz sāktu veiksmīgi strādāt darba vietās un darba devējiem nevajadzētu ieguldīt laiku un līdzekļus papildu apmācībām. Piemēram, šādu studiju modeli plaši ievieš Nīderlandē – sākumā maģistra studijās, pēc tam arī bakalaura līmeņa studijās.
Darba vidē balstītu studiju modeli pielieto dažādu jomu speciālistu sagatavošanā – uzņēmējdarbībā, sociālajā darbā, medicīnā, pedagoģijā. Latvijā, starp citu, pirmais projekts bija medicīnas māsu sagatavošanā.
Šādu studiju rezultātā, kā liecina dažādu valstu pieredze, tiek sagatavoti jaunie speciālisti, kam ir lielāka konkurētspēja darba tirgū, salīdzinot ar “klasisku” augstāko izglītību ieguvušajiem. Viņi uzreiz spēj teorētiskās zināšanas pārbaudīt un pielietot praksē, viņiem ir reālās dzīves pieredze. Studenti ir daudz atvērtāki radošām idejām, inovatīvāki, koncentrējas uz profesijā nepieciešamām prasmēm. Studentiem ir arī lielāka vēlme dalīties ar savu pieredzi, kā arī iespējas saņemt informāciju no kursa biedriem, kuri arī strādā. Jaunie cilvēki vairāk studē patstāvīgi un ir prasīgāki studiju procesā.
Tā kā šādas studijas pasaulē ir kas samērā jauns, tad arī mācību modeļi ir dažādi. Mēdz būt kā Latvijā, kad studenti vienlaikus strādā un studē, bet mācības var organizēt arī tā, ka studijām augstskolā seko garāka prakse, tad atkal mācības, tad prakse utt. Arī laika sadalījums starp augstskolu un darba vietu atšķiras. Taču visur par studenta veiksmīgu sagatavošanu atbild gan augstskolas, gan darba devēji, kas strādā savstarpējā mijiedarbībā.
Kāda ir pirmā projekta “Mācītspēks” pieredze, un kādi ir pirmie rezultāti, par ko varam runāt? Studijas visu laiku notiek vienlaikus ar darbu skolās, bet programmas universitātes īsteno ciešā sadarbībā ar skolām. Piemēram, zināšanas par e-klasi, mācību plānošanu, normatīvajiem dokumentiem, kas ir ļoti praktiskas zināšanas, tiek apgūtas darba vietās ciešā sadarbībā ar mentoriem. Savukārt universitātēs studentu novērtēšanā tiek ņemtas vērā ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī tas, kā tās tiek sasaistītas ar mācību procesu skolā. Savukārt universitātēs kopā ar studentiem tiek analizēti problēmu risinājumi, kas izmantoti skolās.
Jā, pagaidām ne visas problēmas ir atrisinātas. Informācijas par darba vidē balstītām studijām trūkst sabiedrībā, un arī skolas ne vienmēr izprot, kādi no tām būs ieguvumi un kā strādāt ar jaunajiem skolotājiem. Arī valsts atbalsts skolām, kas piedalās projektā un kur skolotāji ne tikai veic savu tiešo darbu, bet arī palīdz gatavot jaunos skolotājus, varētu būt lielāks. Piemēram, mentoram, bez kura šāds studiju modelis nav iespējams, finansējums pagaidām ir niecīgs, tāpēc atsaucība un motivācija kļūt par mentoru ir zema. Augstskolām trūkst arī normatīvo tiesību aktu, kas reglamentē šādas studijas. Tas gan ir saprotams, jo esam tikai ceļa sākumā, pagaidām meklējam labākos risinājumus, no kuriem tad vēlāk būs iespējams izraudzīties un apstiprināt labākos.
Latvijā darba vidē balstītas studijas pagaidām ir kas diezgan jauns un neierasts, tāpēc rezultātus korektāk varēsim analizēt pēc dažiem gadiem. Taču pirmās atsauksmes un vērtējumi ir cerīgi. “Mācītspēka” dalībnieku vidū veiktās aptaujas uzrāda ļoti augstu apmierinātību ar studijām – sākuma stadijā 95% studentu ir apmierināti ar savu dalību un pieredzi projektā. Augsts ir arī aptaujāto skolu direktoru vērtējums. 37% direktoru jauno skolotāju darbu novērtēja kā izcilu (10 balles), 60 procenti kā labu (7-9 balles), un tikai 3% kā viduvēju (5-6 balles). 98% direktoru vēlētos uzņemt skolās “Mācītspēka” dalībniekus arī nākamajā gadā.
Protams, ne jau visu varam zīmēt tikai gaišās krāsās, pastāv arī riski. Ja studenti un jaunie skolotāji īpaši pirmajos darba gados nesaņems mērķtiecīgu atbalstu, tad iespēja, ka viņi var pamest darbu skolā, ir liela. Piemērs mērķtiecīgam jauno skolotāju atbalstam ir projekta “Mācītspēks” ieviestais modelis, un tas būtu ieviešams ikvienā skolā. Un, ja šāds atbalsts būs, ir ļoti liela varbūtība, ka sagatavosim speciālistus, kas savu darba dzīvi saistīs ar skolu.
Ieva Margeviča-Grinberga, Dr. Paed.,Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētā profesore, vadošā pētniece
Foto: publicitātes/Toms Grinbergs
Reklāma