Sestdien Sv.Annas katedrālē Jelgavas jaukto kori «Zemgale» vadīs galvenais diriģents Guntis Pavilons.
Līdz šim Gunti Pavilonu vairāk pazinām kā Lielplatones, Platones un Elejas pagastu jauktā kora «Sidrabe» diriģentu. Kopš mācību gada sākuma klāt nākušas rūpes par Jelgavas Mūzikas vidusskolas Kordiriģentu nodaļu, bet plašākai sabiedrībai no pagājušā rudens G.Pavilons jāiepazīst vēl kādā ampluā – kā Jelgavas jauktā kora «Zemgale» diriģents.«Sasaiste starp «Sidrabi» un «Zemgali» dīvainā kārtā izveidojās, pirms es kļuvu par «Zemgales» diriģentu – 2012. gada pavasarī Annas baznīcā mums bija kopīgs koncerts par godu Pilsētas svētkiem,» sarunas sākumā G.Pavilons atgādina kādu varbūt pat liktenīgu sakritību. – Nu var pilnīgi likumīgi tevi apsveikt ar jaunu posteni vai pat posteņiem? Jā, mēs ar Zani Stafecku šosezon diriģējam «Zemgali». Jāsaka skaidri un gaiši – tas bija tāds piedāvājums, no kura nevarēju atteikties, lai gan nebija arī nekāds lielais pārsteigums, jo brieda pamazām.– Vēl rudenī «Zemgales» galvenais diriģents bija Zane… tagad notikusi rokāde?Domāju, kurš no mums skaitās galvenais, kurš «mazāk galvenais», šajā gadījumā pat nav tas būtiskākais. «Zemgale» vienmēr bijis tāds koris, kuram ir mākslinieciskais vadītājs un kormeistars. Savukārt man ilgus gadus korī «Sidrabe» bijusi tāda pieredze, ka mēs tur kā diriģenti strādājam gandrīz vai līdzvērtīgi. Sākot savu darbību «Zemgalē», tā arī vienojāmies ar Zani. Taču dzīve izdarīja savas korekcijas, un Zanes daudzās koncertturnejas ar «Latvian Voices» (Z.Stafecka dzied vokālajā grupā, kas 2012. gada vasarā ASV pilsētā Cincinati Pasaules koru spēlēs kļuva par čempionēm sieviešu kamerkoru kategorijā – red.) bieži liedz viņai fiziski būt Latvijā. Tāpēc tīri juridiski «Zemgales» galvenais diriģents skaitos es, bet, tiklīdz Zane ir šeit, tā pieslēdzas arī kora lietām – tikko atgriezusies no Vācijas, viņa kā reiz pagūs uz ģenerālmēģinājumu, tā ka sestdienas koncertā diriģēsim abi.Es uzskatu, ka korim vajadzīgi divi diriģenti, turklāt labāk, ja abi ir atbildīgi un nepieciešamības gadījumā var aizstāt viens otru, nevis tikai veikt uzliktos formālos pienākumus. Kamēr darba ritms atļaus, tā arī strādāsim.«Zemgale» pašlaik ir tādā kā atjaunotnes ciklā. Līdz ar to koris ir zaudējis dziedātājus, kas, mainoties diriģentiem, ir neizbēgami. Lielu daļu nākas pulcēt gandrīz vai no jauna.– Vai tad pārmaiņas nesākās jau līdz ar Aigara Meri aiziešanu no «Zemgales» 2010. gadā?Jā, bet šis process ir krietni ieildzis. Vienmēr ir dziedātāji, kuri gatavi nākt ikdienā un strādāt – mēģinājumi ir viņu dzīves sastāvdaļa. Bet neizbēgami ir arī otra daļa (un arī viņiem nevar neko pārmest), ko iespējams motivēt un mobilizēt ar interesantiem projektiem vai sevišķiem koncertiem. Piemēram, kā «Zemgales» piecdesmitgades svinības 2011. gada nogalē. Vai pagājušajā Lāčplēša dienā Aigara Meri vadībā kopā ar orķestri, solistiem un autoru atskaņotie Līgas Celmas un Raimonda Tigula skaņdarbi.Bet pašreiz dziedātāji korim ir akūti nepieciešami. Dāmas ik pa laikam uzrodas (esmu priecīgs, ka pasākušas nākt arī jaunas meitenes), bet vīru balsu ļoti pietrūkst, bet tā nav tikai «Zemgales» problēma.– Ja salīdzinām «Zemgali» un «Sidrabi», vai starp šiem koriem ir liela atšķirība?Protams, ka ir. Ja abi kori būtu «no viena plaukta», kāpēc gan lai es būtu uzņēmies diriģēt vēl otru tādu pašu? «Sidrabe» ir izteikts lauku koris, savukārt «Zemgale» – izteikts pilsētas koris. «Zemgalē» ir vairāk dziedātāju ar dažāda līmeņa muzikālo izglītību, viņi labāk pazīst notis, ātrāk apgūst skaņdarbus. Vidējais vecums pilsētas korī ir mazāks, atšķiras arī tradīcijas. «Sidrabē» dziedātāji ir laucinieki, tepat no pagastiem. Šajā korī ir ļoti rosīga sabiedriskā dzīve, katrs jūtas kā liela un stabila kolektīva loceklis. Bet galīgi nevar teikt, ka viens koris ir labāks, otrs sliktāks. Ir lietas, kas vairāk izdodas «Zemgalei», citas – «Sidrabei», piemēram, latviešu mūzika.– Vai «Zemgales» dēļ neesi pametis novārtā «Sidrabi», ko diriģē jau astoņpadsmit gadu?Kāds nu tur «novārtā». Bieži gan nodomāju, ka tagad varētu atļauties tādu mierīgāku sezonu. Piemēram, gatavot tikai Dziesmu svētku repertuāru, un viss… Bet vienmēr sanāk tā – jo mazāk esmu nolēmis strādāt, jo vairāk dzīve piespēlē dažādus projektus, bez kuriem nu nekādi nevar iztikt. Piemēram, «Sidrabei» šogad aprit 95 gadi. Kā nesvinēsi? (Turklāt šis skaitlis ir tikai aisberga redzamā daļa, kora dziedāšanas tradīcijām Platonē esot jau visi 120.) Bet mēs palikām pie 95, kad tika nodibināts koris Lielplatonē, kur meklējams «Sidrabes» pamats. Un 95 šogad apritēs arī Latvijai, tā ka esam tik veci, cik mūsu valsts.Ciparus gan nenesīsim kā karogu pa priekšu, vienkārši kopā ar diriģenti Zitu Kurševu un dziedātājiem ļoti vēlamies izveidot skaistu koncertu. Tas būs apjomīgs, divdaļīgs, pirmā daļa klasiska, otra – neierastāka, lai interesantāk publikai. Muzicēsim kopā ar vienu Latvijā labi pazīstamu mūziķi, bet «visas kārtis» vēl negribu atklāt. Datumu gan varu nosaukt – 19. maijā, kad aiz muguras būs Dziesmu svētku skates. Koncerts šoreiz nebūs kādā no pagastiem (lai kāds neapvainotos – «Sidrabē» taču dzied ļaudis no Lielplatones, Platones, Elejas un Sesavas), bet novada centrā Jelgavā. Un vai tā ir nejaušība, vai sakritība, vai likumsakarība, koncerts notiks Jelgavas Mūzikas vidusskolā.– Nu pats «uzprasījies» uz nākamo jautājumu – par tavām gaitām Mūzikas vidusskolā.Mūzikas vidusskolā esmu «jauniņais» – strādāju tikai otro sezonu. Pirms tam mans pamatdarbs aizritēja Rīgā, biznesā, kas ir pavisam cita sfēra. Mūzikas skolā sāku ar dažām stundām, bet nu ir noticis tā, ka ar šo mācību gadu esmu Kordiriģēšanas nodaļas vadītājs. Pašu mācību kori gan vada Aigars Meri, es esmu viņa palīgs. Tā kā Aigars turpat vada arī orķestri, uzskatu, ka tā ir ļoti laba pieredze audzēkņiem. Šajā ziņā Jelgava ir ļoti labs piemērs, jo mācību koris faktiski dara daudz vairāk, nekā paredzēts tikai pēc priekšrakstiem un programmas.Atcerēsimies kaut vai iespēju otrā kursa audzēkņiem diriģēt kori ar orķestri, kāda tika radīta Ziemassvētku baroka mūzikas koncertā Sv.Annas baznīcā. (Šāda iespēja reti gadās pat Mūzikas akadēmijas studentiem.) – Nu arī mūsu saruna nonākusi pie koncerta Sv.Annas baznīcā, gan pie tā, kas vēl tikai būs – 2. martā pulksten 15.Dziedās koris «Zemgale», ko diriģēsim mēs ar Zani Stafecku. Īpašs būs repertuārs, jo skanēs visu trīs Baltijas valstu komponistu mūzika, tāpēc arī nolēmām koncertu veltīt Lietuvas un Igaunijas neatkarības dienām, kas tika atzīmētas nupat februārī.No sadraudzības pilsētas Šauļiem izdevās piesaistīt vijolnieci Augusti Emīliju Janonīti. Vēl gluži jaunu (15 gadu), bet jau starptautisku konkursu laureāti. Latviju līdz ar «Zemgali» un ērģelnieku Aigaru Reini pārstāvēs arī mecosoprāns Baiba Berķe.
