Dažādas nopietnas un ne tik nopietnas veselības problēmas iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas ārstēt ar bezrecepšu zālēm. Medikamentu pircēji tajā neko sliktu nesaskata, bet mediķi par šo tendenci ir satraukušies un atzīst – zāles tiek lietotas par daudz.
Centrālā statistikas pārvalde izpētījusi, ka bezrecepšu medikamentus, vitamīnus vai augu valsts līdzekļus, kurus nav izrakstījis ārsts, 2014. gadā lietoja 54 procenti Latvijas iedzīvotāju. Salīdzinot ar 2008. gadu, šo preparātu patēriņš ir palielinājies par 13 procentiem. Vismazāk recepšu medikamentus lieto Zemgales iedzīvotāji, turīgie, darba meklētāji un iedzīvotāji ar augstāko izglītību. Visvairāk – kurzemnieki, iedzīvotāji ar zemāku izglītību, ekonomiski neaktīvie un tie, kuriem ir paaugstināts ķermeņa masas indekss. Palielinoties iedzīvotāju vecumam, strauji aug to cilvēku īpatsvars, kuri patērē recepšu medikamentus.
Zāļu vairāk, jo slimo vairāk
Par to, ka cilvēki paši izvēlas, kādas zāles pirkt, nevis jautā ģimenes ārstam, varēja pārliecināties, brīdi uzkavējoties aptiekā. Pēc farmaceita ieteikuma tika iegādāts klepus sīrups, vitamīni bērniem imunitātes stiprināšanai un citas zāles. Jāsecina, ka farmaceiti ļoti labi pārzina zāļu nianses, jo, uzklausot pircēja vajadzības, spēj ieteikt piemērotāko. Aptiekās uzrunātie pircēji gan atteicās publiski komentēt savu izvēli, vien teica, ka sīkumu dēļ nevēlas traucēt ārstu. «Ārsti ir grūti sasniedzami, cilvēku daudz. Negribu sēdēt rindā, lai uzzinātu, kurš sīrups man jādzer. Tāpēc nāku uz aptieku un jautāju. Vienmēr esmu saņēmusi piemērotas zāles. Nekādu sūdzību nav. Ja ir nopietnākas problēmas, vēršos pie ārsta, taču tas negadās bieži. Esam veselīga ģimene,» sacīja kāda gados jauna pircēja. Savukārt pensionāre Silvija atklāja, ka viņa aptiekā lielākoties pērk ārsta izrakstītās recepšu zāles vai ieteiktos bezrecepšu medikamentus. Pensionāre atzina, ka vitamīnu un uztura bagātinātāju iegādē savu lomu spēlē arī reklāmas televīzijā un presē. «Parasti šķiet, ka šīs zāles man derētu, bet vienmēr pirms pirkšanas parunāju ar ārstu. Manā vecumā nākas lietot daudz medikamentu. Izmaksas ir lielas. Zālēs vien gandrīz puse pensijas tiek iztērēta! Bez medikamentiem nevaru, taču gribētos, lai tie būtu lētāki vai arī valsts dotu lielākas atlaides,» viņa pauda. Lūgta komentēt tendenci, ka cilvēki arvien vairāk lieto zāles, viņa atzina, ka slimo arī vairāk. «Cilvēkiem ir visādas kaites. Gribas teikt, ka kādreiz tādu nebija. Dzīvot gribas, tāpēc zāles ir jādzer! Ne visu var izārstēt ar dabas līdzekļiem,» secināja sirmgalve.
Bez receptes – īslaicīgai ārstēšanai
Ģimenes ārste Zita Uzkliņģe ir pārliecināta, ka bezrecepšu medikamentiem ir sava vieta pacientu ārstēšanas plānā, bet nevajag to nozīmību pārvērtēt. Arī viņa savā darbā bezrecepšu medikamentus nozīmē atbilstošās situācijās. «Bezrecepšu medikamenti nav tas pats, kas uztura bagātinātāji vai pārtikas piedevas. Piemēram, paracetamols, ibuprofēns, «Mildronāts», pretiesnu pilieni vai ārīgi lietojamās ziedes ir medikamenti. Parasti bezrecepšu medikamenti ir domāti īslaicīgu, vieglu problēmu risināšanai un neder hronisku slimību ilgstošai ārstēšanai. Arī devas bezrecepšu medikamentiem mēdz būt mazākas, nekā tās, ko ārsts izraksta uz receptes,» skaidro Z.Uzkliņģe.
Daktere atbalsta, ja cilvēks dodas pa tiešo uz aptieku, ja saslimšana ir viegla un tikai sākuma stadijā, ja skaidri saprotams, kas noticis, piemēram, sastiepts muskulis vai ir viegli apaukstēšanās simptomi. Arī situācijās, kad gadījies saslimt ārpus ambulatoro medicīnas iestāžu darba laika, Z.Uzkliņģe iesaka doties uz aptieku pēc profesionāla padoma, nevis klausīt kaimiņu ieteikumus. «Aptiekārs novērtēs, varbūt ieteiks apmeklēt dežūrārstu vai piezvanīt uz konsultatīvo tālruni. Manā darbā ir bijušas situācijas, kad pacients piecas līdz septiņas dienas ārstējies pats ar «bezreceptūru» un, slimībai ieilgstot, tomēr atnāk uz apskati. Sarežģījumi sākas, kad nevēršas pie mediķiem pēc palīdzības ilgstošu problēmu gadījumā. Tad rodas ielaistās slimības. Neesmu novērojusi, ka aptiekārs būtu nepareizi interpretējis situāciju. Drīzāk ir tā, ka pacients, nevēlēdamies tikt atraidīts, noklusē patiesību un saka, ka ieteiktās zāles nav pareizās vai nepalīdz. Bezrecepšu medikamenti reizēm ir par vāju vai netiek lietoti ieteiktās devās un biežumā. Turklāt bez medikamentiem vēl jāievēro ārsta noteiktais režīms. Nu nevar kļūt vesels, ja sāp mugura, bet turpina tik iet ar zāģi mežā un dzert ibuprofēnu! Lai pilnībā izvērtētu situāciju, vajag individuālu sarunu ar speciālistu un izmeklēšanu. Vai aptiekārs to var izdarīt un pajautāt par delikātām lietām, kad veidojas gara pircēju un klausītāju rinda?» retoriski jautā ģimenes ārste.
Pretsāpju medikamentu – par daudz
Kardioloģe Maruta Kauliņa tendenci, ka cilvēki bezrecepšu medikamentus lieto vairāk, vērtē negatīvi. «Var teikt – cilvēki ārstējas aptiekā. Kāpēc tā? Jāprasa viņiem pašiem. Cilvēki ir reklāmas upuri un domā, ka katrai kaitei ir tablete, ko par attiecīgu cenu var nopirkt. Zāles dzert ir vieglāk nekā papūlēties un dzīvot veselīgi – ieviest kustības ikdienā, pareizi ēst un dzert pietiekami daudz šķidruma. Ja cilvēks ir vesels, nav nepieciešams lietot kādus medikamentus, organisms neko lieku neuzņem. Jāatceras, ka jebkuru zāļu lietošana vēlāk var atsaukties uz kādām citām veselības kaitēm,» skaidro M.Kauliņa. Nereti cilvēki domā, ka dārgākas zāles ir labākas. M.Kauliņa uzsver, ka tas ir maldīgi – dārgākas zāles nenozīmē, ka efekts būs labāks. Var dzert šobrīd populāro «Krila eļļu», kas ir dārgāka, vai visparastāko šķidro zivju eļļu – efekts būs tāds pats.
Viņa uzsver, ka cilvēki pārāk daudz lieto zāles, īpaši pretsāpju medikamentus, kas ir mūsdienu problēma. «Jebkuras zāles, ko cilvēks lieto, vēlāk var izraisīt citas saslimšanas. Ja vienreiz kaut kas iesāpas, var iedzert pretsāpju tabletes, bet to nedrīkst darīt regulāri. Bieži lietojot pretsāpju medikamentus, vēlāk var būt sirds saslimšanas, augsts asinsspiediens, slimas nieres, beigu beigās var asiņot zarnas un kuņģī veidoties čūlas. Ja ir veselības problēmas, vispirms jāmaina ieradumi un tikai tad, ja nekas nepalīdz, jālieto zāles. Piemēram, ja ir paaugstināts holesterīna līmenis, vispirms jāpārskata ēšanas paradumi, jākustas. Ja situācija neuzlabojas un kļūst kritiska, var ķerties pie medikamentiem. Tomēr jāatceras, ka šie medikamenti var ietekmēt aknu stāvokli. Tas ir koks ar diviem galiem. Nekas nevar būt labāks par pareizu uzturu un kustībām! Neviens nav ideāls, tomēr jācenšas. Cilvēkiem jāizglītojas un vairāk jālasa informācija par veselīgu dzīvesveidu. Tā ir cīņa ar sevi, kas jāizcīna katram pašam,» stāsta M.Kauliņa.
Svētdienās farmaceits ārsta vietā
AS «Sentor Farm aptiekas» aptiekas «Mēness aptieka 8» vadītāja Maira Ulase stāsta, ikdienā lielāku pieprasījumu pēc bezrecepšu medikamentiem neizjūt. Puse pirkto zāļu ir bezrecepšu, puse – recepšu. «Izjūtam sezonalitāti – ziemā vairāk pērk vitamīnus, pavasarī – saaukstēšanos ārstējošus līdzekļus. Jūtam, kad plosās gripa vai rotavīruss. Bieži cilvēki nezina, kādas zāles vajag, vien raksturo simptomus, un farmaceitam jāiesaka labākās. Tā ir mūsu ikdiena. Ir arī izglītoti klienti, kuri skaidri zina, kuras zāles palīdz, un tās arī prasa. Daļa cilvēku medikamentus pērk reklāmu iespaidā. Ja arī nenopērk, tad nāk uz aptieku un noskaidro, vai viņam konkrētais medikaments ir vajadzīgs. Bieži vien šis reklamētais medikaments nemaz nav vajadzīgs,» stāsta M.Ulase.
Lielākais klientu pieplūdums aptiekā ir brīvdienās un svētku dienās. «Svētdienās klientu ir īpaši daudz. Turklāt svētdienās pirktie medikamenti ir bezrecepšu, reti kāds atnāk nopirkt recepšu zāles. Svētdienās farmaceiti ir ārstu vietā un konsultācijas bieži vien ir ilgstošas. Jāatvainojas tiem klientiem, kuriem nākas ilgstoši gaidīt rindā. Ir reizes, kad ātri var saprast, kādas zāles nepieciešamas, bet reizēm vajag iedziļināties vairāk. Slimnieks ir cieties piektdien un sestdien, taču svētdien nespēj vairs izturēt un nāk uz aptieku. Lielākoties tās ir dažādas sāpes. Ir reizes, kad steidzami jāvēršas slimnīcā, nevis jāturpina pašārstēšanās. Īpaši tas attiecas uz maziem bērniem,» uzsver M.Ulase.
SIA «BENU aptieka Latvija» filiāles vadītāja Ingrīda Bagņana norāda, ka ikdienā neizjūt lielāku pieprasījumu pēc bezrecepšu medikamentiem. Tie, kuriem zāles ir nepieciešamas diendienā, pērk, taču sūkstās, ka zāles ir dārgas. Ir cilvēki, kuri meklē lētākos piedāvājumus un apstaigā visas aptiekas. Aptiekas vadītāja vērš uzmanību, ka trūkst ne vien ārstu, bet arī jauno farmaceitu. «Mums aptiekā ir darbinieku krīze. Darbs būtu vēl diviem farmaceitiem vai farmaceitu asistentiem. Esošie darbinieki strādā vairāk. No tā cieš arī klienti, jo trīs kasu vietā strādā tikai divas. Risinājums būtu jaunos farmaceitus sūtīt strādāt uz laukiem, gluži kā to grib Veselības ministrija darīt ar jaunajiem ārstiem. Jūtam arī ārstu trūkumu, taču ārstu nozīmētos medikamentus bez receptes mēs nevaram pārdot. Tomēr ir svarīgi nepārtraukt lietošanas kursu, tāpēc ir jādodas pie ārsta,» saka aptiekas vadītāja.
