Bieži vien cilvēka āda reaģē uz dažādiem faktoriem – rodas ādas sausums, apsārtums, nieze. Šāda reakcijas bieži vien liecina par alerģisku slimību – atopisko dermatītu.
Bieži vien cilvēka āda reaģē uz dažādiem faktoriem – rodas ādas sausums, apsārtums, nieze. Šāda reakcijas bieži vien liecina par alerģisku slimību – atopisko dermatītu. Lūk, ko par šo slimību stāsta dermatoloģe, Latvijas Medicīnas akadēmijas docētāja Rita Gūtmane.
Daudziem noteikti nav zināms, kas ir atopiskais dermatīts. Cik nopietna ir šī slimība?
Mūsu organisms vienmēr reaģē uz kairinājumu, kas tam nepatīk. Ja applaucēsiet roku ar vārošu ūdeni vai apdedzināsieties saulē, organisms aizsargāsies un sāksies iekaisuma reakcija ādā. Arī alerģija ir organisma aizsargreakcija uz tam nepatīkamu kairinājumu, taču pārspīlēti spēcīga. To var izraisīt jebkas – apēsts apelsīns, ziedu putekšņi, tieši uz miesas uzvilkts vilnas džemperis vai arī stress.
Alerģija var izpausties kā periodisks kairinošs klepus, gadiem ilgas hroniskās iesnas, bronhiālā astma. Viena no smagām alerģiskajām slimībām ir atopiskais dermatīts, un pirmās alerģiskās pazīmes izpaužas tieši uz ādas. Ja cilvēkam jau kopš dzimšanas ir ļoti jūtīga āda, tā ir iedzimta organisma īpašība. Atopiskā dermatīta slimniekiem bieži rados ir kāds, kas slimo ar astmu vai cieš no alerģijas. Sievietēm āda ir sausāka, tādēļ viņas ar atopisko dermatītu slimo biežāk nekā vīrieši.
Kā šo slimību pazīt un atšķirt no citām ādas problēmām, kas var rasties vai ik dienu?
Tā kā slimība ir iedzimta, jebkurā brīdī var sākties iekaisuma reakcija ādā. Viena no pirmajām pazīmēm, kas var liecināt par atopisko dermatītu, ir ādas sausums. Tā zvīņojas, kļūst nelīdzena, pārvelkot paliek balta svītra.
Visbiežāk uz sejas, kakla, elkoņu ielocēs, pacelēs sākas nieze un veidojas izsitumi. Ja slimību neārstē, jutīgās vietas tiek nokasītas līdz asinīm, veidojas brūces un kreveles, var sākties strutošana un smagākos gadījumos ādas iekaisums pārņem visu ķermeni.
Atopiskā dermatīta pacienti parasti ir ļoti vāji, viņiem ir zems asinsspiediens, bet ļoti ātrs pulss. Šiem cilvēkiem ir ne tikai ādas problēmas, bet parādās arī iesnas, šķaudīšana, asaro acis. Šādu reakciju var izraisīt tuvumā esoši suņi, kaķi, tā var rasties no putekļiem, dažādām smaržām, ēdieniem. Šie cilvēki biežāk slimo ar elpceļu infekcijām – tā sauktajām akūtām respiratorajām slimībām.
Cik pamatoti ir izteikumi, ka cilvēkam ir alerģija, ja viņam niez āda pēc apēsta apelsīna vai konfektēm?
Ļoti bieži tiešām atsevišķus produktus atopiskā dermatīta pacients nedrīkst lietot uzturā, jo āda tūlīt sāks niezēt. Viens nevar ēst griķus, viens – rīsus, burkānus. Ir slimnieki, kas ēd baltās jāņogas, bet nevar ēst sarkanās, ēd dzeltenos tomātus, bet nelieto sarkanos.
Reizēm pie ārsta vēršas cilvēki, kas kļuvuši veģetārieši. Ja veģetārieša ēdienkartē trūkst produktu, kas jāēd gaļas vietā, neuzņemot pilnvērtīgu uzturu ar atbilstošu olbaltumvielu daudzumu, organisms zaudē aizsargspējas un pacientam var sākties plašs ādas iekaisums.
Atopiskā dermatīta pacientiem gandrīz vienmēr ir problēmas ar kuņģa – zarnu traktu. Iespējams, barība tajā netiek pilnvērtīgi sagremota, nešķeļas tauki un rodas nepatīkama sajūta vēderā. Šķiet, ka barība «stāv». Ir taču dzirdēts, ka cilvēkam nemaz «neprasās» pēc gaļas vai organisms to «neņem pretī». Viņam vairs negribas ēst daudzus tik ierastos produktus, piemēram, gaļu, piena produktus. Te gan vainīga var būt arī baktērija, kas rada kuņģa iekaisumu, dedzināšanu, uzpūšanos.
Vai atopiskā dermatīta izpausmes ir saistītas ar cilvēka vecumu?
Atopiskais dermatīts parādās jau bērnībā, tad uz laiku var norimt. Parasti pubertātes vecumā tas uzliesmo no jauna. Āda sāk niezēt, piemēram, pēc veļas mazgāšanas, ziepēm, kosmētikas lietošanas vai eksotiska augļa apēšanas.
Stresa situācijās cilvēks paliek bāls, viņam pastiprināti izdalās adrenalīns, kas «iedarbina» iekaisumu un slimības paasinājumu ādā. Tāpēc ārstēšanā liela nozīme ir psihoterapijai, lai cilvēki iemācītos neuztraukties.
Slimības uzliesmojumiem raksturīgs sezonas raksturs. Vasarā ir saule, regulāras peldes, un āda atveseļojas. Kad nāk rudens, lietus, vēji, nav saulītes, sākas paasinājums, atgriežas ādas sausums, sākas nieze.
Atopiskā dermatīta slimniekiem āda neniez nepārtraukti, taču pēkšņi var sākties tik spēcīga nieze, ka cilvēks nokasa jutīgo vietu līdz asinīm. Šādas lēkmes var uznākt retāk (tikai naktīs) vai ik pa pāris stundām dienā. Pacientam jāmācās niezošo vietiņu nevis kasīt, bet nomierināt papliķējot, pieliekot klāt kaut ko vēsu, uzziest ārstniecisku ziedi.
Kā pareizi kopt ādu atopiskā dermatīta gadījumos?
Ādas jutīgumu palielina sārmainās un dezinficējošās ziepes, piemēram, «Safeguard». Ja ir ādas problēmas, jāmazgājas ar speciālām ziepēm, kam ir skāba reakcija un tauku piedevas.
Arī tad, ja nav izsitumu vai iekaisuma, nepieciešamas ārstnieciskās vannas, kas ādu ietauko. Ieteicamas tā sauktās «Kleopatras vannas» ar pienu un olīveļļu. Pie ūdens pievienojamas vannu eļļas, piemēram, «Linol Fett Olbad», kurā ir ādai vajadzīgās taukskābes, vai jūras sāls, kas nesausina ādu. Piemērots ir kliju novārījums, tas satur ādai nepieciešamos vitamīnus. Ādas sausumu novērš kukurūzas drīksnu novārījums.
Atopiskā dermatīta pacientiem ārsta padoms jāmeklē jau tad, kad āda kļūst sausa. Viņš pamācīs, kā to kopt, lai āda neiekaistu, izdarīs analīzes. Katrā ziņā visi ārstnieciskie līdzekļi, medikamenti, krēmi, eļļas katram būs jāpiemeklē individuāli.
Pašam jāievēro pirmais nosacījums – izvairīties no visa, kas izraisa ādas iekaisumu, un pareizi kopt ādu, kamēr tā vēl vesela. Tiklīdz ir ādas iekaisuma pazīmes, jāsāk pamata terapija, kas visbiežāk ir ārsta ieteiktie antihistamīna līdzekļi. Tā kā Latvijā agrāk nebija pieejami citi pretalerģiskie līdzekļi, tad līdz šim ārstēšanā lietoja dimedrolu, suprastīnu. Tiem gan ir vairākas negatīvas blakusparādības – miegainība, uztveres spēju mazināšanās, iespējami citu orgānu darbības traucējumi; šie medikamenti jālieto trīs reizes dienā, turklāt pēc pāris nedēļu lietošanas mazinās to iedarbība. Krietni efektīvāki ir jaunākie otrās paaudzes antihistamīni – klaritīns, lomilāns, ebastīns jeb kestīns, kas jālieto tikai reizi dienā. Kestīnu, piemēram, var lietot ilgstoši, pat gadiem, un tā iedarbība nemazinās. Preparāts nerada miegainību, kas ir īpaši svarīgi autovadītājiem un cilvēkiem ar aktīvu dzīvesveidu. Citi antihistamīna līdzekļi uzmanīgi jālieto cilvēkiem ar sirds ritma traucējumiem. Atopiskā dermatīta pacientiem nepieciešamas arī pretiekaisuma ziedes un ādu dezinficējoši līdzekļi.
Ādas problēmas var mazināt, iekaisumus novērst vai attālināt, taču diemžēl šī ādas slimība cilvēkam ir uz mūžu un ar to jāmācās sadzīvot.
Tātad ļoti svarīgi ir iegūt zināšanas, kā, pareizi kopjot ādu, izvairīties no niezēšanas lēkmēm?
Noteikti, jo zināšanas par savu slimību palīdzēs uzlabot dzīves kvalitāti. Visai droši var apgalvot, ka Latvijā vismaz pieci procenti jeb vairāk nekā 125 tūkstoši iedzīvotāju slimo ar atopisko dermatītu. Domāju, ka patiesībā šis skaitlis ir pat vēl lielāks. Daudzi neiet pie ārsta, bet nodarbojas ar pašārstēšanos, līdz slimība kļūst vēl smagāka un cilvēks jau nonāk slimnīcā.
Sabiedrībā vairāk jāstāsta par šo slimību, par biežākajām ādas problēmām, kā kopt ādu un izvairīties no iekaisumiem. Mēs – ārstu iniciatīvas grupa un aktīvākie pacienti – veidojam atopiskā dermatīta slimnieku profilakses biedrību. Mūsu mērķis ir cilvēkus izglītot un apmācīt. Tāpēc ir paredzēts organizēt lekcijas, diskusijas, izglītojošus pasākumus, arī akcijas, lai piesaistītu plašākas sabiedrības uzmanību. Taču iesākumā vēlamies apzināt pacientus, kas slimo ar atopisko dermatītu. Tādēļ aicinu ikvienu pacientu un viņa tuviniekus, kas vēlētos aktīvi darboties biedrībā vai apmeklēt apmācības, zvanīt pa tālruni (pagaidām mobilo) 9115231 ārstei dermatoloģei Čigarevskai. Būsim pateicīgi par katra sniegto palīdzību un atsaucību biedrības darbā.
