Lielāko degvielas mazumtirdzniecības firmu uzpildes stacijās iegādātā dīzeļdegviela autovadītājus nepievils.
Lielāko degvielas mazumtirdzniecības firmu uzpildes stacijās iegādātā dīzeļdegviela autovadītājus nepievils. Arī degvielas cena, vismaz pagaidām, Latvijā nemainīsies. Tā “Ziņām” apgalvo Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs Ojārs Karčevskis. Šādai pārliecībai acīmredzot ir pamats, jo jēlnaftas cenas pasaulē nemainās.
Vai degvielas uzpildes stacijās (DUS) iegādājamā dīzeļdegviela atbilst šābrīža gaisa temperatūrai? Iepriekšējos gados dzirdēts, ka zemākās temperatūrās tā sabiezē, tādējādi automašīnu īpašniekiem radot problēmas. Jautājam Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājam.
Legālajā mazumtirdzniecības tīklā strādājošie DUS pārdodamās dīzeļdegvielas sastāvu nomaina trīs reizes gadā. Pārsvarā tiek tirgota dīzeļdegviela, kuru izmanto pavasara/vasaras/rudens periodā, kad gaisa temperatūra nav zemāka par pieciem līdz sešiem grādiem zem nulles. No oktobra līdz decembra sākumam vadošie degvielas mazumtirgotāji sāk pārdot tā saucamo starpsezonas dīzeļdegvielu. Tās izmantošanas temperatūra nedaudz pārsniedz mīnus divdesmit grādu. No decembra sākuma savukārt tirdzniecībā parādās tā saucamā “ziemas” dīzeļdegviela, kas izmantojama, ja temperatūra zemāka par mīnus 30 grādiem. Varu paskaidrot, ka tāds piegādes režīms saistīts ar naftas pārstrādes rūpnīcu pārkārtošanos cita veida degvielas ražošanai. Patērētājiem jāsaprot, ka tas pakļauts sezonālas darbības principiem un katram degvielas veidam ir savs tehnoloģiskais cikls.
Tomēr daudzi autovadītāji sūdzas, ka viņi, lūk, piepilda bāku, bet pēc ilgākas stāvēšanas zemā temperatūrā mašīna negrib “pielēkt”. Protams, šoferi vaino degvielas tirgotājus. Kāds ir jūsu skaidrojums?
Jau vairākus gadus autovadītāji, kuriem automašīnas aprīkotas ar dīzeļdzinējiem, tiek informēti, ka tā saucamā “ziemas” dīzeļdegviela līdz ar liela aukstuma iestāšanos jāiepilda gandrīz tukšā spēkrata bākā, jo zemākām temperatūrām paredzētā dīzeļdegviela, lai nesabiezētu, tiek ražota pēc speciālas tehnoloģijas. Pretējā gadījumā, sajaucoties diviem dažādiem temperatūras režīmiem paredzētai degvielai, tā zaudē zemās temperatūras īpašības. Protams, ja iegādāsieties nezināmas izcelsmes degvielu, nav garantijas, ka auto nonāk “ziemas guļā”, līdz nekļūs siltāks. Nepiemērota dīzeļdegviela zemā temperatūrā, kā jau minēju, vienkārši sabiezē.
Latvijā visu veidu degvielu pārsvarā iepērk no Mažeiķu Naftas pārstrādes kompleksa. Nesen tur notika nopietna avārija. Vai tas nesadārdzinās pie mums pārdodamās degvielas cenu?
Par avārijas cēloņiem līdz šim nav pārāk daudz informācijas. Esmu dzirdējis, ka tā saistīta ar tehniskiem faktoriem – nogāzusies aptuveni 50 metru augsta mazuta tiešās pārstrādes kolonna. Jēlnaftas pārstrāde līdz ar to rūpnīcā samazinājusies no gandrīz 25 līdz 15 tūkstošiem tonnu naftas dienā. Kā Degvielas tirgotāju asociācijas vadītājs gribu teikt, ka tas nekādi nevar ietekmēt visu veidu degvielas cenu DUS Latvijā. Mūsu valsts patēriņu pilnībā apmierina Mažeiķu uzņēmuma pašreizējās jaudas. Turklāt par tādu cenu, kas nesadārdzina citus, piemēram, transporta izdevumus. Protams, viņiem tagad citur jāiepērk starpprodukti, kurus agrāk ražoja paši, un tas sadārdzina galaproduktu. Tomēr degvielas cenas kāpumiem un kritumiem pie mums ir pilnīgi citi cēloņi.
Kādi?
Galvenokārt tos nosaka jēlnaftas tirgū pasaulē notiekošais. Pēc jēlnaftas cenas krituma naftas biržās no aptuveni 70 ASV dolāriem (159 litri) līdz 56 dolāriem par barelu, tā ir “apstājusies”. Uzskatu – šābrīža cena ilgāku laiku paliks aptuveni tāda pati. Tas saistīts ar lielāko naftas ieguvējvalstu organizācijas (OPEC) vienošanos par cenas stabilizāciju. Nevienam pasaulē pašlaik nav vajadzīgs naftas produktu haoss. Tas nozīmē, arī DUS klienti var rēķināties, ka degvielas cenu svārstības būs minimālas – varbūt pāris santīmu robežās. Visi taču bija liecinieki kritumam par aptuveni 12 santīmiem 95. markas benzīnam. Jāpiebilst, ka zemāka, ņemot vērā pasaules tendences, tā nebūs. Tāda realitāte jāpieņem, gribam vai ne.
Vai nav jāņem vērā tas, ka Mažeiķu uzņēmumu grasās iegādāties Polijas lielākais degvielas tirgotājs un pārstrādātājs “PK Orlen”?
Protams, pasaulē viss saistīts. Kamēr Mažeiķu uzņēmums piederēja Krievijas kompānijai, īpašu problēmu ar naftas piegādēm nebija. Kopš parādījās citi piederības varianti, – te naftas piegādes vadi no Krievijas plīst un tos ir grūtības salabot, te citas ķibeles. Gan jau poļi, iegādājoties Lietuvas uzņēmumu, to ņēmuši vērā. Līdz ar to arī jēlnaftas piegādes variantus. Ja atgriežamies pie Mažeiķu uzņēmuma, neviens to nepiespiedīs mums degvielu pārdot lētāk, ja tās cena kaut kur kaimiņvalstī pēkšņi palielināsies. Visu nosaka piegādātās jēlnaftas cena, pārstrādes izmaksas un tālāk jau degvielas transporta izmaksas līdz patērētājiem. Līdz šim mūsu ieguvums bija tas, ka transporta izmaksas no šīs rūpnīcas līdz patērētājiem Latvijā veidoja minimālu summu no pārdodamās degvielas cenas. Protams, ja Mažeiķi mums sāks tirgot dārgāk, pārslēgsimies uz citiem ražotājiem. Vai iespējama akcīzes nodokļa paaugstināšana degvielai no nākamā gada sākuma? Kā tas varētu ietekmēt tās cenu DUS?
Cik saprotu, to varētu izdarīt, lai uzlabtu valsts budžeta ieņēmumu bilanci nākamajā gadā. Latvijas iestāšanās ES paredz pakāpeniski paaugstināt degvielas akcīzes nodokli tikai no 2008. gada – no pašreizējiem 1,92 santīmiem līdz 2,25 santīmiem (benzīnam) litrā, bet dīzeļdegvielai – no 1,64 līdz 1,91 santīmam. Finanšu ministrija piedāvā no 2007. gada sākuma akcīzi paaugstināt daļēji, lai it kā pēc gada nebūtu pārāk liels nodokļu kāpums. Neviens nesaka, par cik tas palielinās inflāciju nākamgad. Ja tā notiks, no nākamā gada sākuma degvielas cena palielināsies aptuveni par santīmu neatkarīgi no tā, kā mainīsies jēlnaftas cena pasaulē.
