Daudzi sašķidrināto vai dabas gāzi izmanto ne tikai ēdiena gatavošanai. Ar to tiek apkurinātas dzīvojamās ēkas, sašķidrināto gāzi izmanto kā degvielu automašīnām.
Daudzi sašķidrināto vai dabas gāzi izmanto ne tikai ēdiena gatavošanai. Ar to tiek apkurinātas dzīvojamās ēkas, sašķidrināto gāzi izmanto kā degvielu automašīnām. Pēdējā laikā daudz tiek runāts par gāzes cenas celšanos. Kā atzinusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka, būtu naivi cerēt, ka gāzes tarifi paliks nemainīgi.
ES enerģētikas politika tieši nenosaka, kādiem jābūt regulējamo pakalpojumu tarifiem, tāpēc neatkarīgi no tā, vai Latvija iestājās ES vai nebūtu to darījusi, daudzviet nozares uzņēmumiem pienācis laiks novecojušās iekārtas nomainīt pret jaunām, lai garantētu atbilstību drošības standartiem. Iepriekšējos gados zemā maksātspēja un nestabilā ekonomiskā situācija neļāva noteikt tādus tarifus, lai pienācīgi uzturētu un savlaicīgi nomainītu iekārtas. Tagad vērojama ekonomiskā izaugsme, un patērētāju maksātspēja pakāpeniski aug, tādēļ arī iespējams pārskatīt tarifus. Ņemot vērā, ka lielākas konkurences ieviešana ES dalībvalstīs var samazināt energoresursu cenas Eiropā, ilgākā termiņā tās Latvijā izlīdzināsies ar attīstīto Eiropas valstu cenām.
Nesen, uzstājoties starptautiskā zinātniskā konferencē par enerģētikas, tautsaimniecības un vides jautājumiem Baltijas jūras reģionā, I.šteinbuka pauda viedokli, ka Latvijai jārēķinās ar to, ka Krievijas dabasgāzes koncerns “Gazprom” vairs neturpinās gāzes piegādi Baltijas valstīm par cenu, kas zemāka nekā citur Eiropā. Viņa gan uzsvēra, ka “Latvijas gāzei” izdosies vienoties ar “Gazprom”, lai cenu kāpums nenotiek tik strauji un tiek veikts pakāpeniski.
Lielāko cenu celšanos dabasgāzei iedzīvotāji izjuta pērn, kad tā tika palielināta par 12,5 procentiem. Šogad 1. jūlijā bija nākamais gāzes tarifa kāpums par 2,5 procentiem, bet nākamgad cena augs vēl par 1,5 procentiem. Turklāt iespējams, ka Krievija turpmāk negribēs Latvijai pārdot dabasgāzi par līdzšinējo relatīvi zemāko cenu. Pēc Šteinbukas kundzes aprēķiniem, gāzes cena Latvijā vēl nesen esot bijusi zemākā no 16 Eiropas valstīm, savukārt gāzes patēriņa ziņā esam starp Lietuvu un Igauniju. SPRK vadītāja pārliecināta, ka elektrības un gāzes tirgus liberalizācijai būtu jānotiek vienlaicīgi, tomēr tas nenozīmējot cenu pazemināšanos. Interesanti, ka situācija Latvijā gāzes apgādē, pēc Šteinbukas teiktā, ir unikāla, jo tirgus ir slēgts un mēs esam vienīgie ES, kam nav alternatīvu licencētu dabasgāzes piegādātāju un kur lielākajam piegādātājam (a/s “Latvijas gāze”) pieder 100 procentu tirgus. Cik zināms, “Gazprom” gāzes cenu Baltijas valstīm plāno palielināt pakāpeniski, atbilstoši katras valsts ekonomiskās attīstības dinamikai. Ja piegādes cenas no Krievijas mainīsies, SPRK dabasgāzes tarifa kāpumu vispirms vispusīgi izvērtēšot.
Šā gada jūlija sākumā SPRK saņēma SIA “Latvijas propāna gāze” tarifu projektu, kurā uzņēmums lūdza no 1. oktobra mainīt sašķidrinātās naftas gāzes realizācijas maksimālos tarifus. Tas paredzēja, ka apgādei no pazemes un virszemes grupu iekārtām cena par gāzi augtu par 22,5 procentiem, 27 un 50 litru gāzes balonos bez piegādes – par 18,5 procentiem, 5,2 un 1 litra balonos bez piegādes – par 37 procentiem, bet sašķidrinātās naftas gāzes realizētājiem (starpniekiem) no autocisternām un konteinercisternām bez piegādes – par 17 procentiem. SPRK eksperti uzņēmuma iesniegtajos materiālos saskata iespējamas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. Augusta vidū, kad bija paredzēta SPRK uzklausīšanas sanāksme par SIA “Latvijas propāna gāze” iesniegto jaunu maksimālo tarifu projektu, nebija ieradies neviens interesents. Kā skaidro komisijas pārstāvji, intereses trūkums varētu būt skaidrojams ar to, ka sašķidrinātajai gāzei tiek apstiprināta maksimālā cena, bet pašlaik gāzes baloni tiek realizēti par zemāku cenu, jo to ietekmē salīdzinoši lielā konkurence sašķidrinātās gāzes tirgū. 2004. gada 15. septembra sēdē SPRK padome pieprasīja uzņēmumam iesniegt vēl vairākus dokumentus un uzņēmuma rādītājus. Saskaņā ar likumā noteiktajiem termiņiem tarifu projekti bija jāizvērtē līdz septembra beigām, bet līdz oktobra beigām par izvērtēto projektu būs jāpieņem lēmums.
***
1 kubikmetrs dabasgāzes iedzīvotājiem (ar PVN)
Gada patēriņš līdz 500 m³ dabasgāzes 0,11198 lati
Gada patēriņš no 500 m³ līdz 25 000 m³ dabasgāzes 0,10253 lati
Abonēšanas maksa iedzīvotājiem 0,77 lati mēnesī
Piezīme: aprēķinot mēnesī patērēto gāzes daudzumu naudā, santīmi jānoapaļo līdz veseliem santīmiem.
Iedzīvotājiem tiek piedāvātas abonēšanas maksas atlaides (0,41 lats), kas pēc formalitāšu nokārtošanas tiek piemērotas daudzbērnu ģimenēm ar trim un vairāk nepilngadīgiem bērniem, kuras tiek atzītas par trūcīgām, kā arī vientuļajiem 1. un 2. grupas invalīdiem.
***
SIA “Latvijas propāna gāze” spēkā esošie un precizētie
maksimālie sašķidrinātās gāzes tarifi (lati tonnā, bez PVN)
Pašreiz spēkā esošie tarifi; Precizētie tarifi
Apgādei no pazemes un virszemes grupu iekārtām iedzīvotājiem 375 440,91
Sašķidrinātās gāzes realizētājiem no autocisternām un konteinercisternām bez piegādes 307 344,20
5, 2 un 1 litra balonos bez piegādes 400 427,76
27 un 50 litru gāzes balonos bez piegādes 337 395,93
50 litru gāzes balons bez piegādes (lati/balons) 7,14 8,31.
