Pēdējo gadu laikā griķu audzēšana Latvijā ir strauji attīstījusies, un drīzumā mūsu zemnieki izaudzēs tik daudz šīs kultūras, ka pietiks pašiem un varēsim vēl pārdot ES tirgū.
Pēdējo gadu laikā griķu audzēšana Latvijā ir strauji attīstījusies, un drīzumā mūsu zemnieki izaudzēs tik daudz šīs kultūras, ka pietiks pašiem un varēsim vēl pārdot ES tirgū.
Akciju sabiedrības «Rīgas dzirnavnieks» mārketinga direktors Māris Ērmanis informē, ka uzņēmums griķus no Latvijas zemniekiem iepērk jau vairākus gadus. 1998. gadā tas no vietējiem zemniekiem pieņēma 160 tonnu, 1999. gadā – 880 tonnu, 2000. gadā – 2400 tonnu griķu. Nākamgad uzņēmums cer iepirkt no vietējiem zemniekiem 3000 tonnu. Griķus iepirkt uzsācis arī «Dobeles dzirnavnieks».
Arī Latvijas graudu audzētāju, glabātāju, pārstrādātāju kooperatīvo sabiedrību savienības izpilddirektors Bruno Barons uzsver, ka griķu audzēšana mūsu valstī ir perspektīva. «Latvijas klimatiskajos apstākļos griķi ir kultūra, kuru var sekmīgi audzēt. Arī valsts to ir atzinusi, un, pēc Graudu savienības ieteikuma, griķu audzētāji saņem subsīdijas. Nākamgad graudu audzētāji, kā zināms, saņems hektārsubsīdijas. Eiropas Savienība šādas subsīdijas maksā labības, linu un proteīnaugu audzētājiem. Griķi šajās kategorijās neietilpst. Taču, lai saglabātu un attīstītu šo nozari, nacionālās subsīdijas nākamgad, cerams, saņems arī griķu audzētāji,» uzskata B.Barons.
Griķus pieskaita kviešiem…
Tomēr Bruno Barona informācija nav pilnīga. Griķi ietilpst ES subsidēto graudaugu sarakstā. ES regula (nr.1251/1999 no 1999. gada 17. maija) noteic, ka graudaugu sektorā, uz kuru attiecināmi atbalsta maksājumi ražotājam, ietilpst arī griķi. Šī regula nosaka šādus atbalsta pasākumus:
1) garantētus hektārmaksājumus;
2) līdzšinējās intervences cenas samazinājumu par 15 procentiem (-7,5 procenti 2000./01. gadā un -7,5 procenti 2001./02. gadā) jeb no 119.19 eiro par tonnu uz 101.03 eiro par tonnu, vienlaicīgi palielinot hektārmaksājumus no 54 līdz 63 eiro par tonnu;
3) atlikto maksājumu 10 procentu apmērā 2000./01. mārketinga gadā.
«Atbalsts griķu audzēšanai Latvijā orientēts uz pašu patēriņu,» skaidro Zemkopības ministrijas Augkopības nodaļas vadītājs Jānis Sietiņsons. «Tā kā 2150 tonnu griķu tomēr šogad vēl importē, tad visas rezerves griķu audzēšanā vēl nav izmantotas. Darba grupas priekšlikums bija maksāt par griķiem 1,8 reizes vairāk nekā par pārējiem graudaugiem, bet 5. decembrī apspriedē pie ministra tas tika noraidīts. Līdz ar to mēs šajā ziņā piemērojamies ES politikai – par visiem graudaugiem maksāt vienādi. Galvenais noraidījuma iemesls ir Lauku atbalsta dienesta nespēja administratīvi kontrolēt griķu sējumus. Nav mums kontroles no satelīta kā Eiropas Savienībā… Diemžēl, vienādojot maksājumus par graudaugiem, griķu audzētāji nākamgad vairs netiks subsidēti tikpat labi kā šogad.»
Tomēr Jānis Sietiņsons atzīst, ka mūsu atbalsta politika nespēj mēroties ar ES pasākumiem, kuru rezultātā fermeri saņem vairāk nekā 100 latu par hektāru.
…un valsts maksā mazāk
Šogad pirmo gadu valsts piešķīrusi subsīdijas arī griķu audzētājiem. Par katru apsēto griķu hektāru valsts samaksāja 16 latu paredzēto 20 latu vietā. Jo saskaņā ar lauksaimnieku iesniegtajām deklarācijām Latvijā ar griķiem šogad apsēja vairāk nekā paredzēts – 5650 hektāru. Pēc Jāņa Sietiņsona aplēsēm, nākamgad par griķiem varētu saņemt vairs tikai 12 līdz 14 latu par hektāru, tas ir apmēram tikpat, cik saņem zemnieki Igaunijā
(12 Ls/ha), kaut gan Lietuvā maksāja trīskārt kā par pārējiem graudaugiem (37,1 Ls/ha).
M.Ērmanis lēš, ka griķu audzēšana ir izdevīga. Svarīgi arī tas, ka zemnieki iegūst arvien lielākas ražas, kas palielina peļņu, un izaudzētai ražai ir garantēts noiets. «Griķi nav kaprīza kultūra. To var izmantot arī kā augsnes uzlabotāju. Kādreiz griķus zemnieki audzēja tikai kā nektāraugu un lai uzlabotu augsni. Tagad ar šo kultūru var gan nopelnīt, gan augsni uzlabot,» uzsver M.Ērmanis.
«Rīgas dzirnavnieks» par nodotu griķu tonnu zemniekiem maksā 120 latu (200 ASV dolāru). Apmēram tāda pati cena griķiem ir Ukrainas un Krievijas tirgū.
Aizkraukles rajona zemnieks Jānis Dzenis, kas ar griķu audzēšanu nodarbojas jau vairākus gadus, atzīst, ka par peļņu var runāt tad, ja raža ir vismaz pusotra tonna no hektāra, jo izmaksas uz hektāru esot apmēram 190 latu.
Cer uz ES tirgu
Lai griķu pārstrādātāji varētu iepirkt ar katru gadu arvien vairāk griķu no vietējiem zemniekiem, uzņēmumiem ir jāprot pārdot sava gatavā produkcija. «Rīgas dzirnavnieks» līdztekus griķu putraimiem, ko zina katra namamāte, ražo arī ātri vārāmās griķu pārslas, veikalos parādījušies arī griķu milti. Nākotnē ir iecerēts ražot griķu pārslas ar dažādiem aromātiem un ātri vārāmos griķu putraimus.
«Rīgas dzirnavnieks» savu griķu produkciju arī eksportē uz Lietuvu, Igauniju, Krieviju, Ukrainu. «Lai gan griķi Rietumiem ir sveši, izmantojot līdzšinējo labo sadarbību ar Skandināviju, mēģināsim ar savu produkciju iespiesties arī rietumvalstu tirgos. Uz eksporta rēķina pārstrādes apjomus varam palielināt par 50 procentiem,» cerīgi bilst M.Ērmanis.
