VID Zemgales reģionālā iestāde informē, ka valsts amatpersonu deklarācijas par 2000. gadu jāiesniedz līdz šā gada 1. aprīlim.
VID Zemgales reģionālā iestāde informē, ka valsts amatpersonu deklarācijas par 2000. gadu jāiesniedz līdz šā gada 1. aprīlim.
Ministru kabineta (MK) 1999. gada 4. aprīļa noteikumi nr.138 nosaka kārtību, kādā aizpildāmas un iesniedzamas valsts amatpersonu deklarācijas, valsts amatpersonu un valsts amatpersonu amatu saraksti.
Deklarācijas iesniedzējam uzrādāmo ziņu kopums noteikts 1. publicējamā un 2. nepublicējamā daļā.
Deklarācijas 1. publicējamā daļā ir 12 norādījumi
1. Deklarācijas iesniedzēja vārds, uzvārds, pilns darbavietas un valsts amatpersonas amata nosaukums. Jānorāda tā darba vieta, kurā ieņemamais amats ir par pamatu valsts amatpersonu deklarācijas aizpildīšanai. Ja tiek ieņemti vairāki amati, kas saskaņā ar Korupcijas novēršanas likuma 5. panta prasībām ir uzskatāmi par valsts amatpersonas amatiem, tad šajā sadaļā norāda to, kurš šajā likuma pantā ir nosaukts pirmais. Pārējie norādāmi deklarācijas 5. sadaļā.
2. Deklarācijas iesniedzēja nekustamie īpašumi, kā arī tādi nekustamie īpašumi, kas atrodas tā valdījumā, kopīpašumā ar laulāto vai ar kādu citu fizisko vai juridisko personu. Nekustamais īpašums uzrādāms deklarācijā neatkarīgi no tā, vai amatpersonai tas pieder kopumā vai tikai īpašuma domājamā daļa. Šajā sadaļā jānorāda nekustamo īpašumu veidi (zeme, mežs, māja, dzīvoklis un citi), to adreses. Aizpildot ikgadējo deklarāciju, šajā sadaļā ziņas sniedzamas par situāciju tā gada 31. decembrī, par kuru aizpilda deklarāciju.
Amatpersonai deklarācijā jānorāda nekustamie īpašumi, kas reģistrēti Zemesgrāmatā uz tās vārda, kā arī tie nekustamie īpašumi, kas atrodas valdījumā sakarā ar nodibināto aizbildniecību vai aizgādnību. Ja deklarācijas iesniedzējam Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēta zemnieku saimniecība, tā jāuzrāda deklarācijas 9. sadaļā pie piederošajiem uzņēmumiem.
3. Deklarācijas iesniedzējam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie sauszemes, ūdens un gaisa transportlīdzekļi, norādot to veidus, izlaides un reģistrācijas gadu. Automašīnas, kas tiek iegādātas uz līzinga līguma pamata, deklarācijā norāda pēc tam, kad tās reģistrētas uz deklarācijas iesniedzēja vārda. Aizpildot ikgadējo deklarāciju, šajā sadaļā ziņas sniedzamas par situāciju deklarējamā gada 31. decembrī.
4. Nekustamie īpašumi, ko deklarācijas iesniedzējs iznomā citām personām vai nomā no citām personām, šo īpašumu veids un adrese. Šajā deklarācijas sadaļā jānorāda tie nekustamie īpašumi, kurus deklarācijas iesniedzējs uz nomas līguma pamata nodod lietošanā par maksu citai personai, kas no tā gūst peļņu, vai deklarācijas iesniedzējs uz nomas līguma pamata iznomā no citas personas, lai gūtu peļņu. Dzīvojamo telpu īre šajā sadaļā nav norādāma. Ziņas sniedzamas par stāvokli tā gada 31. decembrī, par kuru aizpilda deklarāciju.
5. Visi amati, kurus deklarācijas iesniedzējs ieņem vai ieņēmis periodā, par kuru sastādīta deklarācija, un darbi, kurus tas strādā vai strādājis. Jānorāda identifikācijas dati par juridiskām personām, kurās deklarācijas iesniedzējs ieņem amatus vai kuras ir tā darba devēji, vai to fizisko personu, kuras ir deklarācijas iesniedzēja darba devēji, identifikācijas dati. Norādāmi arī amati sabiedriskajās, politiskajās un reliģiskajās organizācijās un arodbiedrībās.
6. Visi deklarācijas iesniedzēja iepriekšējā gadā gūtie ienākumi, norādot to gūšanas vietu (avotu) un summu (atsevišķi par katru ienākuma veidu). Ienākumiem, kas tiek aplikti ar nodokļiem, jāuzrāda aprēķinātās summas pirms nodokļu samaksāšanas.
Darba algu, piemaksas pie darba algas, prēmijas, visu veidu ienākumus, kurus gūst saskaņā ar vadības līgumiem, honorārus, ienākumus no saimnieciskās darbības, uzņēmējdarbības un realizētā īpašuma, apdrošināšanas izmaksas, kompensācijas, ienākumu no kustamās un nekustamās mantas nomas, kā arī laimestus un dividendes uzrāda neatkarīgi no to vērtības. Mantojumus, dāvinājumus un citus šajā punktā neminētus ienākumus uzrāda, ja to vērtība pārsniedz 10 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas, tas ir, 500 latu.
Par apdrošināšanas izmaksām uzskatāmas arī izmaksas no valsts sociālās apdrošināšanas speciālajiem budžetiem: valsts pensiju, nodarbinātības, darba negadījumu, invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.
Ja deklarācijas iesniedzējs ir realizējis savu īpašumu, bet samaksa par to tiek saņemta vairākās daļās vairāku gadu laikā, deklarācijā jāuzrāda tikai tā summa, kas saņemta deklarējamajā gadā. Par «citiem ienākumiem» uzskatāmi tie, kas Korupcijas novēršanas likuma 24. panta trešajā daļā nav nosaukti, bet ir saņemti. Piemēram, ienākumi no nodokļu atmaksas, subsīdijas u.c. Šie ienākumi jāuzrāda, ja to vērtība pārsniedz 500 latu.
7. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas – 1000 latu. Deklarācijas publicējamā daļā parādsaistības tiek uzrādītas vienā summā. Ja parādsaistību darījumi veikti dažādās valūtās, summa norādāma par katru valūtas veidu atsevišķi un valūtā, kādā darījums veikts. Ja deklarācijas iesniedzējam bijušas parādsaistības, kas pārdotas citai personai, tās un pārdošanas summa jāuzrāda deklarācijas 6. sadaļā pie gūtajiem ienākumiem kā «citi ienākumi». Ja noslēgti pirkuma – pārdevuma līgumi, kuros maksājamu termiņi ir noteikti vairāku gadu laikā, šajā deklarācijas sadaļā norāda pārdevējam nesamaksāto summu. Ja bankā ir atvērta kredītlīnija par kādu noteiktu summu, bet faktiski saņemtais kredīts ir mazāks, deklarācijā norāda faktisko parāda summu.
8. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, ja to vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas – 1000 latu. Deklarācijas publicējamā daļā izsniegtie aizdevumi tiek uzrādīti vienā summā. Ja tie veikti dažādās valūtās, summa norādāma par katru valūtas veidu atsevišķi tajā valūtā, kādā darījums ir veikts. Ja deklarācijas iesniedzējs pārņēmis citas personas izsniegto aizdevumu, deklarācijā tas jānorāda kā izsniegtais aizdevums. Ja noslēgti pirkuma – pārdevuma līgumi, kuros maksājumu termiņi noteikti vairāku gadu laikā, deklarācijā norāda nesaņemto summu.
9. Deklarācijas iesniedzējam piederošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) vai to kapitāla daļas. Deklarācijā jānorāda piederošo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) identifikācijas dati, kā arī to juridisko personu identifikācijas dati, kuru kapitāla daļas pieder deklarācijas iesniedzējam, norādot kapitāla daļu skaitu un summu. Šajā sadaļā ir norādāmi arī Uzņēmumu reģistrā reģistrētās zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī individuālie uzņēmumi.
10. Deklarācijas iesniedzēja skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 500 latu, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 500 latu. Ja uzkrājumu summa pārsniedz 500 latu, deklarācijā norādāma visa to summa, nevis tā, kas pārsniedz 500 latu. Vienam lietotājam var būt vairāki konti bankās, vairākas bezskaidrās naudas norēķinu kartes. Deklarācijā jānorāda katra bezskaidras naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukums. Konta numurus bankās nenorāda. Ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valūtā, tie norādāmi valūtas vienībās, kādās veidoti uzkrājumi.
11. Deklarācijas iesniedzējam piederošie vērtspapīri – sertifikāti, akcijas, obligācijas u.c. Jānorāda to veids, skaits, summa (nominālvērtībā) un juridiskās personas nosaukums. Privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norāda tikai skaitu.
12. Deklarācijas iesniedzēja dzīvo radinieku – laulātā, brāļu un māsu, vecāku (arī adoptētāju) un bērnu (arī adoptēto) – vārdi, uzvārdi un radniecība.
Deklarācijas 2. nepublicējamā daļā ir četri norādījumi
1. Deklarācijas iesniedzēja vārds, uzvārds, personas kods, pieraksta adrese, dzīvesvietas adrese un tālruņa numurs, pilns darbavietas un amata nosaukums, kā arī darbavietas tālruņa numurs.
2. Deklarācijas iesniedzēja parādsaistības, kuru summa kopā vai katrā gadījumā atsevišķi pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Tiek norādīta katra parādsaistība atsevišķi, kā arī to personu identifikācijas dati, pret kurām deklarācijas iesniedzējam ir parādsaistības.
3. Deklarācijas iesniedzēja izsniegtie aizdevumi, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas. Tiek norādīts katrs izsniegtais aizdevums atsevišķi, kā arī to personu identifikācijas dati, kurām deklarācijas iesniedzējs ir izsniedzis aizdevumus.
4. Deklarācijas iesniedzēja dzīvie radinieki – laulātā, brāļi un māsas, vecāki (arī adoptētāji) un bērni (arī adoptētie), viņu identifikācijas dati, radniecība un dzīvesvietas adrese.
Deklarācija aizpildāma skaidri un salasāmi. Ja tās iesniedzējam kādā punktā nav ziņu, ko sniegt, ierakstāms vārds «nav». Personas identifikācijas dati ir juridiskās personas nosaukums, juridiskā adrese un reģistrācijas numurs vai fiziskās personas vārds, uzvārds un personas kods. Valsts amatpersonas deklarācijā ziņas sniedzamas gan attiecībā uz Latviju, gan uz ārvalstīm.
Deklarācijas neiesniegšanas gadījumā valsts amatpersonu paredzēts saukt pie atbildības pēc Administratīvo pārkāpumu kodeksa.
To der
atcerēties
VID atgādina, ka Korupcijas novēršanas likums attiecas uz tā 5. pantā minētajām amatpersonām, kā arī citām personām, kas ieceltas, ievēlētas vai apstiprinātas amatos vai veic darbu valsts vai pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, kā arī citās to izveidotajās institūcijās, ja attiecīgajai personai, pildot amata vai darba pienākumus, ir tiesības pieņemt lēmumus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas, rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finansu līdzekļiem.
Valsts un pašvaldības iestāžu, uzņēmumu vadītāji iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam to valsts amatpersonu sarakstus, kurām saskaņā ar Korupcijas novēršanas likumu jāiesniedz deklarācijas, kā arī mēneša laikā paziņo par šajos sarakstos izdarītiem grozījumiem.
