Kadrs no filmas – lēni, lēni pa ceļu skrien suns, skrien pakaļ noziedzniekam un vēl lēnāk nekā skrien viņš izdveš gari stieptu: «Va-a-a-u!» Noziedznieks nobīstas un noliek ieroci. Aizraujoši?
Kadrs no filmas – lēni, lēni pa ceļu skrien suns, skrien pakaļ noziedzniekam un vēl lēnāk nekā skrien viņš izdveš gari stieptu: «Va-a-a-u!» Noziedznieks nobīstas un noliek ieroci. Aizraujoši?
Māksla nav kritizēt, māksla ir būt aktierim. Tomēr LNT skatāmo latviešu garagabalu «Inspektors Grauds», šķiet, varētu izmantot kā spīdzināšanas līdzekli pārkāpumus izdarījušiem policistiem, liekot noskatīties filmas sērijas, atkarībā no pārkāpuma smaguma.
Man no tiesas grūti iedomāties, ka Rekša saimnieks komisārs Brantners skaidri un teatrāli teiktu saviem kolēģiem: «Re, noziedznieks mūk! Vai skriesim pakaļ?» vai kaut ko apmēram tādā garā.
Man nekas nav pret Andri Keišu, glīts un talantīgs aktieris (īpaši Jaunā Rīgas teātra izrādēs), arī pārējie aktieriseriālā nav slikti, taču man nav skaidrs, kas viņiem filmā licis runāt tik pārspīlētās balsīs, tik nedabīgi skaidri, tik pareizā latviešu valodā, ka nelabi metas klausoties. Piedodiet, bet es patiešām neticu, ka mūsu policisti, aizturot noziedznieku, vispirms vārdus teikumā saliek gramatiski pareizā secībā (visu cieņu policistiem – tas nav pārmetums, ka viņi nemācētu runāt, kā nākas). Un ko domā tie vecie buki, kas arī filmējušies seriālā? Viņiem taču aiz muguras ir ne viena vien latviešu filma. Protams, tas nebija nesen, tomēr arī padomju laiku latviešu filmā neatceros kādu tā runājam. Nu mēģiniet iedomāties Lāsmiņu «Limuzīnā Jāņu nakts krāsā» lēni un izteiksmīgi sakām: «Ērik, tu e-e-esi čalis vai ne-e-esi!? Uzkā-ā-āp tajā ko-o-okā!»
Es saprotu, ka jārunā pareizi, bet mēs taču par labām uzskatām tās grāmatas, kurās ir saistoša valoda un interesanti raksturi. Kā gan var būt interesanta raksturloma kādam bandītam, ja viņš banku aplaupa teatrāli piepaceltā balsī? Lai gan ideja par latviešu seriālu par pašmāju policiju un problēmām, ir visnotaļ slavējama, par nebaudāmu to padara absolūti vienādās personas filmā. Nav policistu ar savu odziņu raksturā, nav slikto, kas patiešām izskatītos pēc sliktajiem (vai vismaz runātu kā ļaunie). Maiga aprunāšanās (ar retiem izņēmumiem) starp policistiem un noziedzniekiem nerada spraigu sižetu. Varbūt ir vērts padomāt par filmas muzikālā fona maiņu un par seriāla himnu izvēlēties «Labvēlīgā tipa» dziesmu «Koka klucis Konstantīns»? Šķiet, reizēm aktieru sejas izteiksmes pat pārspēj koka gabala stīvumu.
Es labprāt paskatītos kādu jaunu latviešu detektīvfilmu vai seriālu, tikai, lūdzu, ne tik teatrālu!
