Pirms trim gadiem Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā Rīgā tika atklāta pirmā glābējsilīte, kas joprojām darbojas un, iespējams, no nāves paglābusi jau vairāku bērnu dzīvības. Otru bija paredzēts veidot Jelgavā, taču projekta autori atbalstu un ieinteresētību par to mūsu pilsētā neatrada, tieši pretēji – sastapās ar nosodījumu un pārmetumiem.
Savukārt citās pilsētās – Liepājā, Daugavpilī, Ventspilī, Rēzeknē – pašvaldību un slimnīcu interese par projektu bija un glābējsilītes veiksmīgi darbojas. Oktobrī tām pievienosies Madonas un vēlāk arī Valmieras slimnīcās. Ne vienu reizi vien sabiedrību pāršalkusi ziņa par atkritumu konteinerā vai kāpņu telpā atrastu mirušu zīdaini, visticamāk, pašu vecāku nogalētu. Glābējsilīšu jeb «Baby Box» projekts Latvijā veidots traģisku noziegumu profilaksei – ar domu, lai glābtu bērnu dzīvības un dotu iespēju viņiem dzīvot ģimenēs, kur mazulis būs mīlēts un aprūpēts. Pirmais «inkubators» bērnu dzīvību glābšanai 2000. gadā uzstādīts Vācijā, Hamburgā. Kopš Vācijā uzlikti jau vairāk nekā 75 inkubatori, ievērojami samazinājies atkritumu konteineros izmesto un nogalināto zīdaiņu skaits. Ņemot vērā Hamburgas pieredzi, ideja attīstīta arī Latvijā. 2009. gadā Rīgā uzstādīta pirmā šāda novietne. «Ideja ir ne tikai glābt bērnus no bojāejas, bet arī sniegt psiholoģisko atbalstu cilvēkiem, kuriem šāds izmisuma solis ir prātā. Pa tālruni arī iespējams informēt, ja šķiet, ka kaimiņiene vai paziņa apzināti slēpj grūtniecību. Kamēr bērniņš nav piedzimis, dienestiem ar grūtnieci iespējams strādāt. Jelgavā projekts apstājās, jo saņēmām lielas negācijas no slimnīcas puses par to, ka tas veicinās bērnu atstāšanu. Es ļoti gribu ticēt, ka domas ir mainījušās, jo citās pilsētās pierādījies, ka projekts strādā, un drīzumā arī Jelgavā varēsim vēlreiz atgriezties pie sarunas,» uzsver L.Zvirbule. Pirmās glābējsilītes aprīkojums iegādāts Vācijā un nav paredzēts aukstumam – salā durvis bloķējas, un tās nevar atvērt. Vācijā, lai nokļūtu līdz «Baby Box», priekštelpā ir iespēja vēlreiz visu rūpīgi apdomāt. «Latvijā ir mazliet citādi – telpai jāatrodas slimnīcas 1. stāvā ar logu uz kluso teritorijas pusi, kur nav novērošanas kameru, apsardzes, lai saglabātu anonimitāti. Tāpēc pārējās Latvijas «Baby Box» vietās uzstādīts Latvijā ražots aprīkojums,» skaidro L.Zvirbule. Pēc mazuļa ievietošanas glābējsilītē, durtiņas automātiski aizveras un bloķējas. Pēc pāris minūtēm slimnīcas dežūrpostenī atskan signāls, kas vēsta par ielikto mazuli.Jābūt intereseiTrīs gadu laikā kopš pirmās glābējsilītes uzstādīšanas sabiedrības attieksme pret to ir ievērojami mainījusies. Pētījumi liecina, ka 92 procenti Latvijas iedzīvotāju ir dzirdējuši par «Baby Box». L.Zvirbule pārliecināta, ka tā būtu noderīga arī tik lielai pilsētai kā Jelgava. «Lai tā notiktu, jābūt ieinteresētiem cilvēkiem. Tas ir kopdarbs – slimnīca, policija, bāriņtiesa, pašvaldība, jo projekts paredz arī diennakts psiholoģisko palīdzību. Noteikti vēlreiz uzrunāsim jelgavniekus. Lai mudinātu sievieti pārdomāt bērna atstāšanas lēmumu, pie «Baby Box» izvietota informācija par to, kur iespējams zvanīt un saņemt konsultāciju vai palīdzību,» uzsver L.Zvirbule. Ja projektam Jelgavā tiks dots zaļais signāls, nekavējoties tiks meklēti līdzekļi, viņa piebilst. Interesējušās, bet neko vairākJa policija atzīst, ka glābējsilītes bērniņš nav pasludināts kā pazudis un arī vecāki nav zināmi, tad mazulim tiek piešķirts atradeņa statuss, kas ļauj sākt adopcijas procesu. Tas ir vēl viens cerību stariņš ģimenēm, kuras vēlas adoptēt tikko dzimušu mazuli. Ja māte no bērna atsakās slimnīcā, tādas iespējas ģimenēm praktiski nav, un mazulis divus gadus uzturas zīdaiņu aprūpes namā, skaidro L.Zvirbule. «Bāriņtiesai jābūt gatavai glābējsilītes bērniņam desmit dienu laikā atrast ģimeni, kur mazais uz sešiem mēnešiem tiek nodots pirmsadopcijas aprūpē, un tad, ja bāriņtiesa to akceptē, var sākties adopcijas process. Jau viens glābējsilītē ielikts bērniņš parāda, ka projekts ir attaisnojies un licis daudziem aizdomāties. Mums tādu bērnu ir jau 19, visi adoptēti vai ir procesā uz to,» priecājas L.Zvirbule. Bioloģiskajiem vecākiem, kas mazuli atdevuši, ceļš uz viņa atgūšanu ir smags – sešu mēnešu laikā bioloģiskā māte var vērsties bāriņtiesā ar lūgumu atgūt bērnu. Nepieciešams arī veikt DNS analīzes, un, ja abiem tās ir saderīgas, bāriņtiesas varā ir izlemt – atdot bērnu mātei vai ne. «No visiem 19 tikai divos gadījumos mātes it kā interesējušās par bērnu atgūšanu, mēs pat bijām gatavi apmaksāt DNS analīzes, bet tālāk par gribēšanu viņas nav tikušas,» atzīst L.Zvirbule. Jaunākais mazulis, kurš ievietots «Baby Box», bijis tikai trīs stundas vecs, vecākais – divas nedēļas. Projekta autore ir pārliecināta, ka visi līdz tam iedzīvotāju reģistrā nav fiksēti. «Situācijas bijušas ļoti dažādas, piemēram, mamma narkomāne, kura nesaprot, ko dara, un kuras vienīgā doma ir, kur un kā dabūt kārtējo devu. Tagad bērniņš ar normālā, gādīgā ģimenē. Uzskatu, ka neviens psihiski vesels cilvēks savu jaundzimušo «Baby Box» neievietos. Kāds pārmetīs, ka no bērna var atteikties slimnīcā, taču tur šis process ir psiholoģiski ļoti smags, turklāt pēc tam divus gadus mazulis aug zīdaiņu namā, kamēr citi jau saņem šajā vecumā tik ļoti nepieciešamo vecāku mīlestību,» skaidro L.Zvirbule. Jāpiebilst, ka, sekojot Latvijas piemēram, līdzīgas «vietas bērna dzīvībai» izveidotas arī Lietuvā. Liepājas pieredze8. oktobrī apritēs divi gadi, kopš glābējsilīte uzstādīta arī Liepājas reģionālajā slimnīcā. Šajā laikā tajā atstātas divas jaundzimušas meitenītes. Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Indra Grase «Ziņām» stāsta, ka vieta jaundzimušo atstāšanai ierīkota ne pašā redzamākajā vietā, lai cilvēkam nebūtu liekas publicitātes un sabiedrības nosodījuma. Taču slimnīcas teritorijā izvietotas norādes, kur mazuļu novietni atrast. Liepājas slimnīcā «Baby Box» vajadzībām izremontēta neliela apsildāma telpa, signāls par bērna ievietošanu tiek saņemts Uzņemšanas nodaļā. Līdz ar durtiņu aizvēršanu, mazulis ir juridiski brīvs no saviem bioloģiskajiem vecākiem, atvērt otrreiz durtiņas, lai, piemēram, atkal izņemtu bērniņu, nav iespējams. Atstātais tālāk nonāk Liepājas slimnīcas Jaundzimušo patoloģijas un intensīvās terapijas nodaļā, kur ārsti izvērtē viņa veselības stāvokli, informē bāriņtiesu, policiju. Liepājā abi glābējsilītes mazuļi jau ir adoptēti un laimīgi aug savās jaunajās ģimenēs, stāsta Liepājas bāriņtiesas priekšsēdētāja Taiga Ziemele. Abas meitenītes glābējsilītē Liepājā ievietotas vakarā, kad ārā jau satumsis. «Ļoti svarīgi, lai sieviete, kura nevēlas vai nespēj audzināt savu bērnu, nesaņem sabiedrības nosodījumu, jo cilvēks ir devis iespēju mazajam dzīvot un bērniņš nav pamests aukstā istabā, ceļa malā vai atkritumu konteinerā,» uzsver I.Grase. ViedokļiEva Vingre, Jelgavas slimnīcas Dzemdību nodaļas virsmāsa Joprojām neesmu pārliecināta, vai tas ir primārais, kas nepieciešams. Piemēram, Ventspilī ir glābējsilīte, bet šovasar pat ceļa malā tur tika atrasts jaundzimušā līķis. Ir jāstrādā un jāveido projekti, lai mātes un ģimenes nenonāktu līdz tādam lēmumam, lai jaunās māmiņas ar bērnu uz rokām nenokļūst uz ielas, lai cilvēkiem ir darbs. Solveiga Ābola, Jelgavas slimnīcas valdes locekle Tas ir vieglākais ceļš, kā risināt problēmas, jo vecākiem nav nekādas atbildības. Pateicoties tam, kāda ir mūsu Dzemdību nodaļa, personāls, sociālais darbinieks, ir pietiekami daudz gadījumu, kad mammu izdodas pārliecināt paturēt mazuli, un pēc tam viņa pati un tuvinieki saka par to paldies. Gadā tie ir vairāki gadījumi, tāpēc mēs vairāk sliecamies domāt, ka ar cilvēku ir jārunā un problēmas jārisina. Ja arī izdara ko ļaunu ar zīdaini, viņam ir psihiskas novirzes, un tad glābējsilīte neko nelīdzēs. Tatjana Flandere, Jelgavas policijas priekšniece Prakse rāda, ka daudzviet pasaulē, tostarp Eiropā, ir tādas vietas, kur atdot negribētu jaundzimušo. Tas ir labākais variants, nevis atstāt mazuli vienu bezpalīdzībā vai jau mirušu. Jelgavā pēdējo pāris gadu laikā miruši jaundzimušie nav atrasti, bet iepriekš tādi gadījumi konstatēti. Šis ir ļoti humāns solis, jo bērnam ir iespēja nonākt pienācīgā aprūpē un, galvenais, dzīvot. Aigars Rublis, Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks Zīdaiņu glābējsilītes ierīkošana Jelgavā nav lietderīga, ņemot vērā Rīgas tuvumu, kur šāda glābējsilīte darbojas.
