7. Saeimas vēlēšanām gatavojoties, partijas piedāvā grozījumus likumā «Par valsts pensijām», sola tās palielināt pat līdz 70 – 80 latiem.
7. Saeimas vēlēšanām gatavojoties, partijas piedāvā grozījumus likumā «Par valsts pensijām», sola tās palielināt pat līdz 70 – 80 latiem. Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova prasa, kur viņi ņems naudu.
Šie solījumi nebalstās uz valsts un sociālā budžeta analīzi, un neviens no solītājiem nevarētu pamatoti atbildēt, kur sociālās apdrošināšanas budžetā rast tik lielas rezerves, uzskata M.Poršņova.
Pensionāri Latvijā joprojām ir vairākumā, viņiem ir niecīgas pensijas, tādēļ politiķiem viņus ir viegli uzrunāt. Taču statistika rāda, ka visgrūtāk Latvijā klājas ģimenēm, kas audzina vairākus mazus bērnus.
Valsts budžeta finansējums, ko Labklājības ministrija saņem sociālās politikas programmu realizācijai kopā ar veselības valsts budžetu, veido 51 procentu no valsts budžeta. Šajos procentos nav iekļautas visas sociālās garantijas, ko saņem Latvijas iedzīvotāji, bilst M.Poršņova.
Eiropas valstīs tik liela budžeta daļa sociālajām garantijām nav paredzēta, šāds process ir raksturīgs pēcsociālisma valstīm. M.Poršņova uzskata, ka šajā situācijā ir tikai viena izeja panākt lielākus ieņēmumus valsts budžetā nodokļu veidā un sociālās apdrošināšanas budžetā sociālo iemaksu veidā, kas savukārt nav iespējams bez valsts ekonomikas straujas attīstības, jaunu uzņēmumu un darba vietu radīšanas.
Šobrīd diskutē par minimālās algas paaugstināšanu līdz Ls 50, kā to ir ierosinājusi Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Statistika liecina, ka mazas algas saņem arī liela daļa privātuzņēmumos strādājošo. Aptuveni 68 procentiem iedzīvotāju ienākumi uz vienu ģimenes locekli valstī ir mazāki par Ls 52. Lielai daļai tie ir zemāki par Ls 38.
Šobrīd no strādājošo algām ieņemtajos nodokļos valsts iegūst tikai aptuveni vienu trešdaļu no tā, kas ir jāizmaksā sociālajām garantijām, secina M.Poršņova. Sociālās reformas jēga nebija tikai nodrošināt cilvēkiem pārtikušas vecumdienas. Latvija ir «novecojusi» valsts ar vecu cilvēku pārsvaru. Bērnu dzimstība samazinās. Kas pelnīs pensijas tiem šīsdienas strādājošajiem, kuriem būs tās jāsaņem 2005. un 2006. gadā? Ir jāpalīdz arī ģimenēm ar bērniem, lai tie izaugtu, strādātu un mācītos, lai valsts iedzīvotāji varētu dzīvot arī pēc 10 un 20 gadiem. Sociālajās reformās šīs lietas ir jāsabalansē.
