Pagājušajā piektdienā Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša aizstāvēja promocijas darbu «Kvalitatīvas jēru gaļas ieguves zinātniskais pamatojums Latvijā».
Pagājušajā piektdienā Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes dekāne Daina Kairiša aizstāvēja promocijas darbu “Kvalitatīvas jēru gaļas ieguves zinātniskais pamatojums Latvijā”. Darba mērķis bija noskaidrot, vai mūsu zemnieki var saražot ES prasībām atbilstošas kvalitātes jēra gaļu.
Kā “Ziņām” pastāstīja D.Kairiša, lai uzlabotu jēra gaļas kvalitāti, pēdējos gados Latvijā visvairāk ieved Vācijas melngalves un Il – de – France šķirņu vaislas teķus. “Savā zinātniskajā darbā Platones pagasta zemnieku saimniecībā “Mežkalēji” abas šīs šķirnes pētīju, noteicu muskuļaudu attīstību kautķermenī un taukaudu noslāņojumu. Secināju, ka labākus rezultātus dod Il – de – France dzīvnieki,” akcentēja lauksaimniecības zinātņu doktore. Viņa uzsvēra, ka pircēji mūsdienās vēlas liesu produkciju, tāpēc svarīgi, lai tauku noslāņojums jēra kautķermenī būtu mazāks. Jēru (dzīvnieki līdz viena gada vecumam) tauki ātri sacietē, tāpēc jau neilgi pēc gaļas atdzišanas jūtama to klātbūtne.
Lai arī aitu skaits Latvijā šogad audzis līdz 39 000 dzīvnieku (2003. gadā bija 28 tūkstoši, bet 1938. gadā – 1,4 miljoni aitu), pieprasījumu pēc kvalitatīvas jēra gaļas vietējie lauksaimnieki aizvien nespēj apmierināt. Doktore secinājusi, ka mūsu valsts iedzīvotāji, līdzīgi kā Vācijā, gadā varētu katrs patērēt līdz vienam kilogramam jēra gaļas. Kā norādīja D.Kairiša, Vidzemē un Latgalē, kur sliktāki augsnes apstākļi, ekstensīvai aitu audzēšanai ir lielas perspektīvas. Šie reģioni nav piemēroti intensīvajai lauku apsaimniekošanai, jo ūdeņu tuvumā nav pieļaujama minerālmēslu un pesticīdu lietošana.
Par latviešu audzētajām aitām interesi jau izrādījuši uzņēmēji no Igaunijas un Vācijas, kur izveidoti ES prasībām atbilstoši gaļas pārstrādes uzņēmumi un par jēra gaļas kilogramu maksā līdz trīsarpus latiem. Tomēr zemnieki neaudzējot tik daudz jēru, lai varētu nokomplektēt vienu partiju. Savukārt vietējie uzpircēji aitu audzētājiem maksā tikai ap latu par kilogramu dzīva lopa un nešķirotu aitu gaļu pārdod tirgū.
D.Kairiša piebilda, ka valstiskā mērogā jārisina problēma par aitu pētniecības vietu izveidi un jāstimulē kvalitatīvas jēra gaļas ieguve. To var panākt, ja gaļas uzpircēji pirks nevis dzīvus jērus, maksājot par dzīvmasas kilogramu, bet gan dzīvnieku kautķermeņus. Tad zemnieki censtos nodrošināt optimālu jēru barošanu un kopšanu, lai iegūtu augstas kvalitātes gaļu.
Pašlaik gaļas un šķirnes aitu audzētāji saņem kā nacionālās, tā ES subsīdijas un platību maksājumus. Pērn valstī bija 13 šķirnes aitu audzētāju saimniecību, bet plānots, ka šogad to skaits palielināsies līdz 17.
