Vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) Jelgavas ātrā palīdzība iekļauta jau astoņus mēnešus. «Ziņas» ielūkojas mediķu ikdienā
Pērn valstī tika sākta vienotā NMPD izveide. Novembrī tajā iekļāva Zemgales reģionu ar Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils un no šā gada 1. jūlija arī Bauskas ātrās palīdzības sastāvu. Pagaidām iedzīvotāji īpašas izmaiņas nejūt, jo brigādes pie slimniekiem dodas kā ierasti un neatliekamā palīdzība joprojām ir bez maksas, taču vienotā dienesta izveidei ir savi plusi un mīnusi, par ko «Ziņas» pārliecinājās, izsaukumos sekojot mediķiem. Zibens ātrumāĪsi pirms pulksten divpadsmitiem dienā NMPD Zemgales reģiona centrā dispečers saņem izsaukumu uz Tīreļiem, kur sievietei kļuvis slikti – nokritusi un ieslīgusi bezsamaņā. Izsaukums tiek pieņemts kā steidzams. Tā kā ārstu brigāde jau devusies uz citu izsaukumu, uz Tīreļiem tiek norīkoti divi ārstu palīgi. Minūtes laikā Ināra Velaite un Lolita Salnāja jau ieņēmušas vietas ātrās palīdzības mašīnā, un, sirēnām kaucot, tā traucas Kalnciema virzienā. Ātrums patiešām liels – ap 140 kilometru stundā –, un divpadsmit minūšu laikā ātrā palīdzība ir Tīreļos. Neliela aizķeršanās, meklējot konkrēto adresi, jo tuvinieki, kas bija solījuši uz ceļa sagaidīt ātro palīdzību, nekur nav redzami. «Necerējām, ka tik ātri atbrauksiet. Biju pie mammas, centos ar viņu runāt, vest pie samaņas un nemanīju, ka jūs jau klāt,» taisnojas pacientes dēls. Uz grīdas guļ sieviete, kura nupat atguvusi samaņu. «Pēkšņi mammai uznāca nelabums, sāka svīst, kratīt drebuļi, un viņa nokrita bezsamaņā,» notikumus atstāsta dēls. 77 gadus vecā paciente ir cukura diabēta slimniece, kurai regulāri jāinjicē insulīns, tādēļ nekavējoties tiek mērīts cukura līmenis asinīs – tas ievērojami pārsniedz atļauto normu –, sievietei ir arī augsta temperatūra un vemšana. Mediķi veic kardiogrammu un injicē medikamentus. «Situācija ir pietiekami nopietna, tādēļ steidzami viņu vedīsim uz slimnīcu,» noteic ārstu palīgu brigādes vecākā I.Velaite. Talkā tiek pasaukts ātrās palīdzības šoferis, kurš dzīvoklī ierodas ar «mīkstajām» nestuvēm, jo paciente jānes pa trepēm. Viegli nebūs, jo slimnieces svars ir krietni pāri 100 kilogramiem un nešanai būtu vajadzīgi vismaz četri spēcīgi vīrieši. Diemžēl kaimiņi palīdzēt nevar – viens krietni iereibis, otram sirds vāja. Šoferim, ārsta palīdzei un sievietes dēlam trijatā sievieti pa stāvajām kāpnēm nonest ir grūti, un palīgā dodas arī «Ziņu» fotogrāfs. «Griežam nestuves un nesam tā, lai galva būtu pa priekšu,» atgādina I.Velaite. «Pilsētā šādos gadījumos palīgā saucam Pašvaldības policijas vīrus, kas nekad neatsaka, bet laukos meklējam kaimiņus vai garāmgājējus, kas palīdzētu. Ja neviena nav, cenšamies iztikt pašu spēkiem,» stāsta ārsta palīdze L.Salnāja. Slimniece veiksmīgi nogādāta ātrās palīdzības mašīnā un tiek vesta uz slimnīcu. Zema šoferu kultūra Pa ceļam uz Tīreļiem «Ziņas» pārliecinās, ka ne visi šoferi ir toleranti un saprotoši. Daži pat nekaunīgi pamanās pārkārtoties tieši tajā joslā, pa kuru traucas ātrās palīdzības mašīna. NMPD busiņa vadītājs Elmārs Štubis sašutis atzīst, ka šoferu kultūra Jelgavā ir zem katras kritikas. «Bieži gadās smagos pacientus vest uz Rīgu, tur autovadītāju uzvedība ir pavisam cita – ātrā palīdzība tiek vairāk respektēta. Varbūt Rīgā šoferus par operatīvā transporta ignorēšanu bargāk soda, bet atšķirība ir jūtama,» spriež E.Štubis. Gluži vai tāds pats viedoklis ir arī vēlāk uzrunātajam ātrās palīdzības šoferim Normundam Briņecam. «Kad strādāju par taksistu, to tā nemanīju, bet tagad labi redzu, cik Jelgavā zema šoferu kultūra. Diennaktī vienai brigādei nākas braukt vidēji uz 17 izsaukumiem, saprotu, ka pie slimnieka jānokļūst maksimāli ātri, bet dažreiz šoferiem uz ielas burtiski jālūdzas, lai palaiž garām,» sašutis N.Briņecs. Psiholoģiskie momenti«Ziņas» līdzi ārstu brigādei dodas arī uz Asteru ielu Jelgavā. Izsaukuma pieteicēja ziņo, ka viņas vīrs saindējies ar alkohola surogātiem. Mediķiem šis 60 gadu vecais pacients jau ir zināma persona, jo līdzīgi simptomi viņu mocījuši arī iepriekš. «Jūs kā sirds slimnieks un cilvēks ar aknu problēmām alkoholu lietot vispār nedrīkstat,» pacientam atgādina daktere Ņina Kohova. Sieva stāsta, ka vīrs dzerot jau piecas dienas un tagad sākušās sirdsklauves, drebuļi, vemšana, ādas krāsa kļuvusi dzeltenīga. Izvērtējot pacienta stāvokli, mediķi nolemj viņu vest uz slimnīcu – slimnieks nepretojas. Sieva sola braukt līdzi, jo iepriekš pāris reižu vīrs no Uzņemšanas nodaļas vienkārši aizmucis. Lai arī vīrietis ir bezdarbnieks un maznodrošinātā statusā, alkoholam naudas acīmredzot pietiek. Daudz bēdīgāka otrdiena izrādās kādai kundzei, kura tikai pirms nedēļas iznākusi no slimnīcas pēc pārciesta trešā insulta, nu scenārijs atkārtojas. Pacientes dzīvesbiedrs ātro palīdzību sagaida pagalmā un aicina pie slimnieces. Sieviete bezspēkā atlaidusies gultā. Viņai ir grūtības parunāt un kustēties, mediķiem nav šaubu, ka sirdzēju piemeklējusi kārtējā insulta lēkme. Šoreiz nav problēmu slimnieci iesēdināt ratiņos un nogādāt līdz ātrās palīdzības mašīnai. Rūpīgais vīrs satraukts par sievas veselību, ir pieklājīgs un atsaucīgs. «Mūsu darbiniekiem jābūt psiholoģiski stipriem, jo jāpalīdz ne tikai pacientam, nākas strādāt arī ar tuviniekiem, kas ne vienmēr ir saprotoši un uz situāciju raugās objektīvi. Mūsu darbā ļoti svarīgi ir vairāki momenti, piemēram, slimnieks jānes vai jāved ratiņos ar galvu pa priekšu, jāatgādina uz slimnīcu līdzi paņemt apavus, lai pacients varētu atgriezties mājās,» stāsta mediķi.Trūkst ārstuNMPD Zemgales reģionā diennaktī tiek saņemts aptuveni 150 izsaukumu, apmēram trešdaļa ir uz adresēm Jelgavā un tās apkārtnē. Zemgales reģiona vadītāja vietniece Rita Dobriņina stāsta, ka lielākais zvanu skaits novērots vakarstundās, bet dažādu hronisku kaišu paasinājumi – nakts laikā. Diemžēl mediķu trūkuma dēļ Jelgavas ātrajā palīdzībā ir tikai viena ārstu brigāde, kas dodas uz cilvēku dzīvībai nopietniem izsaukumiem. «Lai nokomplektētu brigādi, vajadzīgi četri pieci ārsti. Pagaidām mums nav ārstu, kas izteiktu vēlēšanos strādāt ātrajā palīdzībā. Ja kadri būtu, varētu izveidot, piemēram, reanimācijas brigādi. Līdz šim Zemgales reģionā tikai Jelgavas un Jēkabpils ātrajā palīdzībā strādāja ārsti, pārējās stacijās pacientus apkalpoja feldšeru brigādes,» skaidro R.Dobriņina. Sešās ātrās palīdzības brigādēs, kas apkalpo Jelgavu un novadu, nodarbināti seši ārsti, 30 ārstu palīgi, četri dispečeri (arī ārstu palīgi), sešas medicīnas māsas un desmit sanitāri. Vienotajā NMPD koncepcijā neietilpst sanitāra štata vienības, tādēļ vairums no viņiem, paralēli strādājot ātrajā palīdzībā, nolēmuši mācīties par ārstiem vai to palīgiem, lai saglabātu darbu. No septembra Zemgalē plānots veidot arī vienotu dispečerdienestu. Visi izsaukumi no Zemgales automātiski nonāks Jelgavā, kur tos pieņems dispečers un novirzīs pacientam tuvāk esošajai mediķu brigādei. No septembra, zvanot ātrajai palīdzībai, varēs saņemt dežurējošā ārsta telefonisku konsultāciju. Pacienti, kuru dzīvībai draud reālas briesmas, jau tagad pa taisno tiek nogādāti Rīgas stacionāros, un šis solis ir attaisnojies, pārliecināta R.Dobriņina. Tuvākajā laikā NMPD Zemgalē cer tikt arī pie GPS, kas ievērojami atvieglotu mediķu nokļūšanu vajadzīgajā adresē. Patlaban tās veiksmīgi darbojas Vidzemē, un darbinieki ir ļoti priecīgi par tādu «ekstru». Uzmanību!Ātro palīdzību var izsaukt pa tālruņa numuriem113 (bezmaksas – jālūdz, lai savieno ar Jelgavu)112 (bezmaksas – glābšanas dienesta tālrunis, un jālūdz savienot ar Jelgavu)03 (bezmaksas – tikai no fiksētajiem tālruņiem)63022910 vai 63080288 (maksas zvani)
