Finanšu piramīdu balstījuši ne tie naivākie cilvēki
Pēc «Bankas Baltija» bankrota, kas noguldītājiem aiznesa nebūtībā, bet finanšu piramīdas būvētāju kabatās ienesa miljonus latu, šķita, Latvijas iedzīvotāji būs piesardzīgāki līdzīgu krāpnieku izmesto āķu ķērāji. Kā pierādījusi dzīve, cilvēka dabai piemīt kāda neizdzēšama iezīme – nemācīties no citu un, galvenais, arī pašu reiz pieļautajām kļūdām. Vakardienas «Ziņās» rakstījām par kāda jelgavnieka bēdīgo pieredzi, viņa stāstu turpinām.«Mulberry Team», kurai ir finanšu piramīdas pazīmes, bija iepriekš pazīstama kā «European American Prosperity Trust Corporation« (EAPTC) un «European American Prosperity Club». Jelgavnieks Aivars Tīrumnieks, pēc izglītības jurists, kurš kā «investors» piedalījās šādu piramīdu «celtniecībā», domā, ka biežā minēto firmu maiņa ilgstoši ļauj šādu krāpniecības shēmu īstenotājiem izvairīties no negatīvās atpazīstamības. Turklāt nemitīgā pilnvaru nodošana ļauj novilcināt laiku un izvairīties no tiesībsargājošajām institūcijām, kā arī klientiem, kas sākuši apjaust, kādās nepatikšanās nokļuvuši, uzticot savu naudu. Par paša muļķību atbildi patsKādā tikšanās reizē viens no «Mulberry Team» direktoriem Valdis Rašmanis A.Tīrumniekam, kurš sācis nojaust, ka kļuvis par krāpnieku upuri, teicis – «pats vien vainīgs par naudas noguldīšanu, jo neviens rokas nav lauzis». Pēc viņa vārdiem, par reklāmu saistībā ar kompānijas pakalpojumiem un klientu piesaistīšanu iepriekšminēto finanšu līdzekļu piesaistīšanas firmu daudzie direktori nav atbildīgi, jo viņi bez jebkāda blēdīga mērķa tikai pastāstījuši, ko piedāvā viņu pārstāvētās kompānijas. Tajā pašā laikā brīdī, kad bija jāpieņem skaidrā nauda, viņiem pēkšņi atradās stingrās uzskaites kvītis, lai pieņemtu simtiem tūkstošu dolāru no dumjiem un acīmredzot uzbāzīgiem cilvēkiem. Starp citu, minētais kungs uz «Ziņu» zvanu neatbildēja.Kā fēnikss no pelniemŠā gada maija sākumā EAPTC klienti negaidīti uzzinājuši, ka viņiem gluži vai piespiedu kārtā būs jākļūst par iepriekš nedzirdētas kompānijas «Credit Union» akcionāriem. Šī kompānija, izrādījās, pārņēmusi nevis EAPTC saistības, bet gan anulējusi bijušās līgumattiecības. Pats interesantākais, ka «investoriem» atsūtītajā tā saucamajā «Prospektā» tagad tiek piedāvāts aizpildīt iepriekš sagatavotas anketas ar informāciju, kuru diezin vai kāds no brīvas gribas uzticēs pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem. Tajās tiek pieprasīts uzrādīt ne vien sīkus personas datus, bet arī viņam un tuvākajiem radiniekiem piederošos īpašumus. Tiek arī piedāvāts kļūt par jaunās kompānijas akcionāriem divu mēnešu laikā pēc vēstules saņemšanas. Un vēl kāda pikanta iezīme – jaunajai kompānijai jānosūta iepriekš noslēgto līgumu un iemaksu orderu oriģināli. Tikai pēc šo noteikumu izpildes «investors» kļūs par pilntiesīgu «Credit Union» akcionāru un var cerēt, ka tiks pie kaut kādas naudas ne ātrāk kā pēc daudziem gadiem. Kas jūs esat, finansisti?Līdz šim daudzās firmas tika reģistrētas salīdzinoši netālajā Kiprā, kur esot labāks nodokļu klimats finanšu darījumiem. Jaunā kompānija, kas gatava pārņemt šo firmu klientus, tagad reģistrēta tālajā Amerikas kontinentā – Panamā. A.Tīrumnieka rīcībā nonākušas Panamas Republikas uzņēmuma notariālās reģistrācijas kopijas, kur norādīts, ka «Credit Union» reģistrēta tikai 2008. gada 5. martā ar pamatkapitālu 10 000 ASV dolāru. Jau minētajā firmas izsūtītajā «Prospektā» sacīts, ka jaunajai finanšu iestādei pieder nekustamie īpašumi, firmu akcijas un vārdā neminētu derīgo izrakteņu raktuves miljardiem dolāru vērtībā. Kad «Ziņas» mēģināja meklēt pasaules interneta tīmeklī kādu informāciju par minētajām firmām un kompānijām, nekas nebija atrodams. Līdz ar to rodas šaubas, vai teiktais par grandiozajiem miljardus vērtajiem īpašumiem nav blefs, kuru vietējie ostapi benderi gluži kā makaronus atkal sakarinājuši uz ausīm lielo peļņu gribošiem «investoriem». A.Tīrumnieks tagad nodibinājis biedrību «Noguldījumu drošība» un cenšas ar tās palīdzību apzināt līdzšinējos «investorus». Tas nav viegli, jo, kā viņš pats atzīst, «biznesmeņu» izstrādātā shēma esot darbojusies gluži kā hipnoze. «Pēc tam, kad biju apmeklējis vairākus seminārus un, manuprāt, iedziļinājies piedāvātās milzīgās peļņas gūšanas mehānismos, ar tiem iepazīstināju savu paziņu, kādas Latvijas bankas viceprezidentu,» stāsta A.Tīrumnieks. Pēc informācijas izpētes tas teicis, ka teorētiski līdzīga shēma varētu pat darboties, kā arī iespējamais peļņas procents izrādīties gana augsts. Ja vien tās realizētāji tiešām vēlējušies darboties godprātīgi. Līdzšinējā pieejamā informācija, kā arī Latvijas finanšu tirgu uzraugošās iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas – vairākkārtējie brīdinājumi neiesaistīties «Ziņu» pieminēto firmu radītajās finanšu piramīdu shēmās liek gan domāt, ka patiesais mērķis bijis gluži prozaisks. Nopelnīt uz lētticīgu un, godīgi sakot, arī gana alkatīgu līdzcilvēku rēķina. Punktu šim stāstam likt vēl pāragri, jo ir atklāts jautājums, kā daudzus gadus Latvijā milzīgus naudas līdzekļus varēja piesaistīt ārzonās reģistrētas firmas, kāpēc uzraugošās valsts iestādes aprobežojās tikai ar klusiem brīdinājumiem par iespējamu krāpniecību. Starp citu, pat īpaši nemeklējot – tikai aplūkojot publiski internetā pieejamo valsts amatpersonu deklarācijas. Piemēram, bijušās e-lietu ministres Inas Gudeles deklarācijā redzam, ka viņa, beidzot pildīt amata pienākumus šā gada aprīlī, norādījusi – investējusi ASV dolārus jau minētajā «European American Prosperity Trust Corporation». Ir neoficiāla informācija, ka, līdzīgi kā bijusī ministres kundze, šajās kompānijās naudu ieguldījušas daudzas augsta ranga amatpersonas un politiķi.
