Ap tūkstoti cilvēku sestdien pulcējās tradicionālajā latviešu strēlnieku Ziemassvētku kauju piemiņas sarīkojumā, kas notika Antiņu un Peitiņu brāļu kapos, kā arī Ložmetējkalnā.
Sarīkojumā Antiņu brāļu kapos vairāk nekā divsimt jaunsargu no dažādām Latvijas vietām deva svinīgo solījumu. Pie Mangaļu mājām, kur atrodas Latvijas Kara muzeja filiāle, no piektdienas līdz svētdienai deviņdesmit Rīgas jaunsargu bija ierīkojuši nometni, bet Ložmetējkalnā izvietojās 150 skautu un gaidu tradicionālā ziemas nometne «Baltais vilks». Pareizticīgo krusta zīmeAtšķirībā no citām reizēm šajā piemiņas sarīkojumā Peitiņu kapos, kur apbedīts pusotrs tūkstotis Ziemassvētku kaujās kritušo Sibīrijas strēlnieku, tika atklāta pareizticīgo krusta zīme. Pēc svinīgajām uzrunām, ko Ložmetējkalnā teica aizsardzības ministrs Vinets Veldre, Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs, Jelgavas rajona padomes priekšsēdētāja Inta Savicka un Valgundes novada domes priekšsēdētājs Edgars Turks, Ložmetējkalna pakājē iedegās ugunskuri. «Es atbraucu uz Ložmetējkalnu izdziedāties. Tā ir vieta, kur parasti nerunā par politiku un jūt tautas vienotību,» teica Anda Baraškina no Ozolniekiem. Ar akordeonu Ložmetējkalnā bija ieradies Kalnciema vidusskolas skolnieks dziesminieks Dāvis Beitlers, kurš kopā ar Kārli Ārgali aicināja uzdziedāt. Līvbērzes vidusskolas vēstures skolotāja Irisa Eidaka uz piemiņas sarīkojumu bija atvedusi pilnu autobusu ar skolēniem. «Pagasts mūs dāsni nodrošināja ar transportu. Skolēniem šeit patīk, viņi gribētu pasākumā piedalīties arī nākamgad,» teica skolotāja. Jelgavnieki Kara vēstures kluba dalībnieki Raimonds Valters un Jānis Bērziņš bija tērpti veco latviešu strēlnieku formā. Šā kluba vīri bija ierīkojuši nometni blindāžā pie Antiņu kapiem. Vēl bija dzīvi vecie strēlniekiValgundes pašvaldības darbiniece Ruta Vertele un Kalnciema vidusskolas skolotāja Lida Dulberga atcerējās, kā pirms 22 gadiem atmodas pašā sākumā valgundnieki atjaunoja tradīciju pieminēt latviešu strēlnieku Ziemassvētkus kaujas. Toreiz pirmajā sarīkojumā piedalījušies arī četri vecie latviešu strēlnieki.Ziemassvētku kaujas norisinājās no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim (pēc vecā stila). Pēc tam bija janvāra kaujas, kurās latviešu strēlniekiem izdevās pārraut vācu aizsardzības līniju. Tās bija Krievijas impērijas armijas lielākās militārās operācijas Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Ziemassvētku un janvāra kaujās tika ievainoti, pazuda bez vēsts un krita deviņi tūkstoši latviešu strēlnieku.
