«Mēs esam tāds citādāks pagasts – ļoti liels (210 kvadrātkilometru), bet no visas platības 54 procentus aizņem meži,» par Valgundes pagastu teic tā pārvaldes vadītāja Maija Lasmane.
Apdzīvota ir josla starp upi un mežu Kalnciema šosejai abās pusēs. Atšķirībā no daudziem citiem pagastiem Jelgavas novadā šeit nav tik daudz lauksaimnieku ar lielām zemes platībām. M.Lasmane atzīst: «Esam izteikts guļamvagons – ļoti tuvu pagastam ir ne tikai Jelgava, bet arī Rīga, Jūrmala, Tukums.» Pagastā ir trīs ciemi, kuros arī izvietojusies lielākā daļa iedzīvotāju. Visi ir līdzīgi iedzīvotāju skaita ziņā, lielākais no tiem – Vītoliņi. Visi trīs ciemi ir pie šosejas un salīdzinoši tālu cits no cita, kas apgrūtina gan infrastruktūras uzturēšanu, gan kultūras pasākumu organizēšanu. Kultūras aktivitātes visbiežāk tiek rīkotas pagasta centrā – Valgundē –, un tad vienmēr jādomā, kā uz tiem atgādāt Vītoliņu un Tīreļu iedzīvotājus, lai neviens no pagasta iemītniekiem nebūtu apdalīts.
Atsevišķi no ciemiem atrodas arī pagasta skola – Kalnciema vidusskola. Kādreiz šī vieta bijusi plaši apdzīvota, tur saimniekojuši bagāti zemnieki, ar kuru palīdzību uzcelta gan skola, gan blakus esošā baznīca.
Slavē vietējos iedzīvotājus
Pilsētas tuvumu pārvaldes vadītāja vērtē divējādi – kā plusu un arī mīnusu. Cilvēkiem, protams, izdevīgi, ka liela pilsēta ir tik tuvu, bet tieši tāpēc, piemēram, Vītoliņi lielākoties iedzīvotājiem ir vien naktsmītne. Ciems atrodas ļoti tuvu Jelgavai, un tā iedzīvotāji pārsvarā strādā pilsētā, arī bērnus uz dārziņu un skolu ved turp. Kādu brīdi licies, ka pagastā panīkusi arī kultūras dzīve, jo dažādi pasākumi un kolektīvi plaši pieejami pilsētā, bet tas izmainījies, kad no privātpersonas atpirktas tagadējā izglītības, kultūras un sporta centra «Avoti» telpas. «Tad pamazām kultūra pagastā sāka atdzimt,» atceras pārvaldes vadītāja.
Viņa ar lepnumu atzīst: «Mums ir kolosāli cilvēki! Strādīgi un fantastiski talantīgi. Viņi dzied, dejo, spēlē teātri, sporto, un tas viss notiek pēc darba, brīvajā laikā. Cilvēki atrod spēku un enerģiju visām šīm aktivitātēm.» Viņa uzteic vietējās rokdarbnieces, kas savās rindās spējušas iesaistīt arī cilvēkus, kas ilgāku laiku nav piedalījušies sabiedriskajās aktivitātēs.
Pārvaldes vadītāja novērtē, ka iedzīvotāji kļūst arvien apmierinātāki ar dzīvi un norisēm pagastā un labprāt paši iesaistās gan dažādu pasākumu organizēšanā, gan apmeklēšanā.
Pagasta pārvalde arī mūsdienās, kad daudz ko iespējams paveikt elektroniski, ir gana iecienīta vietējo vidū. «Cilvēkam nereti vajag izrunāties, izstāstīt savu problēmu. Dažkārt, kad izstāstīts, kas uz sirds, var vieglāk saprast, kā rīkoties tālāk. Nereti problēmas, ar kurām nāk iedzīvotāji, nemaz nav saistītas ar pagasta pārvaldi un pašvaldību, bet cilvēkiem vienkārši vajag parunāt. Kā jau laukos, visi cits citam palīdz un pārvalde ir vieta, kur iedzīvotājiem vērsties pēc palīdzības,» stāsta M.Lasmane. Viņa smaidot teic, ka pilsētnieki diez vai iedomātos doties pie pašvaldības vadītāja vakarā uz mājām, lai izklāstītu savu sāpi, bet laukos tā ir pilnīgi normāla parādība. Pati vadītāja dzīvo Vītoliņos, un šad un tad kāds vietējais izrunāties pie viņas atnāk uz mājām, nevis dodas uz pagasta centru Valgundē.
Vēl daudz ieceru
M.Lasmane lepojas ar pagastā līdz šim paveikto, īpaši izceļot skolu un sarunā vairākas reizes piesakot, ka skola ir visu pagasta iedzīvotāju prieks un acuraugs, tāpat novērtēta tiek jaunuzceltā sporta halle pie skolas. Tomēr netrūkst arī mērķu priekšdienām, piemēram, pagasta kultūras centrā nepieciešama skatuve, lai pasākumi varētu norisināties citā kvalitāte.
Bez kultūras pasākumiem Valgundē īpašu vietu ieņem arī sports, īpaši volejbols.
Dzimusi un augusi jelgavniece, M.Lasmane tagad ar īstu vietējās degsmi runā par savu pagastu un atzīst, ka nekad nebūtu domājusi, ka kļūs par tādu Valgundes patrioti. Līdz 2000. gadam strādājusi starpkolhozu apvienībā, bet pēc tam pagasta bāriņtiesā. Kopš 2009. gada ir Valgundes pagasta pārvaldes vadītāja. «Esmu pateicīga liktenim par iespēju strādāt Valgundē, jo tieši šeit esmu sastapusies ar tik daudziem fantastiskiem cilvēkiem. Tas ir vienkārši apbrīnojami,» priecājas M.Lasmane. Lai gan Jelgavu pārvaldes vadītāja dēvē par savu pilsētu, vismaz pagaidām pārcelties uz dzīvi atpakaļ viņa nav iecerējusi – pārāk daudz plānu, ko īstenot vēl esot pagastā. Viņa atklāj: «Agrāk nebūtu ticējusi, ka par Valgundi cīnīšos ar zobiem un nagiem un ka tik svarīgi šeit būs paveikt iecerēto.»
Šogad ieplānots labiekārtot skolas teritoriju, nākamgad sakārtot sporta un rotaļu laukumu pie skolas, tāpat griboties uzlabot telpas «Avotos», paplašināt pirmsskolas izglītības iestādi, ierīkot ielu apgaismojumu un noasfaltēt ielas – vēlmju saraksts, kas vēl paveicams pagastā, pārvaldes vadītājai padomā ir garš.
Lepnums gan volejbolā, gan lauksaimniecībā
«Ziņām» dodoties uz Valgundi, lai gatavotu kārtējo materiālu aprakstu sērijā par pagastiem, uz aicinājumu atrast kādu aktīvu vietējo, ar ko parunāties, pagasta pārvaldes vadītājai atbilde ilgi nav jāmeklē – jums jāsatiek Andris Āboliņš. Visa Āboliņu ģimene esot īsts pagasta lepnums – nodarbojas ar lauksaimniecību 250 hektāru platībā, visi četri (mamma Ineta, tētis Andris un dēli Aivis un Armands) ir aktīvi volejbolisti.
«Dēli mēģina palīdzēt arī saimniecībā. Būs jau vien viņiem darbs saimniecībā kādreiz jāpārņem,» nosaka Andris Āboliņš. Bez dēlu līdzdalības nekādi nav iespējams iztikt ražas novākšanas laikā, kad katrai palīdzīgai rokai saimniecībā ir nozīme.
Saimniecībā tiek audzēti graudi un rapši un drīzumā tiek plānoti ražas novākšanas darbi. «Raža būs ļoti laba, vienīgi jācer, ka daudz nelīs, jo tas izteikti gāž veldrē vienu šķirni. Negribas pirms laika runāt par cipariem, bet izskatās, ka raža šogad būs izcila,» teic lauksaimnieks.
Teju visu ģimenes brīvo laiku aizņem volejbols – ziemā tas tiek spēlēts pagasta hallē, vasarās populārs pludmales volejbols. «Pēc treniņa otrā rītā, kad grūti nokāpt pa trepēm, domāju – vienreiz taču jābeidz tā spēlēšana, bet tas parasti ir līdz nākamajai reizei, kad atkal visi esam uz laukuma,» smejas Andris. Pašam spēlēt emocionāli nav tas grūtākais, drīzāk satraukums ir, kad jāseko līdzi dēlu spēlei. Viņš īpaši uzsver Arņa Bergmaņa paveikto Valgundes pagasta sporta dzīvē: «Pateicoties šā cilvēka entuziasmam, volejbols mums ir tādā līmenī,» slavē A.Āboliņš.
Gada lauksaimnieku balvas ieguvēji – «Buku audzētava»
Ekskursija SIA «Buku audzētava» sākas saimniecības pagalmā pie izcilā briežu ciltstēva Coja pieminekļa. Saimniece Ziedone Bērziņa Coju sarunā piemin vairākkārt. Kā nu ne – šis briedis radījis ne vienu vien augstvērtīgu pēcnācēju. «Viņš tiešām bija malacis visās lietās,» lepojas Z.Bērziņa.
Saimniecībā var iepazīties ar savvaļas dzīvnieku – staltbriežu, dambriežu un muflonu – audzēšanu iežogotās platībās. Darbība uzsākta 2003. gadā, pašreiz iežogots ap 250 hektāru, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējams organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot. «Dzīvnieki audzētavā tiek pārdoti vaislai, un mēs tos mēģinām izaudzēt ar pēc iespējas krāšņāku ragu rotu,» saimniecības galveno mērķi skaidro Z.Bērziņa.
Pirmie ragi līgavainim
Dienā, kad «Ziņas» viesojas saimniecībā, tiek gaidīti arī viesi no kāzu aģentūras, kas buku audzētavu grib iekļaut kāzinieku pasākumos. Ziedone mums parāda lepnu ragu pāri, ko varētu pielaikot līgavainis, un pasmejas, ka jājoko prātīgi, jo jaunais pāris to varētu nesaprast. Buku audzētava kļuvusi par gana pieprasītu tūristu objektu. Saimnieki šogad arī saņēma Jelgavas novada apbalvojumu kā gada lauksaimnieki.
Apliecinājumam, ka interese par saimniecību ir liela, arī mūsu sarunas laikā Z.Bērziņas tālrunis iezvanās ne reizi vien. Viņa atklāj, ka daudzkārt cilvēki gan piesakās dzīvniekus aplūkot, bet nevēlas gida pakalpojumu, vien paskatīties uz tiem caur žogu, pabarot. Apmeklētāju intereses liecības var labi novērot pie dzīvnieku aploka, kur pie lielajiem vārtiem zeme kā nosēta ar baltajiem maizes iepakojuma aizdares klipšiem. Cilvēki labprāt vēlas pabarot briežus un muflonus ar maizi, bet iepakojumu un aizdares materiālus gan atstāj mētājamies zemē. Saimniece stāsta, ka nereti maisiņi, kas nomesti ārpus žoga, tiek iepūsti aplokos un dzīvnieki tos var mēģināt apēst, tāpēc ekskursantus viņa vienmēr mudina: «Savas plēvītes vediet mājās!»
«Mēs ļoti priecājamies, ka cilvēkiem patīk mūsu dzīvnieki, ka viņi grib tos braukt aplūkot, tomēr visus cienastu iepakojumus jau gan vajadzētu ņemt uz mājām. Mēs nevaram visa ceļa garumā gar aplokiem izvietot atkritumu konteinerus un spēt sekot to savākšanai,» skaidro saimniece. Protams, maize arī nav labākā barība ne briežiem, ne mufloniem. Tiem daudz piemērotāki ir burkāni un āboli.
«Dzīvnieki pie mums tiek turēti dabīgos apstākļos plašās platībās, izmanto ganības un šeit audzēto sienu. Var teikt, ka viņi ir pietuvinājušies laimīgai dzīvei savā mežā,» teic saimniece.
Profesionāļiem un mīļotājiem
Interesenti, kas iegriežas buku audzētavā, pamatā dalās divās grupās – vieni ir profesionāļi, kas paši nodarbojas vai vēlas nodarboties ar šādu uzņēmējdarbību, otri – dabas un dzīvnieku mīļotāji, skolēni un citas ekskursantu grupas. Milzīgajā saimniecības angārā iespējams aplūkot plašu ragu kolekciju un uzzināt izsmeļošu informāciju par dzīvniekiem, selekcijas darbu, paturēt rokā visai smago ragu rotu vai pat pielaikot to sev. Var arī iegūt izpratni par to, kā dzīvniekam izaug ragi – kādi izskatās pirmie brieža ragi un kādi tie ir vēlāk.
Aplūkojot briežus aplokos, ir skaidrs, ka tuvojas rudens – ragi pamazām zaudē savu mīksto un samtaino kārtu un kļūst cieti, jo dzīvniekiem jāgatavojas bauru laikam rudenī, kad tie nepieciešami cīniņam ar sāncenšiem.
Novērots, ka aplokā pēc kārumiem pārsvarā nāk tēviņi, mātītēm tas, visticamāk, nemaz nav atļauts. Bet arī starp briežu tēviņiem ne katrs uzdrošinās pienākt pie cilvēkiem, lai iegūtu kāroto cienastu – burkānus.
Pašlaik buku audzētavā ir aptuveni 1000 iemītnieku – staltbriežu, dambriežu un muflonu. Atšķirībā no briežiem mufloni, pēc saimnieces stāstītā, ir krietni vien «cietu galvu» – ar domāšanu neaizraujas un var badīties arī ar sētas mietu.
STALTBRIEŽI
Liels, uzmanīgs dzīvnieks ar lieliski attīstītu dzirdi un ožu. Apmatojums dažāda tonējuma sarkanbrūnā krāsā, ziemā pelēcīgāks. Ap asti raksturīgs gaišs – pelēks vai dzeltenīgs – tā sauktais spogulis, ko ierobežo tumši rūsgana apmale.
Staltbrieža lepnums ir ragi. Buļļi periodiski nomet savus krāšņos ragus un pēc tam atkal audzē jaunus. Pirmie ar apmatojumu klātie ragu izciļņi izaug septiņu astoņu mēnešu vecumā – novembrī, decembrī. No šiem izciļņiem nākamā gada pavasarī 12–14 mēnešu vecumā izaug pirmie durkļveida ragi, kas rudens sākumā pārkaulojas un septembrī, oktobrī tiek noberzti.
DAMBRIEŽI
Tikai pēc 1800. gada atgriezušies sākotnējās dzīvesvietās brīvā dabā, pateicoties to audzēšanai un saglabāšanai bagāto vācu kungu dzīvnieku dārzos. Uzskata, ka dambrieži atgriezušies no Mazāzijas. Latvijā šie dzīvnieki brīvā dabā nav sastopami.
Dambriedis labi pielāgojas apstākļiem, tiem ir visattīstītākie maņu orgāni. Tos ļoti plaši izmanto audzēšanai parkos. Apmatojums ir sarkanīgi brūns ar baltiem plankumiem. Dambriežu buļļu svars vidēji 75–80 kilogrami. Līdzīgi kā staltbriedis, arī dambriedis katru gadu nomet un audzē ragus, kuriem ir raksturīga lāpstveida forma.
MUFLONI
Savvaļas aita. Zoologi uzskata, ka dzīvnieks Viduseiropā mitis jau pirms ledus laikmeta. Mūsdienās muflonu izcelsmes vieta ir Sardīnija un Korsika. No salām tos nogādāja un ieaudzēja kontinentā. Visbiežāk mufloni audzēti dižciltīgo ļaužu medību dārzos. Tā, piemēram, 1730. gadā princis Eižens ieveda Austrijā muflonus un turēja Belvedera pils dzīvnieku dārzā. Vācijā tie parādījās 1902. gadā. Ārkārtīgi uzmanīgs, izturīgs, pieticīgs dzīvnieks ar izcilām gaļas īpašībām. Muflonu tēviņi sver ap 40 kilogramiem, tiem ir pamatīgi ragi, ko mēdz saukt par gliemežiem, jo ragi saritinājušies līdzīgi gliemeža čaulai.
Valgundes pagasts
Platība – 210,44 km2
Iedzīvotāji – 1962
Valgundes pagasts atrodas Jelgavas novada ziemeļu daļā, dienvidos robežojas ar Jelgavu un ir izstiepts gar Lielupes labo krastu līdz Kalnciema skolai. Tālāk ziemeļu virzienā tas izvietojies Lielupes abās pusēs, rietumos robežojoties ar Kalnciema pilsētu, Līvbērzes pagastu, Dobeles un Tukuma novadu, ziemeļos – ar Babītes novadu, austrumos – ar Olaines un Ozolnieku novadu. Caur pagastu 26 kilometru garumā tek Lielupe.
Valgundes pagasta teritorija mainījusies līdz ar kolhozu dibināšanu un apvienošanu. Tādējādi izveidojās trīs ciemi ar diezgan atšķirīgu attālumu no Jelgavas: Vītoliņi – seši kilometri, Valgunde (pagasta centrs) – 12 un Tīreļi 23 kilometri.
Pagastā atrodas valsts aizsardzībā noteiktas teritorijas – Ķemeru Nacionālā parka (dibināts 1997. gadā) daļa 4466 hektāru platībā jeb 13 procentu no kopējās parka teritorijas un kultūrvēsturiskais liegums – 1916. un 1917. gada Ziemassvētku kauju vietas Ložmetējkalnā un Tīreļpurvā.
