Simtiem durvju visā Latvijā sestdien tika vērtas, uzņemot Muzeju nakts apmeklētājus. Pasākumā piedalījās arī Jelgavas muzeji, uzņēmumi un organizācijas, apspēlējot šī gada durvju tēmu.
Raksta vēstuli hercogienei un vēro modes skati
Kā ierasts, rosība valdīja Jelgavas pilī, kur varēja ne tikai iepazīt LLU fakultāšu piedāvātās studiju iespējas, bet arī vairāk vai mazāk gracioziem spalvas vilcieniem ierakstīties Kurzemes un Zemgales hercoga galminieku sarakstā, uzrakstīt vēstuli hercogienei Dorotejai, nogaršot pilī vārītus zirņus, vērt durvis uz bērnību vai baudīt LLU jauniešu deju kolektīva «Skalbe» un draugu koncertu.
Kamēr no viena objekta uz nākamo virzošos izklaidēja LLU Studentu teātra āksts un uz jumta sastingušais Jēkabs Ceriņš, kurš garāmgājējiem lika šaubīties, ir īsts vai nav īsts, un meklēt argumentus vienam vai otram viedoklim, tikmēr pie «Kanclera nama» sanākušos izklaidēja (un arī mulsināja) mīms. Turpat arī muzicēja Spīdolas ģimnāzijas jaunieši.
Savukārt Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā apmeklētājus sagaidīja atdzīvojies hercogs Jēkabs. Muzejā arī atklāta fotoizstāde «Durvis un mēs paši šaipus un viņpus tām», kurā fotogrāfijās skatāmas 19. un 20. gadsimta Jelgavas namu durvis. Bet Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs piedāvāja aplūkot kostīmu māksliniecei Margai Spertālei veltītu izstādi, kas tapusi sadarbībā ar Amatu vidusskolas tērpu stila speciālistēm. Bija skatāma arī tērpu modes skate. Aktīvākie jelgavnieki devās orientēšanās sacensībās.
Apmeklējums dažāds
Jelgavas Vēstures un mākslas muzeju šajā naktī apmeklējuši 4317, bet Ādolfa Alunāna memoriālo muzeju – 2455 Muzeju nakts dalībnieki. Muzeja direktore Gita Grase stāsta, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu interesentu skaits ir mazāks, tāpēc neveidojās liela drūzma un cilvēki bija apmierināti par iespēju netraucēti apskatīt ekspozīcijas. Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīciju iepazinuši 2337 cilvēki.
Savukārt LLU pārstāve Lāsma Dobele stāsta, ka Jelgavas pilī Muzeju naktī viesojušies ap 4500 apmeklētāju, kas ir vidējais rādītājs ik gadu. Bet Sv.Trīsvienības baznīcas tornī ielūkojušies teju 3000 cilvēku. Kā «Ziņas» noskaidroja tornī, tas ir nedaudz vairāk nekā pērn, un apmeklētāju skaitam ik gadu ir tendence augt. Muzeju nakts dalībnieku vidū bija arī daudzi ārzemnieki – tas saistīts ar nedēļas nogalē Jelgavā notikušo festivālu «Helsus», kuru apmeklēja arī ārvalstnieki.
Izmanto iespēju iepazīt Jelgavu
Socioloģijas studentēm Līgas Muraško un Valērijai Maļavinai šī bija pirmā Muzeju nakts Jelgavā, jo pašas nāk no Bauskas un Daugavpils. «Dzīvojam blakus muzejam, taču nekad tur neesam bijušas,» stāsta jaunietes, kurām no Vēstures un mākslas muzejā redzētā visvairāk patikušas gleznas un senie tērpi. «Pārāk daudz vēstures informācijas vienai naktij,» atzina Valērija. Tā kā ikdienā sanāk uzturēties pilsētas centrā, tālāk meitenes bija nolēmušas doties uz to pusi, kur vēl nav būts, un ielūkoties Ā.Alunāna muzejā.
Vēstures un mākslas muzeju, pili un Sv.Trīsvienības baznīcas torni jau apmeklējusi un ceļā uz Latvijas Dzelzceļa vēstures muzeja Jelgavas ekspozīcijas apskati bija Aiga Bartkeviča kopā ar mazajiem Danu un Alisi. Aiga stāsta, ka ikdienā muzejiem nesanāk laika, tāpēc izmanto šīs nakts iespēju. Danam no redzētā visinteresentākie šķituši zobeni Vēstures un mākslas muzejā.
Vēstures un mākslas muzejs bija Tehnoloģiju vidusskolas devītklasnieka Raivja Brazauska pēdējais apskatītais. Izmantojot brīvo vakaru, kopā ar draugiem pirms tam viņš apmeklējis Dzelzceļa muzeju, pili un Sv.Trīsvienības baznīcas torni. Raivis teic, ka ikdienā uz muzejiem neiet, izņēmums ir klases ekskursijas.
Pērk bērnu grāmatas un romānus
Reizi gadā naktī apmeklētājus uzņem arī «Zvaigzne ABC» grāmatnīcas, kas saviem lasītājiem grāmatas piedāvā iegādāties ar ievērojamām atlaidēm. Jelgavas veikala vadītāja Zenta Zelle stāsta, ka šogad pircēju varētu būt bijis pat vairāk nekā pērn. Cilvēki jau laikus interesējušies par gaidāmo piedāvājumu. Muzeju nakts īpašo cenu klāstā gan nebija iekļautas jaunākās – pēdējos divos mēnešos iznākušās – grāmatas. Vislielākais pieprasījums bijis pēc bērnu literatūras, jauniešu un pieaugušo romāniem, arī psiholoģijas literatūras un bērnu enciklopēdijām. «Prieks, ka bērni lasa, kaut dzīvojam interneta laikmetā,» tā Z.Zelle. Pirkumi sasnieguši arī simt un divsimt eiro vērtību.
