Lai arī gausāk, nekā gribētos, tomēr Latvijā veidojas namu apsaimniekošanas sabiedrības. Pārsvarā tie ir kooperatīvi, kuru dibināšanai lielākoties nepieciešama plaša skaidrošana un aģitācija, kas tomēr jau drīzumā nes pozitīvus augļus.
Lai arī gausāk, nekā gribētos, tomēr Latvijā veidojas namu apsaimniekošanas sabiedrības. Pārsvarā tie ir kooperatīvi, kuru dibināšanai lielākoties nepieciešama plaša skaidrošana un aģitācija, kas tomēr jau drīzumā nes pozitīvus augļus.
Dibinot kooperatīvu, nepieciešams sasaukt pilnīgi visu nama (vai vairāku namu) iedzīvotāju sapulci neatkarīgi no tā, vai viņi jau paguvuši privatizēt savus dzīvokļus. Svarīgi uzaicināt arī pārstāvjus no attiecīgas izpilddirekcijas vai namu pārvaldes, kas namu apsaimniekojusi līdz tam. Kā zināms, pastāv trīs iespējas, kā namu apsaimniekot: palikt namu pārvaldes «paspārnē», kolektīvi slēgt līgumu par apsaimniekošanu vai arī dibināt kooperatīvu. Lēmums par to jāpieņem visiem dzīvokļu īpašniekiem kopā.
Parasti ēkas ir samērā sliktā tehniskā stāvoklī, tādēļ vispirms jānosaka prioritātes: visbiežāk pēc labošanas prasās ūdens, kanalizācijas un apkures sistēmas. Ļoti bieži steidzami nepieciešams jumtu remonts. Parasti tikai pēc tam, kad minētās problēmas novērstas, iedzīvotāji sāk rūpēties par ēku siltināšanu – logu, durvju nomaiņu, mūsdienīgu siltināšanas tehnoloģiju piemērošanu ārsienām. Protams, katrā gadījumā situācija var būt atšķirīga atkarībā no reālām vajadzībām un ēku kopējā tehniskā stāvokļa. Nereti iedzīvotāji vēlas mainīt arī elektroinstalāciju, strāvas pievadkabeļus, jo mūsdienās lieto ievērojami jaudīgāku sadzīves tehniku nekā pirms vairākiem desmitiem gadu, arī no drošības viedokļa vecajos namos ir prātīgi elektroapgādes sistēmu nomainīt atbilstoši pašreizējām normām.
Visam minētajam nepieciešami prāvi naudas līdzekļi. Agrāk izveidoto dzīvokļu apsaimniekošanas kooperatīvu pieredze māca, ka lielāko daļu vajadzību var apmierināt, sistemātiski un pilnā apmērā iekasējot apsaimniekošanas maksu. Sākuma periodā nav katrā ziņā jācenšas algot štata darbiniekus, īpaši nelielās mājās ar dažiem desmitiem dzīvokļu: tas izmaksas ievērojami palielina, tādējādi samazinot remontam vajadzīgo daļu. Lielāku namu apsaimniekošanas kooperatīvajām sabiedrībām tomēr vajadzīgs pārvaldnieks, sētnieks un grāmatvedis. Mazo kooperatīvu priekšrocība ir visu vajadzību un finansu līdzekļu pārskatāmība: ir taču starpība, vai kārtējie maksājumi jāiekasē no 10 vai 100 dzīvokļu īpašniekiem. Jebkura projekta īstenošanā tas ir un būs viens no aktuālākajiem jautājumiem.
Diemžēl ļaudis vēl nav līdz galam izpratuši, ka viņu īpašums nebeidzas pie dzīvokļa sliekšņa, ka namam ir arī pagrabs, bēniņi, jumts un kāpņu telpas. Arī šīs telpas prasa līdzekļus gan remontam, gan uzturēšanai. Turklāt praksē novērots: jo mazāk ir īpašnieku, jo šos jautājumus sarežģītāk atrisināt.
Kooperatīvā sabiedrība (KS) būtībā ir starpnieks, kuram dzīvokļu īpašnieki maksā un kurš savukārt naudu tālāk pārskaita dažādu pakalpojumu sniedzējiem. KS parasti noslēdz koplīgumus ar visiem komunālo pakalpojumu sniedzējiem, izņemot elektroenerģijas piegādātājus: ar viņiem katrs dzīvokļa īpašnieks norēķinās individuāli. Visērtāk ikmēneša maksājumus veikt ar banku starpniecību. No tā, cik regulāri un apzinīgi tas tiek darīts, atkarīgs ļoti daudz kas: gan kopējās kases stāvoklis, gan iespējamais namu remonta, labiekārtošanas vai uzturēšanas līmenis. Maksājumu sistemātiskums var izrādīties ļoti būtisks arī gadījumos, ja KS izšķiras ņemt kredītu lielāku projektu finansēšanai.
Vajadzība ņemt kredītu var rasties ikvienai KS, kad savas naudas nepietiek. Beidzamajā laikā šo iespēju izmanto arvien biežāk: piemēram, ja namam remontējams jumts, bet laukā rudens, nav jēgas gaidīt pavasari, līdz no kārtējiem maksājumiem pusgadā ietaupītu remontam nepieciešamo summu. Sevišķi jau KS darbības sākumā tās rīcībā vienkārši nevar būt pietiekami līdzekļu pat pašu elementārāko un neatliekamāko vajadzību apmierināšanai.
Tā kā kredīts būs jāatmaksā visiem, kopīgā sapulcē arī jāpieņem lēmums par šādu soli, nevis tikai KS valdē. Mēdz gadīties, ka iedzīvotāji, iepazinušies ar kredīta summu, apjūk: tā šķiet neparasti liela. Taču jārēķinās, ka pirms lēmuma pieņemšanas jāizstrādā detalizēts remonta un kredīta segšanas projekts, sadarbībā ar konsultantiem jābūt sastādītām sīkām tāmēm, izkalkulētām līdz beidzamajam sīkumam. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka arī projekta izstrāde maksā naudu. Jācenšas tāmes veidot, ievērojot vidējās cenas, lai pēc tam meklētu pieņemamāko darbu izpildītāju. Katrā ziņā visiem iedzīvotājiem jābūt pilnībā informētiem par iespējamām izmaksām, jo parāds taču būs jāatdod kopīgi. Tātad šajā procesā ļoti svarīgs ir caurspīdīgums, arī izvēloties banku, kur kredītu prasīt. Noteikti jākonsultējas ar vairākām kredītiestādēm, lai varētu salīdzināt kredītu saņemšanas nosacījumus, procentu likmes un atmaksas grafikus.
Un, pats svarīgākais, turpmāk dzelžaini kārtīgi jāiekasē apsaimniekošanas maksājumi, lai parādu atdotu, nevienam neciešot. Daudzos gadījumos nepieciešams uz kādu laiku šo maksājumu summu palielināt, taču arī par to lēmums jāpieņem kopīgi. Jo ieguvums taču arī būs kopējs. Namu apsaimniekošanas maksājumi ir iedzīvotāju ieguldījums nākotnē.
