Nereti tiek pārmests, ka jaunieši pārāk maz nodarbojas ar sportu. Kādas ir iespējas Jelgavā izlocīt kājas?
Nereti tiek pārmests, ka jaunieši pārāk maz nodarbojas ar sportu. Kādas ir iespējas
Jelgavā izlocīt kājas?
Izslimojusi pavasara gripu, secināju, ka jāsāk fiziskas aktivitātes, jāspēcina slimības un zāļu novājinātais organisms. Aktīvi sāku meklēt kādas sporta nodarbības. Kad neveicās, padomu lūdzu savai fizkultūras skolotājai. Viņa mani apbēdināja, teikdama, ka iespēju nav daudz.
Pilsētā vienīgais vieglatlētikas treneris ir Austris Cīrulis, kas strādā ar visa vecuma krievu un latviešu bērniem. Basketbolā trenēties varot 4. vidusskolā, volejbolā LLU. Aerobikas nodarbības notiek 3. pamatskolas telpās. Vēl var apmeklēt šeipingu «Juventā» un citas aerobikas nodarbības, taču par tām ir krietni jāmaksā.
Vieglatlētikas treniņi notiek trīs reizes nedēļā (pārāk bieži, lai spētu tos apvienot ar citām ārpusskolas nodarbībām), basketbolu un volejbolu spēlēju tikai vidējā līmenī (kārtīgā komandā mani neņems pretī).
Cerēju, ka varbūt būs iespējams (pieņemama gan cena, gan laiks) aiziet vakaros uz LLU baseinu. Bet! No pulksten 8 līdz 13, maksa par 45 minūtēm 50 santīmu, bet pēc pulksten 13 divas reizes dārgāk. Atliek vienīgi «bastot» stundas, bet tas nu būtu par traku.
Nolēmu, ka jāsporto pašai uz savu roku. Jau ap septiņiem no rīta ielās ir daudz cilvēku, kas, roku mutei priekšā aizlikuši, ķiķina par nabaga skrējēju, ja viņš nav Latvijas izlases tērpā. Sapratu, ka jāceļas agrāk. Nepierasti bija celties pulksten 7, lai pēc tam desmit minūtes paskrietu pa Raiņa parku.
Aukstais un asais aprīļa rīta vējiņš, kas visu nedēļu bija saldējis gan kaklu, gan ausis, darīja savu. Šīs sportošanas sekas bija deguna dobuma iekaisums, ar kuru nomocījos nedēļu un visas Lieldienas.
Vēl atlika vakara pastaigas svaigā gaisā. No tām atgriezos apmierināta un relaksējusies, acis pašas krita ciet. Bet virsū mācās visaptveroša izsalkuma sajūta, kas iedvesmoja patukšot ledusskapi un tikai pēc tam doties gulēt. Atkal labuma nekāda!
