«Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu Tēvu zemi…» Šis uzraksts kādreizējā robežsargu bataljona teritorijā Lielplatones pagasta Tīsos šobrīd līdzinās parodijai.
«Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu Tēvu zemi…» Šis uzraksts kādreizējā robežsargu bataljona teritorijā Lielplatones pagasta Tīsos šobrīd līdzinās parodijai. Jo tēvu zeme šo dažu hektāru platībā ir izdemolēta.
Neaprakstāma postaža
Nevienā no piecām divstāvu un trīsstāvu ēkām (pēdējās divas ekspluatācijā nodotas tikai 1989. gadā), par vienstāva nemaz nerunājot, nav saglabājusies neviena loga rūts. Aizceļojuši arī daudzi logu rāmji. Durvis gan izņemtas, gan ar visām stenderēm izrautas, atstājot caurumus ķieģeļu sienās. Neatrast telpu, kur būtu kas no apkures sistēmas palicis pāri – radiatori «nogriezti», caurules deformētas. No santehnikas ierīcēm palikušas izlietnes un tualetes podi, kas nav padevušies labprātīgai izņemšanai un tādējādi sabojāti. Daudzviet, kur acīmredzot atradušies iekšējie siltummezgli, atlauzti grīdas dēļi, bet trīsstāvu ēkas augšējos stāvos sākta koka grīdu izzāģēšana, atkailinot izdedžu grumbuļus. Piedrazotajās telpās pa visiem gaņģiem zēģelē vējš. Par ēdnīcas kādreizējo atrašanās vietu liecina uz flīžu sienām saglabājušies uzraksti «Zivis», «Gaļa», gabalos sagriezto metāla viras katlu atliekas, izdemolētās plītis un vienīgā veselā pāri palikusī lieta – koka bluķis gaļas ciršanai. Autogēns pārvietojamos gabalos sadalījis visu katlumājas aprīkojumu. Nogāzto skursteni acīmredzot gaida tāds pats metāllūžņu liktenis. Automašīnu novietnes apkaimē mētājas kāds «Latvijas», «LAZ» un armijai sūtītas humānās palīdzības automašīnas vraks, arī kāds plakāts ar Gorbačova citātu vēl no padomju armijas laikiem. No transformatora mājas iekārtām tik vien kā nosaukums palicis, tāpat no kādreizējās elektroinstalācijas. Savukārt dīzeļmājā atrodas metāla tīkotāju nesapostīts, svara ziņā itin iespaidīgs trīsis. Nav gan zināms, cik ilgi, jo masīvās durvis kāds acīmredzot jau noskatījis. Teritorija, pat tā, kas noklāta ar asfaltu, izrakņāta atbilstoši siltumtrases shēmai, un no komunikācijām nekas pāri nav palicis. Nesenās pagātnes pēdas liecina, ka ēku stāvoklis nekādi neatbilst graustu raksturojumam, objekta nodošanas pieņemšanas aktā fiksētā bilances vērtība ir 276999,90 latu, taču šobrīd Tīsos vairs nekas nav atjaunojams. Tik vien kā līdz galam nojaucams.
Robežsargu politika – objektu nodot solīdi
Robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Andris Ternovskis «Ziņām» teicās apmēram zinot, kā izskatās kādreizējā robežsargu objektā – mati ceļoties stāvus, cik sapostīts viss esot. Toreizējā bataljona štābs un Jelgavas robežsargu rota Tīsos izvietojusies tūlīt pēc padomju armijas aiziešanas 1993. gada septembrī. Kopskaitā ap pusotra simta cilvēku. Tīsu atstāšana šāgada sākumā saistīta ar koncepcijas maiņu par robežsargu pakļautību (no Aizsardzības ministrijas tie nonākuši Iekšlietu ministrijas pārziņā) un pakāpenisku robežsardzes profesionalizāciju (līdz februārim no bataljona pārdislocēti visi obligātā dienesta karavīri). No gandrīz 30 objektā uzskaitītajām ēkām robežsargi izmantojuši tikai trešo daļu. Janvārī obligātā dienesta karavīri to sagatavojuši nodošanai. Bataljona vadība un štābs uz Jelgavu pārcēlušies 20. janvārī, kad līdz ar iepriekšējā bataljona komandiera atvaļināšanu pensijā par šā amata vietas izpildītāju iecelts A. Ternovskis.
«Bija dota komanda visus objektus sakārtot un nodrošināt pret nepiederošu personu iekļūšanu,» viņš saka. Praktiski sagatavošana izpaudusies visu – gan izmantoto, gan neizmantoto objektu pagrabstāva un pirmā stāva logu un durvju aiznaglošanā ar dēļiem. 28. janvārī objekts nodots Lielplatones pagasta padomes valdījumā. 3. februārī nodošanas pieņemšanas aktu apstiprinājis toreizējais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs E. Vaivods. Acīmredzot nevienu nav mulsinājis fakts, ka no pieņemšanas komisijas puses aktu parakstījis tikai toreizējais pagasta vecākais M. Kurševs, bet grāmatvedes S. Stikliņas un komunālās saimniecības vadītāja P. Kudlāna paraksti izpaliek. Objekts visos līmeņos uzskatīts par nodotu. Robežsardzes vīri neizvestās materiālās vērtības turpinājuši izvest līdz marta pirmajai pusei, par ko bijusi vienošanās ar pagasta padomes priekšsēdētāju. Abiem apsardzes vīriem līdztekus konkrēto mantu apsardzei dota komanda iespēju robežās uzmanīt arī pārējā teritorijā notiekošo, bet kā pagastam, tā Rīgas priekšniecībai ziņots, ka no 1. februāra objekta apsardze līdzšinējā apjomā nav iespējama. Kad robežsargi pavisam gājuši prom, pie centrālajiem vārtiem palicis pagasta algots sargs. A. Ternovskis uzsver, ka robežsargu rīcībā dominējusi doma par objekta solīdu nodošanu. Kaut kādi grēciņi noteikti esot un simtprocentīgu nevainību nevarot garantēt. Kad obligātā dienesta karavīri kazarmās izsituši kādu logu, rūtis izņemtas no neapsaimniekotā mācību korpusa ēkas. Iespējams, uz norakstīto un sagriešanai lūžņos domāto mašīnu rēķina līdzīgu likteni piedzīvojis arī kāds apkures radiators, jo visiem klāt nevar izstāvēt. Bet tas nenozīmējot organizētu objekta demolēšanu.
«Ja mēs to būtu darījuši, tas notiktu līdz nodošanas brīdim. Man nav jēgas taisīt sev «ziepes» un demolēt objektu, ko ar oficiālu dokumentu esmu nodevis pagasta rīcībā,» saka A. Ternovskis. No apsardzes vīriem viņš dzirdējis runas par pagasta padomes priekšsēdētāja un iecirkņa inspektora domstarpībām ar autotehniskās daļas priekšnieku. Šinī sakarā gaidījis kādu ziņojumu arī no pagasta amatpersonām, lai kā nodošanas komisijas priekšsēdētājs uzklausītu pretenzijas un to apstiprināšanās gadījumā mēģinātu segt zaudējumus («ja vainīgi, tad vainīgi»), taču nesagaidījis. Vienīgi krietni uz pavasara pusi no pagasta pienācis neapmaksāts elektrības rēķins gandrīz 150 latu apmērā. Pēc nelielas pakašķēšanās krupis norīts un tēriņš nomaksāts (pagasta grāmatvede teic, ka ne simtprocentīgi). Pēc tam no pagasta pieprasīta izziņa, kas apliecinātu, ka robežsargu bataljonam nekādu parādu nav un turpmāk nekādi rēķini no pagasta puses netiks iesniegti (ar 15. maiju datēto izziņu parakstījis jaunievēlētais pagasta padomes priekšsēdētājs A. Vadonis). A. Ternovskis izteica nožēlu, ka, atstājot Tīsus, vismaz fotogrāfijās vajadzējis fiksēt objekta toreizējo stāvokli, lai vēlāk robežsargu virzienā netiktu mesti aizdomīgi skati.
Vienīgā cerība – darbs
Par Tīsu pieņemšanu Robežsardzes pārvaldes priekšnieks toreizējam pagasta vecākajam M. Kurševam izteicis pateicību («ja atrastos viņa vietā, nezinu, kāds būtu lēmums»). M. Kurševs «Ziņām» stāsta, ka cerējis uz Olaines uzņēmējiem, kas Tīsos domājuši izvērst kokapstrādi, ražotnē nodarbinot vietējos cilvēkus. Tāpēc 6. janvāra padomes sēdē pieņemts lēmums pārņemt objektu pagasta īpašumā. Pēc tam no Aizsardzības ministrijas pienākusi vēstule ar lūgumu par objekta pieņemšanu valdījumā, pozitīva risinājuma gadījumā solot, ka ministrija sagatavos Ministru kabineta rīkojumu tā nodošanai pašvaldības īpašumā. Solījums joprojām nav izpildīts. Aizsardzības ministrijas Nodrošinājuma departamenta nekustamā īpašuma nodaļas vadītāja vietnieks Ludis Pavilonis «Ziņām» skaidro, ka objekta nodošana īpašumā esot ilgstošs process, kas Ministru kabinetā tiekot skatīts trīs posmos. Turklāt ministrija vienlaicīgi risinot gandrīz 20 pašvaldību valdījumā nodoto objektu īpašuma attiecības.
Valstī pašvaldības atteikušās no sešiem līdzīgiem objektiem, un tie nonākuši Privatizācijas aģentūras rīcībā, kas atbild par to apsardzi.
Objekts «karājas gaisā»
Lielplatones pagasta grāmatvede S. Stikliņa norāda, ka aktā fiksētā objekta bilances vērtība nepilnu 300 tūkstošu latu apmērā neatbilst reālajai un pagastam nav vajadzīga uzpūsta bilance. Tāpēc tapis pretakts, kurā nolemts objektu pieņemt īpašumā pēc nekustamā īpašuma biroja novērtējuma. Bet ar to beigusies gan prasība pēc objekta pārvērtēšanas, gan protests pret objekta pārņemšanu. Turpmākajās pagasta padomes sēdēs nefigurē deputātu lēmums, kas atbalstītu vai noraidītu objekta pārņemšanu pagasta bilancē. Tā tas arī palicis.
«Kādus jautājumus varu risināt, ja priekšnieks to nedara. Viņam ir teikšana, un domstarpību gadījumā viņa domas nevaru apstrīdēt,» teic S. Stikliņa. Pašreizējais pagasta padomes priekšsēdētājs Imants Striška stāsta, ka ar objekta nodošanu saistītā dokumentācija nodota kādai auditorfirmai iesnieguma sagatavošanai Valsts kontrolei, lai tā izvērtētu, vai drīkst objektu pieņemt vienpersonīgi. Šāda procedūra varētu būt pamatota, taču nav skaidrs, kāpēc tas tiek darīts tikai tagad, kad principu noskaidrošanai nav īpašas jēgas, jo objekts ir izsaimniekots un tam nav nekādas vērtības. Kāpēc risinājums nav meklēts jau pēc pašvaldību vēlēšanām, kad M. Kurševu pagasta vecākā krēslā nomainīja A. Vadonis? Objektu turpinājis apsargāt tas pats sargs, ar kuru no aprīļa noslēgts darba līgums. Risinātas sarunas ar zemessargiem par izmantošanu, trīsstāvu māju vasarā piedāvāts izīrēt vietējiem. Bet nekas reāls nav iznācis.
500 latu par izpārdošanu
Turpinājusies Tīsu izsaimniekošana, jo viena cilvēka spēkos nav nosargāt tādu objektu. To varētu izdarīt zemessargi, bet līdzekļu trūkuma dēļ pagasts nav spējis šim nolūkam ik mēnesi atvēlēt 400 latu. Sarga V. Koroļova nozīme Tīsos bijusi visai simboliska. Nav bijis jēgas arī apkārtējiem grāvjiem, jo ne jau nastiņās un pa krūmiem aizceļojis vairums bagātību. Sākotnēji, kā teica V. Koroļovs, viņš pieskatījis galvenos vārtus. Armijnieki veduši mantas, bet kas kam piederējis – kas to lai zinot. Braukuši arī cilvēki ar personīgajām mašīnām, interesējušies par kādreizējiem dienesta biedriem. Tad braukuši ar materiālu izvešanas atļaujām. Citreiz tās rakstītas uz pagasta veidlapām, citreiz rokrakstā. Vārti objekta otrajā pusē palikuši visiem brīvi pieejami. Acīmredzot arī tikuši izmantoti. Kopš septembra V. Koroļovs no sarga amata atlaists. Komunikāciju trases tobrīd vēl bijušas kārtībā. Dzirdējis, ka rakšanu kāda firma veikšot. Pagasta vadošās personas, saprotams, par tādām lietām nav lietas kursā. Jautāts par to, kam – robežsargiem vai apkaimes ļaudīm – «jāpateicas» par to, ka ir tā, kā ir, V. Koroļovs atzīst, ka galvenos postījumus tomēr pastrādājuši vietējie iedzīvotāji.
Jūlija sākumā, īsi pirms atteikšanās no amata, A. Vadonis izdevis rīkojumu par pagasta komunālās saimniecības vadītāja P. Kudlāna norīkošanu «pie objekta likvidācijas materiāla izpārdošanai». Nav skaidrs, kāpēc pagasta padomes priekšsēdētājs, sperdams galējo – likvidācijas – soli, ko kā pārvaldītājs juridiski nebija tiesīgs darīt, nav parūpējies par vienotu izpārdošanai domāto materiālu novērtēšanu un šā procesa uzskaiti. Apstākļos, kad pašvaldībai trūkst līdzekļu, kas tika uzsvērts no pagasta puses, tas liekas vieglprātīgi, lai neteiktu vairāk. Praktiski, kā teica S. Stikliņa, norīkotais cilvēks grāmatvedei sastādīja aktus par to, kas pārdots un par kādu summu novērtēts. Tādā veidā pagasta kasē ienākuši 493 lati, kas piešķirti bibliotēkas remontam. Vietējās pamatskolas rīcībā nonākuši futbola vārti, līdztekas un vēl šis tas no sporta inventāra, arī pāris kravas malkas atgriezumu veidā. Internātskolai darbinieku spēkiem atvesti grīdas dēļi, pāris logu un durvju rāmji. Iekasētā summa un skolām bez maksas atvēlētie materiāli salīdzinājumā ar objekta apmēriem un pārdesmit reizes samazināto nodošanas brīdī fiksēto vērtību tāds čiks vien ir. Un tas laikā, kad it kā neviens nešaubās, ka par visu ir jāmaksā.
Nests tas, ko nevar celt
Pagasta mēģinājums nest to, ko nevar celt, beidzies ar sakāvi. Žagata uz astes pa tuvāku un tālāku apkaimi iznēsā dažādas ziņas. Par to, ka par pudeli šņabja no Tīsos sazagtajiem materiāliem kāds apsviedīgs vīrs krietni pavirzījis uz priekšu mājas celtniecību, kāds zemnieks – saimniecības ēkas būvi. Kā jau valstī, kur rasts izsaimniekot miljonus, nav neviena vainīgā. Nav kādreizējās krievu armijas, ko savulaik tēvzemes izsaimniekošanā vainojām. Nu, izrādās, paši tādi riebīgi esam kļuvuši.
