«Ziņas» no vairākiem pilsētas iedzīvotājiem saņēmušas jautājumus par pensijām un to indeksācijas kārtību.
“Ziņas” no vairākiem pilsētas iedzīvotājiem saņēmušas jautājumus par pensijām un to indeksācijas kārtību. Sazinoties ar Labklājības ministrijas Komunikācijas departamentu, ieguvām šādu informāciju.
Ministrija sagatavojusi ziņojumu Eiropas Komisijai (EK) par Latvijas pensiju sistēmu. EK pārstāvji atzinīgi novērtēja mūsu valstī ieviesto trīs līmeņu pensiju sistēmu, kas ir spējīga nodrošināt to izmaksu un regulāru indeksāciju, kā arī noturēt ilgtermiņā nemainīgu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi. Līdz ar to pensiju sistēma maksimāli elastīgi spēj uztvert demogrāfiskās svārstības un nodrošina stabilitāti laikā, kad vērojama strauja iedzīvotāju novecošana.
Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” pensionēšanās vecums vīriešiem ir 62 gadi. Sievietēm tā paaugstināšana līdz 62 gadiem turpināsies līdz 2008. gadam. No 2007. gada 1. jūlija pensionēšanās vecums sievietēm ir 61,5 gadi.
Līdz 2008. gada 1. jūlijam vīriešiem un sievietēm, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, ir tiesības vecuma pensiju pieprasīt priekšlaicīgi divus gadus agrāk par valstī noteikto pensijas vecumu, vīriešiem – no 60 gadu vecuma.
2006. gada 2. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.
Likuma būtiskākās izmaiņas
Izmaksāt pensionāriem no 2000. gada 1. janvāra līdz 2002. gada 19. martam sakarā ar strādāšanu ieturēto pensijas daļu.
Minētie grozījumi attiecas uz pensionāriem, kas šajā periodā strādāja un kuriem pensija tika izmaksāta ierobežotā apmērā – 60 latu (līdz 2001. gada 31. decembrim), 90 latu (pēc 2002. gada 1. janvāra).
Lai nodrošinātu pensionāriem ieturētās pensijas daļas atmaksu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) darbiniekiem jāveic apjomīgs un laikietilpīgs roku darbs (šādus aprēķinus nav iespējams veikt datorizēti). Līdz ar to nevar nodrošināt visiem pensionāriem vienlaicīgu ieturētās pensijas daļas samaksu. Tādēļ tā tiek veikta, ievērojot saņēmēju vecumu, sadalot pensionārus četrās vecuma grupās:
Samaksājot ieturēto pensijas daļu, tiek ņemts vērā pensijai noteiktais iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamais minimums. Neizmaksātā daļa tiek ieskaitīta personas norādītajā kontā kādā Latvijas kredītiestādē vai pasta norēķinu sistēmā (PNS) ne vēlāk kā līdz 2007. gada 31. decembrim. Tātad tiem pensionāriem, kuriem pensiju jau ieskaita kontā, neizmaksātā tās daļa tiks ieskaitīta šajā kontā, un viņiem nav nepieciešams vēlreiz norādīt VSAA savu konta numuru. Taču pensionāri, kuriem pensija tiek piegādāta mājās vai izmaksāta pasta nodaļā, aicināti paziņot VSAA nodaļā savu kontu, ja tāds ir atvērts, vai to atvērt, ja tas nav izdarīts. Pensionārs var vai nu doties uz VSAA personiski, vai nosūtīt ierakstītu vēstuli ar nepieciešamo informāciju VSAA nodaļai.
Ja VSAA nodaļā nebūs norādīts kredītiestādes vai PNS konta numurs, aģentūra izsūtīs vēstuli ar uzaicinājumu ierasties un to norādīt. Ja no pensionāra puses nebūs nekādas darbības, VSAA gada beigās izsūtīs atkārtotu uzaicinājumu.
* * *
Piešķirt vecuma pensiju no jauna tiem pensionāriem, kuriem no 1996. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. jūlijam priekšlaicīgi piešķirta vecuma pensija un kuras līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai nepārtraukti bijušas obligāti sociāli apdrošināmās personas.
Tātad tiesības pieprasīt vecuma pensijas piešķiršanu no jauna ir personām:
– kurām no1996. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 1. jūlijam priekšlaicīgi piešķirta vecuma pensija;
– kuras no priekšlaicīgās pensijas pieprasīšanas brīža līdz īstā pensionēšanas vecuma sasniegšanai strādāja (bija darba ņēmēji vai pašnodarbinātie), tādējādi pensija netika izmaksāta līdz īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanai.
No jauna piešķirtā vecuma pensija tiek aprēķināta no dienas, kad persona sasniegusi īsto pensionēšanās vecumu, un tās apmēru aprēķina atbilstoši indeksiem, kas bija noteikti pēc personas īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. No jauna aprēķināto pensijas apmēru sāka izmaksāt no 2007. gada 1. janvāra, ja vecuma pensijas pieprasīšana atkārtoti veikta 12 mēnešu laikā no 2007. gada 1. janvāra. Vecuma pensijas piešķiršanu no jauna jāpieprasa VSAA nodaļā, iesniedzot attiecīgu iesniegumu.
Ja persona 2006. gadā saņēma piemaksu pie vecuma pensijas, tad, ja no jauna piešķirtās pensijas apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu – Ls 135, iepriekš piešķirtā ikmēneša piemaksa pie vecuma pensijas tiek zaudēta ar dienu, kad vecuma pensija piešķirta atkārtoti.
Piemēram, persona 2001. gada janvārī, sasniedzot 57 gadu vecumu, pieprasīja vecuma pensiju priekšlaicīgi, bet turpināja strādāt, līdz ar to pensija netika izmaksāta, kamēr persona sasniedza īsto pensionēšanās vecumu, t.i., 2003. gada janvāri, kad bija pilni 59 gadi. 2007. gada martā persona varēja iesniegt VSAA nodaļā iesniegumu ar lūgumu piešķirt vecuma pensiju no jauna.
2007. gadā piešķirot pensiju no jauna, tā tiek aprēķināta uz brīdi, kad persona sasniedza īsto pensionēšanās vecumu (2003. gada janvāris). Pensiju indeksē ar tiem indeksiem, kas noteikti pēc īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas līdz brīdim, kad tā pieprasīta no jauna (līdz 2007. gada martam). Ņemot vērā, ka iesniegums VSAA nodaļā nogādāts 2007. gada martā un personai iepriekš piešķirtā pensija jau izmaksāta par janvāri, februāri un martu, pēc pensijas piešķiršanas no jauna par minētajiem mēnešiem izmaksā starpību (starp iepriekš saņemto un no jauna aprēķināto).
* * *
Noteikt piemaksu pie vecuma pensijas arī tiem pensionāriem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus (līdz 2007. gadam minēto piemaksu saņēma tikai tie pensionāri, kuru vecuma pensija nepārsniedza 105 latus, ja apdrošināšanas stāžs bija vismaz 30 gadu).
Lai noteiktu piemaksas apmēru, ņem vērā katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. Par vienu apdrošināšanas stāža gadu piemaksa pie vecuma pensijas ir 19 santīmu. Kopējo piemaksas apmēru katrai konkrētajai pensijai VSAA noteiks, reizinot apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, ar viena apdrošināšanas stāža gada vērtību jeb 19 santīmiem.
Grozījumi likumā “Par valsts pensijām” paredz noteikt piemaksu pie vecuma pensijas tiem pensionāriem, kuri strādājuši kaitīgos darba apstākļos, ja viņu kopējais apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 30 gadiem. Piemaksu par darbu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, saņem tie pensionāri, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus, ja šī piemaksa jau nav piešķirta 2006. gadā.
Aprēķinātās piemaksas pensionāri saņems katru mēnesi kopā ar savu vecuma pensiju. Tā kā tās nav pensijas daļa, tām netiek piemērota ikgadējā pensiju indeksācija. Piešķirtā piemaksa saglabāsies arī tad, ja pēc indeksācijas pensija būs lielāka par 135 latiem.
Piemaksu pie vecuma pensijas piešķir VSAA, pamatojoties uz cilvēka pensijas lietā esošo informāciju, līdz ar to nav nepieciešams rakstisks iesniegums piemaksas noteikšanai.
* * *
Pārrēķināt minimālo vecuma pensiju uzkrātā pensijas kapitāla gadījumā.
No 2007. gada 1. janvāra, pārrēķinot vecuma pensiju, kas noteikta minimālās apmērā, tiek palielināts izmaksājamās pensijas apmērs, nevis aprēķinātais, kas ir mazāks par minimālo.
Piemēram, 2005. gadā personai ar 31 gadu apdrošināšanas stāžu aprēķināja vecuma pensiju 40 latu apmērā. Tā kā tas bija mazāk par likumā noteikto, personai vecuma pensiju paaugstināja līdz minimālajam tās apmēram 52,50 latiem (no 2006. gada – 67,50 latu). Pārrēķinot šo vecuma pensiju sakarā ar pēc pensijas piešķiršanas uzkrāto pensijas kapitālu, tās palielinājums (2,50 latu) tiks pieskaitīts pie personai izmaksājamās vecuma pensijas (67,50 + 2,50).
Pārskatīt minimālos vecuma pensijas apmērus, sniedzot lielāku atbalstu pensionāriem ar vismaz 41 gada apdrošināšanas stāžu.
* * *
Personām, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 41 gads, no 2007. gada 1. janvāra tiek pārskatīts minimālais vecuma pensijas apmērs. Tas nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (45 lati), kuram piemērots koeficients 1,7 (līdzšinējo 1,5 vietā). Līdz ar to personām ar apdrošināšanas stāžu vismaz 41 gads minimālā vecuma pensija būs 76,50 latu.
* * *
Pensijas saņēmēja nāves gadījumā pārdzīvojušajam laulātajam izmaksāt vienreizēju pabalstu.
Tiesības uz šo pabalstu ir tad, ja mirušā laulātā nāves dienā pārdzīvojušais laulātais arī ir likumā noteiktās pensijas saņēmējs un nāve iestājusies pēc 2007. gada 1. janvāra. Vienreizējais pabalsts noteikts mirušā laulātā divu pensiju apmērā.
Piemēram, divi pensionāri: sieva saņem vecuma pensiju 80 latu,
vīrs – invaliditātes pensiju 90 latu. 2007. gada augustā vīrs mirst. Sievai izmaksā vienreizēju pabalstu 180 latu (mirušā vīra divu pensiju apmērā).
* * *
Likuma grozījumi paredz, ka piecus gadus agrāk var pieprasīt vecuma pensiju personas, kuras strādājušas kaitīgos darbos, ja viņu apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi un kaitīgajos darbos līdz 1995. gada 31. decembrim nostrādāti ne mazāk kā astoņi gadi un četri mēneši, kā arī Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki.
Šogad oktobra indeksācijas rezultātā pensijas palielināsies vidēji par 14,80 latiem, bet vecuma pensijas – par 15,41 latu. Tā būs
līdz šim lielākā pensiju indeksācija.
***
2007. gads Personas vecums
I cet. 71 gads un vairāk
II cet. 67 – 70 gadu
III cet. 63 – 66 gadi
IV cet. līdz 62 gadiem
