Priekšlaicīgā pensijā doties var, bet ieteicams sagaidīt 62 gadu vecumu.
Priekšlaicīgā pensijā doties var, bet ieteicams sagaidīt 62 gadu vecumu
No 1. jūlija pensionēšanās vecums sievietēm paaugstinājies no līdzšinējiem 61,5 līdz 62 gadiem. Līdz ar to tas ir vienāds ar vecumu, kādā pensijā var doties vīrieši. Labklājības ministrijas ierosinātie un jūnijā Saeimas apstiprinātie Pensiju likuma grozījumi attiecas arī uz priekšlaicīgo pensionēšanos – iespēju doties pelnītā atpūtā divus gadus pirms noteiktā pensijas vecuma. Patlaban likums noteic, ka tā būs pieļaujama vēl trīs gadus – līdz 2011. gada 31. decembrim. Saistībā ar minētajiem likuma grozījumiem “Ziņas” aicināja uz sarunu Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas nodaļas vadītāju Daci Olti un atbildīgo par klientu apkalpošanu Zeltīti Narkevicu.
– Vai daudzi jelgavnieki izmanto priekšlaicīgas pensionēšanās iespēju?
Z.N.: Pensiju likums agrākajā redakcijā paredzēja, ka priekšlaicīgā pensionēšanās būs iespējama tikai līdz šā gada 1. jūlijam. Tādēļ arī interese par to jūnijā bija liela. Vairāk interesējās sievietes, kuras juta, ka darbā nevarēs noturēties un arī vairāk būtu nepieciešams pietaupīt veselību. Mēs ieteicām šo izvēli nesasteigt, un tiešām pēdējā brīdī Pensiju likums tika grozīts. Tagad cilvēku, kuri interesējas par priekšlaicīgo pensionēšanos, ir krietni mazāk.
D.O.: Mums jau bija tāda nojauta, ka iespēja priekšlaicīgi pensionēties tiks pagarināta. Tomēr jāpiebilst, ka šajā gadījumā plusi pensiju aprēķinā nav nekādi. Priekšlaicīgā pensija ir tikai 80 procentu no “īstās”. Šāda pensionēšanās var būt izdevīga cilvēkiem, kuriem izveidojušies īpaši ģimenes apstākļi. Piemēram, kāds no tuviniekiem kļūst kopjams vai mājās ir pieskatāmi mazbērni, kuriem nav veicies iestāties bērnudārza rindā. Ja ģimenes apstākļi normāli, darbs stabils un veselība turas, tad izdevīgāk ir strādāt līdz 62 gadiem un aiziet “īstajā” pensijā.
Z.N.: Ja cilvēks ir aizgājis priekšlaicīgā pensijā un pēc tam pārdomā un nolemj sākt strādāt, tad līdz ar pirmo darba dienu šo pensiju vairs nemaksā. Turpretī “īstā” vecuma pensija strādājošajiem, kuri pārsnieguši 62 gadu vecumu, tiek maksāta. Ar nelieliem mīnusiem tad arī iznāk pensijas pārrēķins, salīdzinot ar tiem, kuri pensionējās īstajā vecumā.
– Vai ir tiesa, ka kopš šā gada maija cilvēks, kurš saņem priekšlaicīgu pensiju, ir tiesīgs saņemt arī bezdarbnieka pabalstu?
Z.N.: Jā, tas pagaidām tā ir. Taču stāvoklis varētu mainīties, jo principā bezdarbnieka pabalsts ir domāts darba meklētājiem. Turklāt tiesības uz bezdarbnieka pabalstu ir personai, par kuru iepriekšējo 18 mēnešu laikā ir veiktas sociālās iemaksas. Jelgavā ir daži cilvēki, kuri saņem gan priekšlaicīgo pensiju, gan arī bezdarbnieka pabalstu.
D.O.: Ir pilnīgi saprotami, ka cilvēks, kurš, tuvojoties pensijas vecumam, nonāk šajās dzīves krustcelēs un ir uztraucies, īsti nezina, kā rīkoties. Tādā gadījumā mēs varam ieteikt paņemt visus savus darba stāžu raksturojošos dokumentus un atnākt uz Sociālās apdrošināšanas aģentūru, un palūgt veikt pensijas prognozi. Tagad atvaļinājumu laikā process ir ilgāks, bet pēc noteikumiem mēneša laikā mums šāda prognoze ir jādod.
– Saskaņā ar Pensiju likuma grozījumiem no 1. jūlija ir pazemināts pensionēšanās vecums politiski represētajiem.
D.O.: Šis Pensiju likuma grozījums bija ļoti gaidīts un Igaunijā pieņemts jau agrāk. Tas attiecas uz tā saucamajiem “Sibīrijas bērniem”, kuriem diemžēl biežāk nekā vidēji šai paaudzei ir cietusi veselība.
Z.N.: Patlaban mums daudz iznāk darboties tieši ar šiem cilvēkiem. Pārrēķinām pensijas arī tiem represētajiem, kuri bija aizgājuši priekšlaicīgā pensijā. Jāpiebilst, ka pensijas vecums ir pazemināts arī daudzbērnu ģimeņu vecākiem (gan mātei, gan tēvam), ja tie uzaudzinājuši piecus un vairāk bērnus vai arī vienu bērnu – invalīdu. Tas attiecas arī uz cilvēkiem, kas strādājuši veselībai kaitīgu darbu. Profesiju saraksts ar zināmām korekcijām ir spēkā jau no 1956. gada. Jelgavā populārākās no tām ir metinātājs un sanitārs psihoneiroloģiskajā slimnīcā.
– Kādi pensiju lietās ir biežākie pārpratumi?
D.O.: Pie mums diezgan bieži nāk vecie pensionāri, kuri ir kaut ko dzirdējuši par 40 santīmu pielikumu pie pensijām par katru nostrādāto gadu līdz 1995. gadam. Cilvēki ir izbrīnīti, ka pensijas pielikums viņiem ir sanācis mazāks – tikai 21 santīms par gadu. Proti, 2006. gadā, kad sākās šīs piemaksas par darba stāžu pirms 1995. gada (lielā mērā par padomju laiku), par vienu gadu deva 19 santīmus. Turklāt darba stāžam vajadzēja būt ne mazākam par trīsdesmit gadiem, bet pensija nedrīkstēja pārsniegt 105 latus. Jau nākamajā gadā tika paplašināts saņēmēju loks – piemaksu piešķīra tiem, kuru pensija nepārsniedza 135 latus un darba stāžs bija ne mazāks par 25 gadiem. Tagad ar pirmo jūliju par katru gadu piemaksa tiešām ir 40 santīmu un to saņem visi, kuri ir strādājuši pirms 1995. gada un kuru pensija nepārsniedz 225 latus. Tiem, kuri līdz šim saņēma 19 santīmu piemaksu, tās palielinājums tādējādi ir tikai 21 santīms par gadu. Tas, protams, ir maz salīdzinājumā ar dzīves dārdzību. Tādēļ diemžēl arī paliek neapmierinātie.
