Pavasaris ir labākais laiks, kad mājās ienākt jaunam ģimenes mīlulim. Visbiežāk tas ir kucēns vai kaķēns. Līdz ar to saimniekam jāuzņemas arī atbildība par dzīvnieka veselību, lai pasargātu no dažādām infekcijām. Vakcīnas kā obligātasJelgavas LLU Veterinārmedicīnas fakultātes veterinārmedicīnas maģistre Ilze Pētersone uzsver, ka pirmā obligātā vakcīna kucēniem jāsaņem jau sešu, astoņu nedēļu vecumā, revakcināciju veic ik pēc četrām nedēļām līdz trīs mēnešu vecumam, lai dzīvniekam, vēl mazam esot, izveidotos spēcīga imunitāte. Parasti tā ir kombinētā vakcīna, kurā iekļauta pote pret parvovīrusu, suņu mēri, hepatītu, paragripu un leptospirozi. Kombinētās potes vidējā cena ir ap 15 latu. Obligāta vakcinācija mūsu valstī ir pret trakumsērgu, to dzīvniekam veic trīs mēnešu vecumā, un tās cena ir ap pieciem latiem. Turpmāk pret trakumsērgu dzīvnieks jāpotē katru gadu. Problēma ir suņu klepus jeb tā dēvētais audzētavu klepus. Tā ir infekcijas slimība, kas izplatās gaisā pilienu veidā. To var iegūt gan pastaigas laikā vietās, kur ir daudz suņu, gan izstādēs. Slimība izpaužas kā klepus. Sākotnēji tas ir augšējo elpošanas ceļu kairinājums, tad kaite var kļūt komplicētāka un tai pievienojas plaušu karsonis vai plaušu iekaisums. Kaķiem ir specifiskas vīrusu slimības: kaķu panleikopēnija, herpes vīrusa infekcija, kalicivīruss, kaķu leikēmija, trakumsērga. Panleikopēnija, līdzīgi kā suņu parvovīruss, izpaužas ar spēcīgu caureju un vemšanu, izveseļošanās process ir smags. Kaķis obligāti jāvakcinē arī pret trakumsērgu.Fretkas nepieciešams potēt pret mēri. Specifiski vīrusi mēdz būt trušiem. «Mājās turēti pundurtruši slimo retāk nekā trušu audzētavu iemītnieki, bet, ja simptomi parādās, tie ir dramatiski – purniņa uztūkšana, dzīvnieks nespēj normāli elpot, no acīm un deguna parādās izdalījumi –, saslimšana ir ātra un pēkšņa. Truši arī regulāri jāattārpo, jo tie pārnēsā vienšūņu organismus, kas ir īpaši bīstami bērnu veselībai,» piebilst I.Pētersone. Sekas var būt smagasInfekcijas, ja dzīvnieks pret tām nav potēts, var izraisīt smagas sekas, bieži arī nāvi.Parvovīruss ir infekcijas slimība, kas izpaužas ar smagu vemšanu, caureju. Kucēna organisms strauji atūdeņojas, un dzīvnieku glābt ir ļoti grūti.Suņu mēris sākotnēji izpaužas ar vemšanu un caureju, bet šī slimība rada arī nervu sistēmas bojājumus. Ja mēri tomēr izdodas pārslimot, suņiem var rasties koordinācijas traucējumi, epilepsijas lēkmes.Ar leptospirozi, kas pazīstama kā žurku slimība, mājdzīvnieki visbiežāk var inficēties vietās, kur šie grauzēji uzturas, piemēram, šķūnīšos un pagrabos. Piemēram, ja suns vai kaķis staigājis pa vietu, kur slimā žurka atstājusi urīnu, un pēc tam ķepas nolaizījis. Ar leptospirozi iespējams inficēties arī peldoties, īpaši stāvošos ūdeņos – grāvjos, dīķos. Šī slimība ir ļoti bīstama, jo bojā gan dzīvnieka aknas, gan nieres un pārslimota atstāj visai smagas sekas. Hepatīts ir specifisks vīruss, kas ierosina aknu iekaisumu. Kas jādara pirms vakcinācijas?«Dzīvniekam jābūt attārpotam. Vislabāk uz laboratoriju atnest dzīvnieka fekālijas un veikt to pārbaudi. Tas nav nepieciešams, ja līdz pusgada vecumam reizi mēnesī dzīvnieks profilaktiski saņēmis prettārpu zāles. Suņus, kas dzīvo ārā, būtu ieteicams attārpot četras reizes gadā,» skaidro veterinārārste. Vakcinēt nedrīkst dzīvnieku, kuram ir paaugstināta ķermeņa temperatūra – kucēniem virs 39,5 grādiem, pieaugušiem suņiem virs 38 grādiem. «Nekādā gadījumā dzīvniekiem nedrīkst dot cilvēkiem paredzētus medikamentus, jo tie var būt toksiski un izraisīt caureju, vemšanu un saindēšanos. Tas attiecas arī uz pretsāpju medikamentiem. Tā ir bieži sastopama parādība, kad dzīvniekam iedod, piemēram, aspirīnu, iboprofēnu, izraisot nopietnas komplikācijas,» piebilst daktere.
