Ministru kabinetā pieņemts Veselības ministrijas ziņojums ar priekšlikumiem 2009. gadā uzlabot primārās aprūpes sistēmu, tomēr ģimenes ārsti uzskata, ka jautājums par finansējumu un kvalitātes kritērijiem vēl risināms.
Ministru kabinetā pieņemts Veselības ministrijas ziņojums ar priekšlikumiem 2009. gadā uzlabot primārās aprūpes sistēmu, tomēr ģimenes ārsti uzskata, ka jautājums par finansējumu un kvalitātes kritērijiem vēl risināms.
Viens no pirmajiem veselības ministra Ivara Eglīša darbiem pēc stāšanās amatā bija sadarbības memorands ar Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju (LĢAA) par primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Atbilstoši tam asociācijas pārstāvji kopā ar Veselības ministrijas speciālistiem četrās darba grupās četru mēnešu laikā izstrādāja priekšlikumus, kā vienkāršot statistikas pārskatu un atskaišu sistēmu, uzlabot darba organizāciju, noteikt jaunus kvalitātes kritērijus un izstrādāt finansēšanas modeli.
LĢAA valdes priekšsēdētāja Sarmīte Veide sarunā ar “Ziņām” pozitīvi vērtēja faktu, ka izdevies panākt vienprātību jautājumā par plānoto atskaišu daudzuma samazināšanu – līdzšinējo astoņu dažādu statistikas pārskatu vietā nākamgad būs jāaizpilda trīs, paredzēts samazināt arī ikdienā aizpildāmo veidlapu skaitu. Taču, nepalielinot finansējumu, kas relatīvi pat sarūk (3,59 procenti iekšzemes kopprodukta šogad, salīdzinot ar 3,8 procentiem pērn), jāsāk nopietni bažīties par veselības aprūpi kopumā. Ģimenes ārstus satrauc arī ministrijas priekšlikums palielināt darba intensitāti. LĢAA rīcībā ir dati, ka pagājušajā gadā ģimenes ārstu noslodze, salīdzinot ar 2006. gadu, palielinājusies par 11 procentiem, kamēr pie speciālistiem par 18 procentiem samazinājusies. S.Veide pārliecināta, ka tā jau ir tuvu maksimumam un ministra piedāvātās diennakts dežūras vien pasliktinās ārstēšanas kvalitāti.
Šim viedoklim pievienojas arī Jelgavas ģimenes ārste Ilga Lācīte, kura kā LĢAA valdes locekle aktīvi piedalījusies priekšlikumu gatavošanā. Viņa pauda, ka tam piekrīt arī mūsu puses mediķi (pēc VOAVA Zemgales nodaļas datiem, primārās veselības aprūpes līgumus Jelgavā un rajonā noslēguši 52 ārsti).
Savukārt veselības ministrs jau vairākkārt paudis, ka primārās veselības aprūpes finansēšanas modeļa korekcijas veicamas, neraugoties uz budžeta iespējām. Jebkurā budžeta situācijā vispirms konstruktīvi jārunā par līdzekļu optimālu un efektīvu izlietojumu pacientu aprūpē. Veselības ministrija cer panākt pozitīvu mediķu darba algas paaugstinājuma risinājumu, tādēļ sadarbībai ar ģimenes ārstiem jāturpinās konstruktīvi, nevis destruktīvi un deklaratīvi.
