Karpu dzimtas zivis – raudas – var sasniegt iespaidīgus izmērus – teju pusmetru. Tomēr, lai tādu izvilinātu no ūdens, būs jāpieliek pamatīgas pūles.
Karpu dzimtas zivis – raudas – var sasniegt iespaidīgus izmērus – teju pusmetru. Tomēr, lai tādu izvilinātu no ūdens, būs jāpieliek pamatīgas pūles.
Ir fiksēts, ka noķertas raudas, kuru izmērs sasniedzis 45 centimetrus, bet svars – līdz pat 1,5 kilogramiem. Pārsvarā gadās daudz pieticīgākas šīs sugas zivis, taču daudziem makšķerniekiem tās ir pamatloms, ja vien ūdeņos nav vērtīgāku zivju. Raudas barojas ar planktonu, kukaiņiem, gliemjiem un aļģēm. Labākais makšķerēšanas laiks ir divas trīs stundas pēc saullēkta. Rudenī, kad ūdensaugi atmirst, raudas meklē dziļākus ūdeņus. Šo zivju makšķerēšanas sezona turpinās visu ziemu. Atkusnī, kad ūdenstilpēs ieplūst daudz sniega ūdeņu, raudas ķeras sliktāk, bet, palu ūdeņiem plokot, tās arvien labāk ņem makšķernieka piedāvāto ēsmu.
Raudas mīt ezeros, upēs un ir dzīvīgas, kā arī gana viltīgas zivis. Lielākie eksemplāri parasti vairās no gaismas, tāpēc tās ieteicams meklēt dziļākos atvaros. Spurastēm īpaši tīk stingra smilšaina un oļaina gultne, mierīgas straumes un atvariņi. Tās vislabāk ķeras tur, kur sekla straume pāriet vairāku metru dziļumā. Palu laikā raudas meklē klusus līčus, applūdušas pļavas, iegrimušus kokus un krūmus.
Parasti tās iebaro ar mīklu, sliekām, kartupeļiem, kviešu graudiem, kaņepēm, vārītiem miežiem un klijām. To vēlams izdarīt vairākās vietās un tur makšķerēt pēc kārtas. Makšķerēšanas laikā ūdenī var iemest nedaudz ātri grimstošas barības. Uz āķa parasti liek to pašu ēsmu, kuru izmanto iebarošanai. Lai raudu makšķerēšana būtu sekmīga, ieteicams izmantot pēc iespējas mazākus āķīšus un tievākas pavadiņas. Ēsmu zivis parasti ņem uz gultnes vai tuvu tai, tāpēc svarīgi pareizi noregulēt svariņa un pludiņa attiecību. Raudas ir ļoti uzmanīgas, tādēļ nedrīkst kavēties ar pieciršanu.
