Vedot pastaigā suni, tam nav obligāti jāuzliek uzpurnis.
Vedot pastaigā suni, tam nav obligāti jāuzliek uzpurnis
“Vai visiem suņiem, vedot tos pastaigā, jāliek uzpurnis?” taujā augumā paliela jaukteņa īpašniece Viktorija Rezņika. To esot pieprasījuši policijas pārstāvji, kad viņa gājusi pa ielu kopā ar savu suni un dzīvnieks bijis viņai pie rokas īsā pavadā. Ministru kabineta un Jelgavas pilsētas saistošie noteikumi tādu kārtību neparedz. Tomēr speciālisti iesaka sunim uzlikt uzpurni, ja tuvumā atrodas daudz cilvēku.
Obligāta vakcinācija pret trakumsērgu
To, kādi ir suņu un citu mīļdzīvnieku īpašnieku pienākumi un tiesības, paredz pirms dažiem gadiem izdotie Ministru kabineta noteikumi numur 266 par labturības prasībām mājas un istabas dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai, pārvadāšanai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai. Līdzīgas prasības iestrādātas arī Jelgavas saistošajos noteikumos par mājdzīvnieku turēšanu pilsētā.
Tajos sacīts, ka suņiem, atrodoties ārpus telpām, mājām vai pagalmiem, jābūt apliktai kaklasiksnai ar tai piestiprinātu žetonu. Tas nepieciešams, lai, atrodot aizbēgušu dzīvnieku, ātrāk sameklētu tā saimnieku. Patversmju darbinieki uzsver, ka žetons ļaus mīlulim drīzāk nonākt atpakaļ mājās. Noteikta arī obligāta suņu un kaķu vakcinācija pret trakumsērgu, ko nereti daudzi īpašnieki aizmirst izdarīt. Ejot pastaigā, līdzi jāpaņem arī vakcinācijas grāmatiņa, kurā ir atzīme par pēdējo poti.
Pie pavadas – bez uzpurņa
Visvairāk šķēpu līdz šim lauzts par to, vai sunim ārpus mājas vai dzīvokļa obligāti liekams uzpurnis. 2006. gada 4. aprīlī apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi šādu obligātu prasību neparedz. Tie nosaka suni vest pastaigā īsā pavadā. Uzpurnis jāliek vienīgi tad, ja dzīvnieks iepriekš atzīts par bīstamu. Šajā gadījumā tam ap kaklu jābūt arī speciālai sarkanai lentei. Cik zināms, Jelgavā līdz šim vēl neviens suns par bīstamu nav atzīts un varas iestāžu pārstāvju prasība tam uzlikt uzpurni ir nepamatota. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka ne visi saimnieki ir pietiekami apzinīgi, audzinot savus lolojumus. Tas nozīmē, ka viņi ne vienmēr spēs garantēt, ka suns rīkosies adekvāti, sastopot svešus cilvēkus. Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Ieva Sietniece informē, ka Jelgavā un rajonā šogad jau reģistrēti deviņi gadījumi, kas saistīti ar suņu kodumiem. Tāpēc policijas darbinieki sākuši septiņus kriminālprocesus, bet pārējos gadījumos vēl jāizvērtē lietas apstākļi. Lai izvairītos no nelaimes un suņu īpašniekiem neiestātos administratīvā vai pat kriminālatbildība, laikus jāizvērtē sava dzīvnieka raksturs, un, ja nepieciešams, labāk uzlikt uzpurni.
Sabiedriskajā transportā – noteikti uzpurnī
Jāatgādina, ka tas ir obligāts nosacījums, ja suni pārvadā sabiedriskajā transportā. Šajā gadījumā saimniekam pat nedrīkstētu rasties jautājums – vajag vai nevajag. Ne visi dzīvnieki ir pieraduši braukt, piemēram, cilvēku pilnā autobusā. Sunim tas var radīt papildu stresu, un viņa uzvedība bieži vien ir agresīva pret citiem pasažieriem.
Par dzīvnieku labturības, izmantošanas un pārvadāšanas prasību pārkāpšanu iespējams administratīvi sodīt ar brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskajām personām paredzēts līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām – līdz pat piecsimt latiem ar dzīvnieku konfiskāciju vai bez tās. Savukārt saskaņā ar Krimināllikumu, ja dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšanas dēļ cietušajam nodarīti viegli vai vidēji smagi miesas bojājumi, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, ar arestu, piespiedu darbu vai naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. Bargāks sods paredzēts, ja starpgadījums beidzas ar smagiem miesas bojājumiem vai pat cietušā nāvi. Par to draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
