Latvijā ir sagatavota un valdībā iesniegta soda punktu sistēmas koncepcija autovadītājiem. Esot ņemta vērā Eiropas Savienības valstu pieredze cīņā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.
Latvijā ir sagatavota un valdībā iesniegta soda punktu sistēmas koncepcija autovadītājiem. Esot ņemta vērā Eiropas Savienības valstu pieredze cīņā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem. Kāda tad ir rafinētā autovadītāju audzināšanas sistēma Eiropā?
Soda punktus dzēš ar «svētdienas skolu»
Papildus administratīvajiem sodiem vismaz septiņās Eiropas valstīs izmanto citus vadītāju uzvedību un attieksmi ietekmējošus paņēmienus.
Jo biežāki un bīstamāki pārkāpumi, jo neizbēgamāk un asāk iedarbojas audzinošā sistēma. Tāda darbojas Francijā, Vācijā, Beļģijā, Lielbritānijā, kandidātvalstīs Polijā un Igaunijā, kā arī Horvātijā. Sistēmu nosaukumi ir dažādi, bet visur pārkāpumus uzskaita, soda atkarībā no to skaita un veic profilaktiskos pasākumus.
Tikai 0,3% pārkāpēju atņemtas tiesības
Vācijā pārkāpumu uzskaites soda punktu sistēma darbojas jau kopš 1974. gada un ir pilnībā sevi attaisnojusi, sevišķi profilakses jomā. Maksimālais soda punktu skaits ir 18. Kad saņemti 9 punkti, mājās pienāk rakstisks brīdinājums braukt uzmanīgāk. Bet, ja vadītājs ar 8 punktu nastu, negaidot brīdinājumu, brīvprātīgi apmeklē satiksmes drošības kursus, tiek dzēsta puse no soda punktiem. Kursu apmeklējums pēc rakstiskā brīdinājuma saņemšanas dzēš vairs tikai 2 punktus no 9 (tā līdz 13 punktiem).
Ja sakrājušies 14 punkti, psihologa apmeklējums var dzēst 2 punktus. Ja psihologs nav palīdzējis un atkal pievienojušies 2 punkti, ar šo 14 punktu slogu jākārto teorijas eksāmens. Sasniedzot maksimumu, braukšanas atļauja tiek apturēta. No tā vēl var izvairīties, brīvprātīgi apmeklējot speciālus kursus vai psihologu. Ja gadās kaut jel kāds pārkāpums – tiesības tiek anulētas.
Kā redzams, Vācijā gluži kā aizraujošā galda spēlē ir iespējas izvairīties no zaudējuma. No 50 miljoniem autovadītāju «sodu reģistrā» nokļuvuši tikai 6 miljoni, tas ir, 12 procenti. No tiem tikai 0,3 procenti, tas ir, 17 tūkstoši sasnieguši maksimāli pieļaujamo punktu skaitu, kad tiek atņemtas vadītāja tiesības.
Spēle ar sākumu un beigām
Līdzīga brīvprātīgā sodu dzēšanas sistēma darbojas Beļģijā. Atšķirība tāda, ka pēc maksimāli pieļaujamo 6 punktu sasniegšanas tiesības nav spēkā, bet netiek atņemtas. Šai gadījumā seko «noraidījums» uz mēnesi, kura laikā obligāti jāapmeklē autovadīšanas kursi. Otrreiz sasniedzot 6 punktus, tiesības tiek apturētas uz trim mēnešiem, un atkal… kursi. Kas būtu, ja sagrēkotu trešoreiz, neviens nezina, jo desmit gadu laikā neviens beļģu šoferis nav sasniedzis kritisko punktu skaitu. Beļģu sistēma aizgūta no Horvātijas, tikai tiesību apturēšanai un eksāmenam izvēlēts ilgāks laiks (pirmoreiz uz trim mēnešiem, otro reizi – uz pusgadu).
Beztermiņa «spēle» ir tikai Vācijā. Citur sodu punkti ir spēkā no viena (Polijā) līdz trim gadiem (Francijā, Beļģijā, Lielbritānijā). Francijā «jāsavāc» 12 punktu, kurus var padzēst vienu reizi divos gados un tikai par 4 punktiem. Var tikai iedomāties, cik apzinīgs kļūst vadītājs ar 11 punktiem. Ja trīs gadu laikā nav jaunu pārkāpumu, atkal var sākt no nulles.
Britu salās nav iespējams dzēst punktus, bet arī tiesības netiek anulētas automātiski. Tās var atņemt tikai ar tiesas lēmumu.
Jaunos autovadītājus soda bargāk
Lielbritānijā pieredzējušie šoferi 12 soda punktu drīkst vākt trīs gadus, bet jaunie ar 6 punktiem jau pēc diviem gadiem var palikt bez tiesībām. Beļģijā jaunie drīkst grēkot tikai līdz 4 punktiem no 6, mūsu ziemeļu kaimiņvalstī – tikai līdz 6 punktiem no 15.
Igauņu sistēma ir visnepielaidīgākā. Nav iespējas laboties, ir tikai iespēja nezaudēt tiesības. Nevienu punktu nevar dzēst, kamēr sakrājas maksimālie 15. Pēc 9 līdz 11 punktu saņemšanas seko uzaicinājums uz pārrunām (neierašanās gadījumā uz mēnesi tiek apturētas autovadītāja tiesības). Ja sakrāts 12 līdz 14 punktu, jāatkārto teorijas eksāmens. Ja soda punktu maksimums saņemts pirmoreiz, tiesības tiek atņemtas uz mēnesi, ja otro reizi – uz gadu (plus eksāmens), ja trešo reizi – uz diviem gadiem (plus eksāmens), ja ceturto reizi – vismaz uz pieciem gadiem!
Latvijā skaita, bet neuzskaita
Latvijā Ceļu policija nodod transportlīdzekļu un vadītāju reģistram datus tikai par autovadītāja tiesību atņemšanu un datus par ceļu satiksmes negadījumiem.
Pēc valsts eksāmenu nokārtošanas un vadītāja apliecības saņemšanas Latvijā nav nekādu iespēju vērtēt vadītāja kvalifikāciju, izturēšanos un attieksmi pret ceļu satiksmi un citiem tās dalībniekiem. Valsts ietekme uz ceļu satiksmes dalībniekiem aprobežojas tikai ar naudas sodu un tiesību atņemšanas piemērošanu neatkarīgi no pārkāpumu skaita un biežuma.
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā joprojām ir sankcijas, kas paredz nepamatoti dažādus sodus par vienu pārkāpumu. Piemēram, pārsniedzot atļauto braukšanas ātrumu apdzīvotā vietā par 21 kilometru stundā, draud vai nu naudassods no 1 līdz 30 latiem, vai arī tiesību atņemšana līdz 6 mēnešiem. Iznāk, ka tiesības var atņemt pirmo reizi mūžā pārkāpumu izdarījušam vadītājam, bet latu lielu sodu piemērot daudzkārtējam pārkāpējam.
Lai to novērstu, valstī jārada iespēja papildus ietekmēt šoferu uzvedību un attieksmi pret ceļu satiksmi un pārējiem satiksmes dalībniekiem arī bez naudas sodiem vai vadītāja apliecības atņemšanas.
