Skolēni atgriežas skolā, mazie bērni – pirmsskolas izglītības iestādēs, laika apstākļi arvien biežāk pastaigu dabā mudina aizstāt ar aktivitātēm telpās.
Skolēni atgriežas skolā, mazie bērni – pirmsskolas izglītības iestādēs, laika apstākļi arvien biežāk pastaigu dabā mudina aizstāt ar aktivitātēm telpās. Taču tajās vienas un tās pašas nodarbes, cilvēki, lietas rada krietni ievērojamāku troksni. Arī norobežojoties no pārējiem ar troksni “austiņās” tikai sev, tiek darīts pāri veselībai – gan dzirdei, gan nervu sistēmai.
Savu stāvokli nenovērtē
Skolotāji un bērnudārzu darbinieki ir viena no riska grupām, kas pakļautas ilgstošai trokšņa iedarbībai. Pirmās pazīmes, ka ir problēmas ar dzirdi, – skaļa runāšana, balss pacelšana. Pārnākot no mācību iestādes, ar savējiem kliedzot sarunājas gan bērni, gan pieaugušie. Taču tās ir atgriezeniskas dzirdes izmaiņas, un, tās apzinoties, ir cerības uz klusu un mierīgu vakaru mājās. Ilgāks laiks, lai “atietu”, būs nepieciešams pēc uzturēšanās mūzikas klubā, rokkoncertā vai diskotēkā. Svarīgāki šo problēmu pārvarēšanas laikā būtu psiholoģiskie aspekti – saprast, ka otrs kliedz ne tāpēc, ka būtu dusmīgs vai agresīvs, bet gan savas dzirdes problēmu dēļ. Diskotēkas troksnī, iespējams, jaunietis it kā labi pavadījis laiku, taču tas nenozīmē, ka viņš ir atpūties un atjaunojis spēkus.
Jābūt “tāldzirdīgam”
Ēdot stipru ēdienu, notrulinās garšas kārpiņas, arī dzirdes nervs trokšņainā vidē ātrāk “nolietojas” un prasa arvien spēcīgākus kairinātājus. Tāpēc kritiski jāvērtē jauniešu paradums ilgstoši klausīties mūziku “austiņās” – pavājinātu dzirdi atklāj jau 18, 20 gadu vecumā. Tik agri problēmas iespējamas, ja pārciesti nopietni iekaisumi, ausis strutojušas, bet ne citādi veselam cilvēkam.
Trokšņa ilgstoša iedarbība spēj izraisīt arī miega traucējumus, nelabvēlīgi ietekmēt centrālās nervu sistēmas darbību – paaugstināt nervozitāti, nomāktību, samazināt darba spējas un izraisīt saskarsmes problēmas – kļūst grūti saprasties un sazināties normālos apstākļos, rodas atkarība no trokšņa.
Grauž no iekšienes
Trokšņa radītu dzirdes zudumu Pasaules Veselības organizācija raksturojusi kā “visizplatītāko neatgriezenisko arodslimību”. Risks aug proporcionāli darba stāžam. Lai gan kaitējums parasti nesāpīgs, tas ir neatgriezenisks. Pirmais simptoms – nespēja uztvert augstu toņu skaņas. Vēlāk kļūst apgrūtināta arī zemāku uztvere.
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras mājas lapā www.osha.lv atgādināts, ka troksnis ir viens no stresu izraisošiem faktoriem, turklāt šādā gadījumā pietiek pat ar klusu, pastāvīgu dūkoņu. Tas, kā minētās skaņas ietekmē stresa līmeni, atkarīgs no katra individuālā stresa sliekšņa un fiziskās labsajūtas, noguruma pakāpes, veicamā uzdevuma sarežģītības un trokšņa paredzamības.
Tā divas raksturīgās pazīmes ir frekvence, ko mēra hercos (Hz), un intensitāte jeb skaļums, ko mēra decibelos (dB). Skaņas zem 20 Hz (infraskaņa) un virs 20 000 Hz (ultraskaņa) nav dzirdamas, tomēr var radīt nepatīkamas izjūtas un kaitējumu. Sāpes ir manāmas pie apmēram 140 dB, kad pat vienreizējas iedarbības laikā iespējami neatgriezeniski auss bojājumi.
***
Aizsargā sevi!
Padari darbavietu klusāku! Lūdz darbuzņēmējiem iegādāties modernākus modeļus, kad viņi iepērk jaunas ierīces. Novietojiet lielākos trokšņa avotus, piemēram, kompresorus un ģeneratorus, iespējami tālu no darba vietas. Arī finiera vai plastmasas pārklājums ap mašīnu var slāpēt troksni.
Saīsini laiku, ko pavadi skaļu trokšņu iedarbības zonā! Ja iespējams, strādniekiem ik pa laikam jāmainās no skaļām darba vietām uz klusākām. Periodiski atpūties no trokšņa.
Lieto aizsardzības līdzekļus! Ja uzņēmēju pasākumi trokšņa līmeni nepazemina līdz pieļaujamam līmenim, jālieto aizsardzības līdzekļi un jābūt izglītotam to lietošanā. Izvēlies ērtus, ko viegli uzlikt un noņemt. Dažām aizsargķiverēm ir ausu uzliktņi, kurus iespējams izņemt, kad tie nav vajadzīgi. Dažiem ausu aizbāžņiem ir saitītes, lai tos nepazaudētu. Jaunākie aizsargierīču modeļi ir balsu caurlaidīgi, tajā pašā laikā bloķē citus trokšņus.
Katru gadu veic dzirdes pārbaudi! Pieprasi vismaz skaidrā toņa pārbaudi. Pastāsti ārstam, ka tavs darbs saistīts ar trokšņainu vidi.
No www.osha.lv
