Auces pašvaldība strādā pie iekšējo normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanas kopumā.
Lai novērtētu, vai valsts piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai pašvaldībās tiek izlietota likumīgi, un lai sekmētu pašvaldību pārziņā strādājošo izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas sistēmas atbilstību normatīvajiem aktiem, Valsts kontrole veikusi revīziju Auces, Burtnieku, Kocēnu, Kokneses, Krimuldas, Krustpils, Ķeguma, Neretas, Salas un Vecumnieku novada pašvaldību 32 izglītības iestādes.
Nepieciešami pilnveidojumi
Revīzijā secināts, ka pedagogu darba samaksas sistēmā nepieciešami būtiski uzlabojumi gan valsts, gan pašvaldību un to pārziņā strādājošo skolu līmenī, kā arī jāuzlabo kontrole par mērķdotācijas līdzekļu izmantošanu pašvaldību un skolu līmenī.
“Neskaidra, nesaprotama, necaurskatāma atlīdzības sistēma ne tikai rada augstu risku, ka nodokļu maksātāju nauda netiks izlietota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tā vienlaikus negatīvi ietekmē arī pedagoga profesijas prestižu,” uzskata valsts kontroliere Elita Krūmiņa, piebilstot, ka valsts, kas domā par savu nākotni, to nevar atļauties.
Vērtējot jautājumu par darba samaksu, Valsts kontrole noskaidrojusi, ka neviena no revīzijā iekļautajām skolām nav pilnībā ievērojusi regulējumu. Secināts, ka pedagogu slodze un alga tiek noteikta pēc skolas vadības ieskatiem. Tikai 12 no 32 skolām ir izstrādāta darba samaksas noteikšanas kārtība, savukārt tikai piecās skolās ir aprakstīta paaugstinātas darba algas likmes noteikšana.
Vienlaikus secināts, ka piemaksas ir arī par pamatpienākumu izpildi. Piemēram, Kocēnu novadā par klases audzināšanu, citviet tiek piemaksāts par klases sakārtošanu pirms mācībām.
Kontekstā ar naudas balvām un prēmijām Valsts kontrole noskaidrojusi, ka tās tiek izmaksātas bez skolotājiem saprotamiem kritērijiem. Arī tad, ja skolā ir kritēriji prēmiju piešķiršanai, tie nereti netiek ievēroti. Vairāk nekā 44 000 eiro pērn prēmijās piešķirti bez personīgā ieguldījuma vērtēšanas, savukārt vēl apmēram 32 000 eiro piešķirti, vērtējumu veicot formāli, secinājusi Valsts kontrole.
Tāpat atklājies, ka četrās no revidētajām pašvaldībām netiek ievērots tas, ka 20,43 procenti no mērķdotācijas summas paredzēti skolas vadītājam, vietniekiem un atbalsta personālam, savukārt nevienā pašvaldībā nav ievērots, ka 13,5 procenti no mērķdotācijas domāti pedagogu papildu pienākumiem un mēneša likmes palielināšanai.
Neuzskaita virsstundas
Savukārt kontekstā ar darba laika uzskaiti Valsts kontrole noskaidrojusi, ka tikai 11 skolas norādījušas darba stundas par prombūtnē esošu kolēģu aizvietošanu, savukārt virsstundas netiek uzskaitītas nevienā skolā.
Lai arī Izglītības un zinātnes ministrija ilgākā laika posmā ir mēģinājusi izveidot uz pedagogu personīgo ieguldījumu un darba intensitāti balstītu samaksas sistēmu, paveiktais nav pietiekams, secinājusi Valsts kontrole. E.Krūmiņa uzsver, ka valsts mērķdotācija pedagogu atalgojumam ir vairāk nekā 320 miljoni eiro, turklāt šis jautājums skar aptuveni 28 000 pedagogu.
Lai novērstu lieku birokrātismu pašvaldību izglītības iestāžu pedagogu darba uzskaitē un samaksā, mazinātu augstskolas pārkāpumu riskus un padarītu sistēmu vienkāršāk uztveramu, valstī nepieciešami skaidrāki pedagogu darba samaksas noteikumi, uzskata Valsts kontrole.
Auces novada pašvaldībā tika pārbaudītas Auces un Bēnes vidusskolas, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Gita Šēfere-Šteinberga.
Auces pašvaldība uzskata, ka tai piešķirtā mērķdotācija pedagogu darba samaksai izlietota lietderīgi skolēnu izglītošanas, audzināšanas un interešu paplašināšanas nolūkos. Neatbilstība atsevišķu normatīvo aktu prasībām radusies sakarā ar dažādu to interpretāciju, normatīvajiem aktiem laika gaitā mainoties.
“Valsts kontrole norādīja, ka, lai nodrošinātu darba tiesības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem atbilstošu pedagogu darba organizāciju un darba laika uzskaiti, Auces novada pašvaldībai jāuzlabo iekšējā kontrole pār tās pārziņā strādājošo izglītības iestāžu darba organizāciju, novēršot neatbilstības esošajam regulējumam, tajā skaitā, nodrošinot atsevišķu katra darbinieka nostrādāto stundu, stundu par aizvietošanu, virs normālā darba laika nostrādāto stundu, respektīvi, virsstundu, uzskaiti,” “Ziņām” raksta pašvaldības pārstāve.
“Jau operatīvi esam noteikuši ieteikumu ieviešanas termiņus, kas ir īsāki nekā Valsts kontroles ieteiktie. Jau izstrādāta vienota parauga darba laika uzskaites tabele. Skolās ar jauno mācību gadu sakārtots jautājums par pedagogu nostrādāto stundu skaitu. Izstrādāti kritēriji paaugstinātās algas likmes noteikšanai,” turpina G.Šēfere-Šteinberga.
Pamatojoties uz skolu sniegto informāciju, grūtības rada ieteikums, kas nosaka pedagogu informēšanas sistēmas izveidošanu saskaņā ar Darba likuma 51. panta trešo daļu un 62. panta ceturto daļu. Tā kā Ministru kabinets tikai 2. oktobrī apstiprināja valsts mērķdotāciju jaunajam mācību gadam, kas sākās 1. septembrī, tad no pašvaldības neatkarīgu objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams mēnesi iepriekš informēt pedagogus par izmaiņām algu un slodžu sadalījuma sistēmā, uzsver Auces novada pašvaldība.
Lai pašvaldība pilnveidotu iekšējās kontroles mehānismu, nodrošinot normatīvajā regulējumā ietverto kritēriju mērķdotācijas līdzekļu sadalē ievērošanu, tiks izstrādāta vienota kontroles lapa ar amatu un likmju skaitu un summām.
Auces novada pašvaldība, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajam, strādā pie iekšējo normatīvo aktu sistēmas pilnveidošanas kopumā, lai uzlabotu iekšējās kontroles mehānismu pašvaldības un skolu līmenī.
Atbilstoši profesiju klasifikatorā un profesijas standartā noteiktajam pedagoga darba aprakstā tiks precizēti darba slodzē iekļautie pienākumi, nosakot ārpus slodzes veicamos uzdevumus, par kuru izpildi iespējams noteikt piemaksu.
