Teksasas universitātes zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušanas temps Grenlandē pēdējos gados kļuvis trīsreiz straujāks, nekā bija domāts.
Teksasas universitātes zinātnieku pētījumi liecina, ka ledus kušanas temps Grenlandē pēdējos gados kļuvis trīsreiz straujāks, nekā bija domāts. 2005. gadā šī sala zaudējusi 239 kubikkilometrus ledus. Kaut gan skaitlis ir milzīgs, kūstošā ledus ūdens pasaules okeāna līmeni gada laikā paaugstinājis tikai par pusmilimetru, norāda zinātnieki, kas savos aprēķinos pamatojušies uz NASA pavadoņa informāciju, kas saista pasaules lielākās salas ledus segas biezumu ar Zemes gravitāciju. NASA 2005. gadu pasludinājusi par karstāko pēdējo 100 laikā. Visstraujāk ledus kusis 2 166 086 kvadrātkilometru plašās Grenlandes austrumu daļā. Ja nokusīs viss salas ledus, pasaules okeāna līmenis celsies par 6,5 metriem, liecina zinātnieku aplēses.
