Laiks pievērsties zemessardzei un rakstīšanai

Aldis Bukšs: “Lāčplēša dienas ielu gājiens Daugavpilī liecina par patriotiskās noskaņas pieaugumu Latgalē”
Sabiedrisko darbinieku un jauno rakstnieku Aldi Bukšu pirmo reizi veicās satikt pirms gadiem divdesmit. Tolaik viņš bija viens no Baltinavas vidusskolas puišiem, ko reizi mēnesī skolotājs Imants Slišāns veda uz Latvijas Universitātē rīkoto Jauno ģeogrāfu skolu. Ziemeļlatgaliešiem ceļš līdz Rīgai ilga stundas četras piecas. Baltinavas skolēni bija agri cēlušies, droši vien arī ceļā noguruši, taču, par spīti visādām grūtībām, Jauno ģeogrāfu skolas rezultātu tabulā Alda Bukša vārds bija pašā augšgalā.
Savukārt “Zemgales Ziņās” viņa vārds parādījās pērn, kad Zemgalē, bet Lietuvas pusē, Jonišķos, pazīstamā tulkotāja Dzintra Irbīte bija izvēlējusies tulkot Alda Bukša otro romānu “Brāļi”. Šoreiz saruna ar Aldi par to, kā stiprināt Baltijas valstu drošību. Beidzamos četrus gadus viņš strādājis valdības aprindās un vēl aizvien vada tieslietu ministra Jāņa Bordāna biroju.
– Pēc tam, kad Ukrainas armija atbrīvoja no Krievijas armijas īslaicīgi okupēto Kijivas apgabalu, Baltijas valstīs medijos tika aktualizēts jautājums par NATO plānu Baltijas valstu aizsardzībā. Proti, arī premjers Krišjānis Kariņš sarunā ar reģionālo laikrakstu žurnālistiem atzina, ka ir maināma līdzšinējā NATO militāri taktiskā nostādne, ka kara gadījumā ar Krieviju sabiedroto karaspēks neaizsargās Baltijas valstu robežas, bet gan 180 dienu laikā atkaros agresora okupēto teritoriju. Krievijas kara noziegumi Ukrainas īslaicīgi okupētajā teritorijā liek saprast, ka nav pieļaujama ne mazākās Baltijas valstu daļas īslaicīga okupācija, bet ir jāstiprina austrumu robeža. Ko, būdams politiķis, esat darījis šajā valstiski ļoti svarīgajā jomā?