LETA
Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pārstāvji.
Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.
Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī – 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī – 320 eiro par hektāru).
Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī – 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī – 65%).
“Latio” informē, ka no sludinājumu publicēšanas brīža līdz pirmajam pārpircēja piedāvājumam vidēji paiet 15 minūtes.
Vērtējot apkopotos datus, “Latio” secina, ka šogad decembrī salīdzinājumā ar novembri nedaudz – vidēji par 2% – pieaugusi lauksaimniecības zemes pārdošanas cena, bet par aptuveni 10 eiro par hektāru augusi arī šādu īpašumu nomas maksa.
“Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes to ierobežotās pieejamības dēļ patlaban tiek uzskatītas par vienu no ienesīgākajiem īpašumu veidiem pasaulē. Tālab cenu pieaugums šajā tirgū arī Latvijā ir tikai likumsakarīgs.
Lūkins uzsver, ka mēneša laikā skaitļi varbūt nav lieli, taču, ja vērtē vairāku gadu periodā, kāpums ir nozīmīgs. Piemēram, ja salīdzina šī brīža cenas ar 2005.gadu, vidējā pārdošanas maksa lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumiem valstī ir augusi par 1100,8%, sasniedzot 4242 eiro par hektāru.
Vienlaikus, norāda Lūkins, katram reģionam piemīt sava specifika, piemēram, lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumiem Zemgalē cenas vienmēr būs būtiski augstākas nekā Vidzemē.
Tāpat Lūkins piebilst, ka cenu līmenis Latvijā vēl arvien ir būtiski zemāks nekā kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā, nerunājot nemaz par vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Salīdzinot lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumu pārdošanas cenas 2022.gadā ar 2005.gadu, redzams, ka vismazākais kāpums šajā laikā bijis īpašumiem Kurzemē – 438%, šogad sasniedzot 4730 eiro par hektāru. Seko Vidzeme ar 630% pieaugumu un vidējo pārdošanas cenu 2920 eiro par hektāru. Savukārt pārējos reģionos cenu pieaugums pārsniedz 1000% – Zemgalē 1049% un 5170 eiro par hektāru, Latgalē 1480% un 2370 eiro par hektāru, bet Pierīgā 1907% ar vidējo cenu 2022 eiro par hektāru.
Analizējot jaunākos datus par mežu īpašumu segmentu, “Latio” norāda, ka par 5% sarucis īpašnieku skaits, kas pārdevuši mežus zem tirgus cenas un pieaudzis arī atlīdzību apmēra īpatsvars, ko īpašnieki saņēmuši no pārpircējiem.
Foto: “Latio” publicitātes
Reklāma