LETA
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” pārstāvji.
“Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.
Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu – lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.
Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos – diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos – diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos – diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.
Vidējais viena hektāra lauksaimniecības zemes pārdošanas cenas pieaugums attiecībā pret 2020.gadu šī gada janvārī bija 41% (2022.gada decembrī – 40%, novembrī – 38%), liecina “Latio” dati.
Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā janvārī bija 178 eiro par hektāru (2022.gada decembrī – 170 eiro par hektāru, novembrī – 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā janvārī bija 330 eiro par hektāru (2022.gada decembrī – 330 eiro par hektāru, novembrī – 320 eiro par hektāru).
Vidējā summa, ko meža īpašumu pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, janvārī bija 60% (2022.gada decembrī – 60%, novembrī – 45%), bet 50% pārdevēju pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas (2022.gada decembrī – 60%, novembrī – 65%).
“Latio” pārstāvji informē, ka vidēji paiet 30 minūtes no sludinājuma publicēšanas brīža līdz pirmajam pārpircēja piedāvājumam (2022.gada decembrī – 15 minūtes, novembrī – 15 minūtes).
Patlaban no visas valsts lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū pārdošanai nonāk vien vidēji 3-4%, informē “Latio”. Tikmēr būtiski lielāks ir zemes nomas tirgus – Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka nomāta tiek ceturtā daļa jeb 25% aramzemes.
Vienlaikus plaisa starp oficiāli publicētām un reālajām lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksām ir ievērojama – atšķirība var būt pat par 90%, uzsver “Latio” pārstāvji. Piemēram, pēc CSP datiem vidējā nomas maksa Kurzemē ir 88 eiro par hektāru, bet realitātē – 170 eiro par hektāru, Vidzemē – 123 eiro par hektāru pēc CSP datiem, bet realitātē – 185 eiro par hektāru. Līdzīgus rādītājus kā CSP atspoguļo arī “Eurostat”, tātad arī tur nav pieejami pietiekami uzticami un ilustratīvi dati, secina “Latio” eksperti.
Atšķirības “Latio” skaidro ar dažādajām datu apkopošanas metodoloģijām jeb to, kāds ir datu apjoma kopums (tvērums) un cik padziļināti tie tiek vērtēti, piemēram, tiek vai netiek iekļauti arī “Attīstības finanšu institūcijas “Altum”” darījumi, pašvaldību izsoles un tamlīdzīgi.
“Latio” tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva norāda, ka ekonomiskās situācijas ietekmē interese par iespēju iegādāties pārdošanā nonākušās lauksaimniecībā izmantojamās zemes pieaug. Daudzi izsver šo kā drošu investīciju iespēju saviem uzkrājumiem, lai inflācijas ietekmē līdzekļi nezaudētu savu vērtību.
Ijevleva skaidro, ka īpašumu nomas cenas ietekmē tādi faktori kā atrašanās vieta, infrastruktūra, piemēram, izvietojums pret piebraucamiem ceļiem, šo ceļu kvalitāte, nomnieka uzņēmuma bāzes un pārstrādes uzņēmumu tuvums, platība, lauku konfigurācija, zemes vienību skaits, zemes iekoptības pakāpe, meliorācijas sistēmas tehniskais stāvoklis, augšņu auglība, augsnes tips un mehāniskais sastāvs, zemju pieprasījums, ekonomiski stipru saimniecību esamība reģionā, zemju konsolidācijas ekonomiskie apsvērumi un pat produkcijas noieta iespējas un cenas.
Neapstrādātu, krūmiem aizaugušu zemes gabalu vai zemes gabalu ar bojātu meliorācijas sistēmu nomas maksas ir līdz 30% zemākas, ņemot vērā turpmākajos gados ieguldāmos līdzekļus zemes sakārtošanai un ražošanas spējas atjaunošanai. Tāpat vērtību negatīvi ietekmē servitūta ceļu un novadgrāvju šķērsojumi, kas sadala zemes gabalu vairākās daļās, apgrūtinot piekļūšanu pie tiem.
Ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju un aizvien pieaugošo interesi par lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumiem, “Latio” ekspertu ieskatā šis ir piemērots laiks, kad īpašniekiem būtu vērts pārskatīt savas līgumattiecības ar esošajiem zemes nomniekiem.
Būtisks atskaites punkts, pēc kā izvērtēt esošo līgumsaistību izdevīgumu, “Latio” ieskatā var būt Latvijas valsts krājobligāciju ienesīguma likme, kas pašlaik ir 3,3%. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašumiem, kam ienesīguma likme ir zem šīs atzīmes, zemes noma šobrīd var būt neizdevīgāka par īpašuma pārdošanu un līdzekļu ieguldīšanu krājobligācijās.
Foto: “Latio” publicitātes
Reklāma