zz.lv
Latvija 26. jūnijā pievienojusies Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), un 27. jūnijā Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL
Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.
“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks – Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.
No 2020. gada marta līdz 2023. gada martam spēkā bija Latvijas kā perspektīvās dalībvalsts statuss ar mērķi Latvijas zinātniekiem un institūcijām sniegt piekļuvi EMBL resursiem. Šajā periodā ar EMBL sadarbojās vairāk nekā 90 zinātnieku, savukārt vairāk nekā 30 zinātnieku izmantoja piedāvātos kursus un seminārus.
Līdz ar pievienošanos EMBL Latvija tagad ir dalībniece visās trīs lielākajās “EIROforum” infrastruktūrās – Eiropas Kodolpētniecības centrā (CERN), Eiropas Kosmosa aģentūrā (EKA) un EMBL.
EMBC ir dibināta 1969. gadā ar mērķi nodrošināt Eiropas līderību tolaik jaunajā – molekulārās bioloģijas – jomā, savukārt EMBL kā apjomīgs infrastruktūras projekts darbību uzsāka 1973. gadā. Lai pievienotos EMBL, sākotnēji jāpievienojas EMBC. Konference nodrošina stipendijas vizītēm uz EMBL centriem, atbalstu jaunajiem zinātniekiem, veicinot arī savstarpējo sadarbību, kā arī piedāvā apmācības programmas infrastruktūras pārvaldniekiem un pētniecības līderiem.
Iestāšanās EMBL tūlīt pēc perspektīvās dalībvalsts statusa nodrošina atlaides dalības maksai pirmajos piecos gados. Ņemot vērā to, ka EMBL ir konkurētspējīgs koordinators ES programmās un nodrošina būtisku finansējuma plūsmu uz dalībvalstu institūcijām, tās iesaistot kopīgos projektos, iemaksātā dalības maksa sniegs atdevi.
COVID-19 pandēmijas laikā EMBL un tās sastāvā esošais Eiropas Bioinformātikas institūts (EMBL-EBI) kļuva par galveno Eiropas platformu zināšanu pārvaldībā par COVID-19. Tāpat EMBL ir arī viena no retajām institūcijām, kas analizē molekulārās bioloģijas metožu plašas izplatības ietekmi un potenciālos draudus.
EMBL sastāvā ir kopumā seši infrastruktūras centri – EMBL-EBI Hinkstonā, Strukturālās bioloģijas centri Grenoblē un Hamburgā, Audu bioloģijas un slimību modelēšanas centrs Barselonā, Dzīvības zinātņu centrs Heidelbergā un Epiģenētikas un neirobioloģijas centrs Romā. Biotehnoloģiju attīstībai šobrīd tiek veidots Viļņas Universitātes – EMBL izcilības centrs.
Pēdējā laikā arī Latvijā atklāti jauni infrastruktūras centri, kuru darbība saistīta tieši ar biotehnoloģiju jomu: Organiskās sintēzes institūta (OSI) Biotehnoloģiju laboratoriju korpuss un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmācijas studiju un pētniecības centrs, un kopumā biomedicīnas un biotehonoloģiju jomā zinātnes kvalitāte Latvijā ir ļoti augstā, starptautiski konkurētspējīgā līmenī.
Attēlā Dmitijs Stepanovs
Foto: IZM
Reklāma