Latvijas pilsētās un ciemos reģistrēta 97 101 decentralizēta kanalizācijas sistēma

Latvijas pilsētās un ciemos reģistrēta 97 101 decentralizēta kanalizācijas sistēma, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Jau ziņots, ka 2021.gada rudenī, lai mazinātu vides un lokālo ūdens ņemšanas vietu piesārņojuma risku, VARAM izstrādāja noteikumus, kas paredz, ka visas decentralizētās kanalizācijas sistēmas jāreģistrē. Šie noteikumi neattiecas uz lauku teritorijām, tostarp viensētām.

Ministrija veikusi aptauju un apkopojusi informāciju par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistru izveidi un tās organizēšanu pašvaldībās. Aptaujas dati norāda, ka gandrīz puse pašvaldību jeb 45% ir izveidojušas vienotu reģistru visam novadam vai pilsētai. Savukārt pārējās pašvaldībās izmanto vairākus reģistrus.

Pēc pašvaldību aplēsēm, lielākais decentralizēto kanalizācijas sistēmu kopskaits ir lielākajās pilsētās – Rīgā, Daugavpilī, Jūrmalā, bet novados – Olaines, Jelgavas un Ādažu novadā.

Šī gada martā kopumā reģistrētas 26 666 decentralizētās kanalizācijas sistēmas jeb 27,5% no aplēstā kopskaita. Visās pilsētās un novados daļa decentralizēto kanalizācijas sistēmu atrodas teritorijās, kurās ir iespējams ierīkot pieslēgumu centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. 

Šādu decentralizēto kanalizācijas sistēmu īpatsvars ir ļoti atšķirīgs un svārstās no 0% Olaines novadā līdz 99,99% Liepājā. 

Šādas atšķirības nosaka centralizēto kanalizācijas tīklu pārklājums, kas tipiski ir daudz augstāks lielajās pilsētās, kur apbūve lielākoties ir koncentrētāka nekā mazpilsētās un ciemos. 

Pēc pašvaldību sniegtās informācijas, visizplatītākais decentralizēto kanalizācijas sistēmu veids ir krājtvertnes jeb hermētiska, noslēgta tvertne, kur tiek uzkrāti mājsaimniecības notekūdeņi. No reģistrētajām decentralizētajām kanalizācijas sistēmām 70% ir krājtvertnes, 18% – septiķi, 10% – lokālas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kuru kopējā jauda ir mazāka par pieciem kubikmetriem diennaktī.

Tādējādi lielākajā daļā gadījumu notekūdeņi no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām ir jāizved attīrīšanai uz komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Pašvaldībām, nepieciešams plānot kā organizēt kanalizācijas pakalpojumus, jādomā gan par vajadzību nodrošināt, lai novadā vai valstpilsētā būtu asenizācijas pakalpojumu sniedzēji, gan par komunālo attīrīšanas iekārtu spēju pieņemt izvedamos notekūdeņus. 

Pēc pašvaldību sniegtās informācijas 2020.gadā no decentralizētajām kanalizācijas sistēmām uz komunālajām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām izvesti ap 143 600 kubikmetri notekūdeņu, 2021.gadā – ap 178 800 kubikmetri. Lielākie notekūdeņu apjomi savākti Rīgā, Daugavpilī, Ādažu, Smiltenes un Valmieras novadā.

Foto: no arhīva