zz.lv
Pērn martā VEF Kultūras pilī un augustā koncertdārzā „Pūt, vējiņi!” ar vētrainām ovācijām izskanēja vērienīgs koncerts „Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu”. Tā kā atsaucība bija ļoti liela un daudzi izteica domu, ka šādam koncertam vajadzētu kļūt par tradīciju, tas vēlreiz izskanēs 8. septembrī pulksten 19 Jelgavā, brīvdabas koncertzālē MĪTAVA.
Tajā piedalīsies populārākie latviešu estrādes mākslinieki, kas izpildīs dziesmas no „Latvijas šlāgerkanāla” zelta fonda.
Koncertā uzstāsies Normunds Rutulis, Ieva Sutugova, Uģis Roze, Lorija Vuda, Andris Ērglis, Jenny May, Guntis Veits, Liene Šomase, Raivo Stašāns, bērnu popgrupa „Karameles”.
Pavadošā grupa “Crazy Daisy”.
Koncertu vadīs Latvijas Radio ētera personība Elvis Jansons.
„Katrā gadu desmitā ir savas tautā iemīļotas dziesmas, kas palīdz mosties, uzlabo garastāvokli, liek raudāt vai, tieši otrādi – pasmaidīt,” saka „Latvijas šlāgerkanāla” izveidotājs un vadītājs, vienlaikus režisors un producents Igors Linga. „Kanāls apkopojis dziesmas, kas latviešu tautai bija svarīgas laikā, kad dzīvojām zem padomjzemes žņaugiem, kā arī tās, kas iemīļotas tagad, neatkarīgās Latvijas laikā. Padomju gados latvieši par savu dziesmu balsoja „Mikrofona” aptaujās, un arī šīs melodijas mēs nevēlamies pazaudēt, jo dziesmas jau dzīvo mūžīgi! Ne velti daudzas no tām ir ierakstītas no jauna un arī tādā veidā saglabātas. Kaut vai Maestro Raimonda Paula slavenā dziesma „Par pēdējo lapu”, ko savulaik izpildīja Nora Bumbiere. Labs pierādījums ir arī komponists Imants Kalniņš – viņa dziesmas var dziedāt jebkurš, un tās nereti skan kā himnas.
Dziesmas, kas bija populāras pagājušā gadsimta sešdesmitos, septiņdesmitos un astoņdesmitos gados, mēs gribam parādīt klausītājiem mūsdienās – 2023. gadā. Jo vecās dziesmas nepazūd – tās bija, ir un būs, savukārt mums ir pienākums tās nest tālāk. Un kāda starpība, kas izpilda dziesmu „Par pēdējo lapu”! Tā vienmēr bijusi visas latviešu estrādes mūzikas pērle! Gribas slavēt ne tikai mūsu laika dziesmas, kuras dzirdamas „Latvijas šlāgerkanālā”, bet paralēli celt gaismā arī tās, kas skanēja vecākās paaudzes jaunības gados – laikā, kad daudzi vēl nebija dzimuši.
Mēs, latvieši, visu laiku slavinām savus dzejniekus un rakstniekus, sevišķi mūsu literatūras klasiķus. Bet, arī runājot par mūziku, mums ir tik daudz fantastisku dziesmu, ar ko varam lepoties. Mēs neesam neko sliktāki, teiksim, par angļiem, kuri ceļ gaismā savus populāros mūziķus, vienkārši krietni mazāka tauta. Bet mums ir savas dvēseles dziesmas, un tās nedrīkst pazaudēt. Tām jāskan atkal un atkal, arī pēc desmit, divdesmit un piecdesmit gadiem!”
Reklāma