Latviskajā Baltinavā aiz žoga ar Krieviju

Nobeigums
Oktobra sestdienas rītā Kārsavā pie Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa pārbrauktuves, balsojot automašīnu uz Baltinavu, nācās nostāvēt apmēram desmit minūtes. Tad savu “Audi” apturēja tēvs ar dēlu, kuri brauca no Rēzeknes uz Viļaku. Aizmugurējais sēdeklis automašīnā bija brīvs, ja neskaita izklaidus noliktos un tāpēc sablīvējamos tukšu pudeļu maisus, kas, kā man ar smeldzīgu smaidu paskaidroja, tika vesti kaimiņam, kurš ar stikla taras nodošanu nopelna kādu eiro. Kad stāstīju, ka mans ceļa mērķis ir Baltinava un tas saistās ar teātri “Palādas” un tā vadītāju Anitu Ločmeli, vedēji likās mani saprotam. “Baltinavas teātra seriāls “Ontans un Anne” bija pazīstams tēvam un, šķiet, arī dēlam. “Esmu redzējis divas “Ontans un Anne” izrādes,” ar smaidu teica stūres vīrs. “Pirms izrādes sākuma skatītāju zālē ar pudeli un glāzīti rokās ienāca lugas galvenais varonis un visai zālei jautāja: “Kuram ir paģiras?” Kāds arī pieteicās. Tad Ontana tēlotājs tam pienāca klāt un ielēja. Pēc tam atkal zālei jautāja: “Kuram vēl nav kauna?”” Atkal bija ko domīgi pasmaidīt. Nepilnus trīsdesmit kilometru garais ceļš pagāja ātri. No samaksas par vešanu tēvs ar dēlu stingri atteicās.
Ceļo kopā ar personībām