Latviskajā Baltinavā pie žoga ar Krieviju

Piecas sešas stundas ceļa vai tomēr mazliet ilgāk, un ceļotājs no Jelgavas ir nokļuvis Baltinavā, kas pirms 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas pēc iedzīvotāju skaita bija Latvijā mazākā novada centrs (963 iedzīvotāji – 2019. gadā). Mazākais pēc iedzīvotāju skaita, bet ne kultūras vērtību ziņā. Baltinavā ir vidusskola, mūzikas un mākslas skola, kultūras nams, bibliotēka, muzejs, darbojas teātris, kura vadītājas Anitas Ločmeles (Danskovīte) radītais seriāls “Ontons un Anne” pēc izrāžu skaita bija viena no spēlētākajām lugām Latvijā (pat salīdzinot ar Rīgas profesionālajiem teātriem). Anita Ločmele sestdien rīkoja pārgājienu “Rudens krāsu trakums Baltinavā”, kurā sanāca ap trīsdesmit gājēju un velobraucēju, bija iespēja iepazīties ar Baltinavas pagastu pamatīgāk. 80 procentu Baltinavas pagasta iedzīvotāju ir latvieši.
685 paraksti par Ivangorodas pievienošanos Igaunijai
Gar Baltinavas pagasta austrumu malu iet Krievijas robeža, ko pēc Valsts robežsardzes pasūtījuma 2017. gadā izbūvēja Jelgavas būvsabiedrība “Igate”. Baltinavas pagastā Krievijas robeža neiet pa agrāko Latvijas un Krievijas robežu, bet gan pa līniju, pa kuru 1944. gada augustā Padomju Savienības okupācijas vara atdalīja citam okupantam – vācu nacistu karaspēkam – atkarotās Latvijas PSR teritorijas. Atjaunotās Latvijas valsts sākumā un līdz pat 2007. gadam par Abrenes (Pitalovas) un tai piegulošo sešu agrāko pagastu atgūšanu augstākajā politiskajā līmenī ritēja diskusija. Tad arī zināma Rietumu sabiedroto spiediena ietekmē notika piekāpšanās Krievijai un parakstīts Latvijas un Krievijas robežlīgums, kas Latvijas valstij nozīmēja atteikšanos no Abrenes.