“Lavandas pirtnieki” māca siet pirtsslotas

Pirts latviešiem vienmēr bijusi lielā godā. Pirts rituāls ir raksturīgs mūsu tautai jau gadsimtiem ilgi un saistās ne tikai ar mazgāšanos, bet arī relaksāciju un prāta attīrīšanu. To visu vieno mērķis – palīdzēt mums atslēgties no stresa, uztraukumiem un spriedzes. Vasara ir īstais brīdis, lai pirts priekus pilnībā izbaudītu arī salīgie un pēc pēršanās ienirtu tuvējā dīķī vai upē.

Lai uzzinātu ko vairāk par pirts rituāliem, pirts slotiņu siešanu, skrubja pagatavošanu un citām pirts gudrībām, “Zemgales Ziņas” apmeklēja praktisku nodarbību pie profesionāliem sava amata meistariem “Lavandas pirtniekiem ” – Anrija Tamisāra un Lailas Plāteres.

“Pēc pirts skolas pabeigšanas pirms pieciem gadiem abi ar Lailu nolēmām turpmāk darboties kopā, piedāvājot cilvēkiem dažādus pirts rituālus. Pašiem mums gan pirts nav, pirts rituālus un pirtskūres veicam vairākās mūsu mīļās vietās – Ziedleju pirtiņās, Ragaciema Skadiņos, pirtīs Mārupē un Baldonē, Vilnas pirtī Rauboņu dzirnavās Lietuvā u. c., bet sadarbojamies un peram arī citās mūsu draugu un kolēģu pirtiņās.”

Pirts slotiņas var gatavot no dažādiem koku zariem, ne tikai no tradicionālā bērza un ozola. Tie var būt arī liepas, ceriņu, pīlādžu, kļavu, ievu un ābeļu zari, kurus iespējams papildināt ar lavandu, vībotni, piparmētru, citronmētru, salviju, vīgriezi vai kādu citu aromātisku augu. “Tagad vasaras vidū, kad daba ir savā augstākajā punktā, slotiņās jācenšas izmantot visdažādākos augus, lai pirts būtu pēc iespējas jaudīgāka,” ir pārliecināts Anrijs. Pirtsslotas atšķiras gan ar savu pieskārienu, gan ar iedarbību. Vasarā viņam ļoti mīļa ir liepu slotiņa, bet ozola slotiņu pirtnieki uzskata par viskarstāko.