• 15. maijā Pils aulā notika rektora kandidātu profesores Irinas Arhipovas un profesores Andras Zvirbules debates. Tās vadīja LBTU Padomes priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Divarpus stundu ilgajā pasākumā klātesošie uzdeva vairākus desmitus jautājumus, kas lielākoties saistījās ar pretendentu redzējumu par augstskolas attīstību. Foto: Ruslans Antropovs

Augstskolas padome vēlēšanās ir izvirzījusi profesores – zinātņu prorektori Irinu Arhipovu un dekāni Andru Zvirbuli

Šogad jūnijā noslēdzas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) rektores Irinas Pilveres amata laiks. I. Pilvere par rektori tika ievēlēta divus termiņus pēc kārtas un augstskolu vadīja desmit gadus.

Uz rektora amata vietu tika izsludināts konkurss, kurā pieteicās trīs pretendentes. Galu galā ekspremjeres Laimdotas Straujumas vadītā LBTU padome nolēma par rektora amata kandidātēm tālāk virzīt divas LBTU augstskolas profesores – Irinu Arhipovu un Andru Zvirbuli. I. Arhipova beidzamos piecus gadus bijusi LBTU zinātņu prorektore, savukārt A. Zvirbule desmit gadus bijusi Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātes dekāne.

Vēlēšanas būs nākamnedēļ

22. maijā Jelgavas pilī sanāks LBTU Konvents, kas ir augstākā augstskolas lēmējinstitūcija. Tad arī divsimt tā locekļiem būs vara aizklātā balsojumā noteikt, kura no divām pretendentēm būs rektore. Nav izslēgts arī LBTU Rektora vēlēšanu nolikumā minētais gadījums, ka neviena no kandidātēm negūst balsu vairākumu. Tad LBTU padomei ir tiesības kādu no kandidātiem virzīt atkārtotai balsošanai Konventā vai sešu mēnešu laikā rīkot jaunu atklātu starptautisku konkursu.

LBTU padomē vēl līdztekus Laimdotai Straujumai ir ievēlēti un darbojas Lauku atbalsta dienesta direktors Ģirts Krūmiņš, LBTU Dārzkopības institūta direktore Edīte Kaufmane, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas un Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas izpilddirektors Artūrs Bukonts, Pārresoru koordinācijas centra vadītāja vietnieks un LBTU vadošais pētnieks Vladislavs Vespers, Latvijas Meža īpašnieku biedrības priekšnieks Arnis Muižnieks, Latvijas Universitātes profesore Signe Bāliņa, LBTU profesori Inga Ciproviča un Gints Birzietis, kā arī docents Armands Vekšins. Savukārt LBTU Konventā, kura 11. sasaukuma priekšsēdētājs ir profesors Kaspars Vārtukapteinis, ir ievēlēti 140 akadēmiskā personāla, 40 studentu un 20 vispārējā personāla pārstāvji.

Konkurss atvērts, bet tikai savējiem

Beidzamos pāris mēnešus pirms rektora vēlēšanu dienas LBTU ritēja priekšvēlēšanu kampaņa, kurā abas kandidātes iepazīstināja ar sevi, kā arī klāstīja savu redzējumu par augstskolas attīstību. Vakar, jau pēc laikraksta nosūtīšanas uz tipogrāfiju, beidzās kampaņu noslēdzošā sapulce Jelgavas pils aulā.

Pirmdien “Zemgales Ziņas” rektora amata kandidātēm nosūtīja sešus jautājumus. Gan A. Zvirbule, gan I. Arhipova pateicās par “Ziņu” interesi, taču intervija nesanāca. A. Zvirbule paskaidroja, ka šonedēļ ir saspringts laika grafiks – Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultātē notiek divas starptautiskās konferences. Abas kandidātes minēja, ka atbildes, kas attiecas uz LBTU attīstību, ir atrodamas augstskolas mājaslapā. Tur šonedēļ vienlaicīgi tika publicētas LBTU Komunikācijas un mārketinga centra pārstāves Lanas Janmeres intervijas gan ar I. Arhipovu, gan ar A. Zvirbuli.

Abās intervijās tika izcelta abu kandidāšu sabiedriskā aktivitāte un pat drosme kandidēt šajās rektora vēlēšanās. Proti, līdz šim rektora amata kandidātus izvirzīja fakultāšu kolektīvi no universitātes iekšienes, bet tagad tas ir atklāts konkurss, kurā pretendenti paši piesakās. “Agrāk, atbildot uz jautājumu, kāpēc pretendē uz rektora amatu, varēja slēpties aiz pieticīgiem argumentiem, ka kolektīvs ir uzticējies un ka tā nolēmuši kolēģi vai viņi pat pārliecinājuši to darīt; šodien tas ir vairāk individuāls, nevis kolektīvs process un katra pretendenta daudz apzinātāks lēmums. Turklāt gribētu teikt, ka ļoti drosmīgs lēmums, kas tiek pieņemts, nezinot, kāds varētu būt universitātes kolektīva atbalsts,” raksta L.Janmere.

Lai arī LBTU rektors šoreiz tiek izraudzīts atklātā konkursā, rezultāts ir tāds, ka līdz vēlēšanu trešajai kārtai LBTU padome izvirzīja tikai LBTU pārstāvjus. Neviens kandidāts no malas tik tālu nav ticis, kas rada šaubas par rektora vēlēšanu nolikuma atvērtību plašākai rektora izvēlei. To intervijā atzīmē arī profesore A. Zvirbule, kas norāda, ka “kritēriji rektora amata pretendentam ir ļoti augsti, un domāju, ka ārējam cilvēkam izaicinājumi būtu bijuši vēl lielāki nekā pretendentiem, kuri nākuši no universitātes vidus”.

Andru Zvirbuli iedrošināja kolēģi

Pamatojot savu uzdrošināšanos kandidēt par rektori, A. Zvirbule teic: “Nenoliegšu, lēmums pieteikties rektora amata konkursā man kā no universitātes kolektīva vidus nākošam pretendentam ir bijis liels izaicinājums. Tās bija sarunas ar sevi un sevis pārliecināšana, spēka un iedvesmas meklējumi.”

Viņa kā lietpratēja vadības jautājumos skaidri zina to, ka “no menedžmenta viedokļa universitātes vadīšana tiek uzskatīta kā viena no sarežģītākajām vadības sistēmām, jo ir daudz neatkarīgo mainīgo, ko nevari ietekmēt”. Argumentējot savu piemērotību rektora amatam, A. Zvirbule uzskata, ka te lieti noder viņas desmit gadu pieredze, vadot Ekonomikas un sabiedrības attīstības fakultāti: “Manuprāt, dekāns ir visdaudzpusīgākais vadītājs, jo viņš pārzina studiju, zinātnes, personāla un saimnieciskos procesus, ir tiešā saiknē ar studentiem.” Turklāt A. Zvirbule sevi pozicionē kā absolūtu universitātes patriotu”. Šo augstskolu ir absolvējusi gan viņa, gan viņas māte un meita, un cerība ir arī uz mazbērniem absolventiem. Fakultātes kolēģi arī bijuši tie, kas A. Zvirbuli ir mudinājuši un iedrošinājuši kandidēt uz rektora amatu.

Runājot par savu vadības stilu, viņa atklāj: “Es neesmu skrupuloza, institucionāla vadītāja, bet vairāk virzošā vadītāja, kura spēj saskatīt iespējas doties uz priekšu. Uzskatu, ka šobrīd šāds vadītājs ir vajadzīgs universitātei.”

Fakultāšu apvienošanai vajadzētu būt de facto

A. Zvirbule aktualizē šogad veikto LBTU reorganizāciju, kad no deviņām fakultātēm tika izveidotas sešas. “De jure esam konsolidējuši fakultātes, bet organizācijas kultūra nav vēl iedzīvināta, līdz ar to pirmais izaicinājums ir visiem kopīgi saprast, kādi ir mūsu mērķi un kas ir būtiskākie resursi katrā fakultātē,” atzīst A. Zvirbule.

Runājot par sevi, A. Zvirbule izceļ agrākā augstskolas rektora profesora Kazimira Špoģa lomu. Viņš rekomendējis viņu studijām maģistrantūrā, pieņēmis darbā par savu asistenti, kā arī aicinājis izvēlēties akadēmisko karjeru.

Runājot par LBTU vērtībām, A. Zvirbule izceļ starpdisciplinaritāti. “Svarīgi, ka biozinātnes esam uzlikuši kā savu karogu, un tas nosaka to, ka esam atšķirīgāki no citiem, un dod brīvību un plašumu,” tā A. Zvirbule. Vēl par stipro pusi viņa uzskata studentu tradīcijas, pasākumus, “kas ar viņiem un ap viņiem ir radīti”. Rektora kandidāte teic, ka daudzi no studentiem atzīst, ka viņi šeit jūtas labi, ir iesaistīti daudzos pasākumos, jūt studiju garšu un piesaisti universitātei. “Mūsu studentu pilsēta ir visa Jelgava, nevis kāds kvartāls lielpilsētā. Mums ir ļoti personiska un individuāla attieksme pret katru studentu. Tā ir absolūti stiprā puse. Mēs ejam pa koridoru un varam katru savu studentu uzrunāt vārdā. Kad dekanātā ienāk mūsu universitātes kluba “Zemgale” hokejists Gustavs Krūmiņš, es viņu neredzu, bet jau pēc balss atpazīstu. Aizeju pie viņa un jautāju, kas notiek. Viņš atbild, ka grūti. Es turpinu jautāt – hokejā vai studijās? Viņš atbild – abās! Cik ilgi mēs spēsim turēt šo īpašo vidi, atvērtību, interesi par procesiem, aizrautību un koleģiālās attiecības, tik ilgi arī mēs būsim stipri. Tā ir nelielas universitātes priekšrocība,” uzskata A. Zvirbule. Kā trešo LBTU vērtību viņa izceļ docētāju sastāvu un koleģiālās attiecības.

“Top 5” – komunikācijas sistēmas maiņa

Runājot par tuvākajiem augstskolas uzdevumiem, rektora amata kandidāte uzsver: “Mēs neko nevarēsim sasniegt, ne varēsim ieviest reformas, ne veikt ikdienas darbus, ja nebūs spēcīga komunikācija dažādos līmeņos – dekānu starpā, dekāniem ar rektoru, prorektoru. Manā “top 5” ir komunikācijas sistēmas maiņa. Procesi un situācija ir arvien dinamiskāki. Jo dinamiskāka ir iekšējā un ārējā vide, jo pilnībā ir jāpārstrādā komunikācijas sistēma, lai mēs visi saprastu vienādi lietas, kas mums ir ļoti svarīgas. Jāsaka – laba korporatīvā pārvaldība!”

Tālāk LBTU mājaslapā publicētajā intervijā A. Zvirbule aktualizē LBTU kā zinātnes universitātes starptautisko akreditāciju, izglītības digitalizāciju, universitātes sadarbību ar uzņēmējiem, nozaru asociācijām un citām radniecīgām organizācijām. Runāts tiek par mecenātismu, stipendiju programmas veidošanu, ES zaļo kursu un citām aktualitātēm.

Jāstiprina zinātnes universitātes statuss

Intervijā rektora amata kandidāte I. Arhipova teic, ka viņu piedalīties vēlēšanās motivējusi, pirmkārt, saistība ar līdzšinējo darbu, jo jau nepilnus piecus gadus viņa ir zinātņu prorektora amatā un izjūt atbildību par universitātes attīstību. Otrkārt, ir arī vēlme sekmīgi pabeigt uzsāktās iniciatīvas. Treškārt, tā ir izpratne par izaicinājumiem, kas sagaida universitāti un kurus ir nepieciešams pārvarēt. I. Arhipova uzsver, ka tuvāko piecu gadu laikā ir ļoti daudz izaicinājumu augstākajai izglītībai un zinātnei Latvijā. “Mūsu universitātei ir vitāli svarīgi nostiprināt zinātnes universitātes statusu,” uzsver tagadējā LBTU zinātņu prorektore.

Runājot par savu akadēmisko karjeru, I. Arhipova atgādina, ka no 2002. gada līdz 2008. gadam viņa bija profesora Pētera Rivžas izveidotās Informācijas tehnoloģiju fakultātes dekāne. “Tā bija nesen dibināta, un viss bija jāsāk pilnībā no jauna. Organizēju fakultātes studiju, zinātnisko un finansiālo darbu, izveidojām maģistra un doktora studiju programmas, nodrošinājām visu izlaiduma procesu jaunajiem absolventiem. Turklāt notika fakultātes telpu rekonstrukcija un bija jānodrošina saimniecisko procesu nepārtrauktība,” atceras I. Arhipova. Jau 2008. gadā, kad “fakultātē visi procesi bija nostabilizējušies un sistēma izveidota”, viņa piekrita Izglītības un zinātnes ministrijā vadīt Zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju departamentu. Tolaik pasaulē sākās finanšu krīze un ministrijai nācās uz pusi samazināt finansējumu zinātnei. “Kaut gan bija šāds fons, mēs apstiprinājām zinātniskās darbības pamatnostādnes konkrētajam periodam, prioritāros zinātnes virzienus, valsts pētījumu programmas un pirmo reizi izveidojām valsts nozīmes pētniecības centrus,” gandarīta ir I. Arhipova, kas sevi pozicionē kā pārmaiņu laika vadītāju. Tajā pašā laikā LBTU viņa turpināja strādāt kā profesore.

Zinātniskos rezultātus vērtē kā ļoti labus

No 2016. līdz 2019. gadam I. Arhipovu ievēlēja par augstskolas augstākās lēmējinstitūcijas Konventa 9. sasaukuma priekšsēdi. Tajā laikā ar Konventa lēmumu tika mainīts augstskolas nosaukums – Latvijas Lauksaimniecības universitāte kļuva par Latvijas Biozinātņu un tehnoloģisko universitāti.

Runājot par tagadējo darbības posmu zinātņu prorektora amatā, I. Arhipova teic, ka viņai ir sajūta, ka strādāt krīzes situācijās ir viņas sūtība. Pirmajā darba gadā jau bija jānovada zinātniskā darba starptautiskā akreditācija, turklāt sākās Covid-19 krīze. “Ja man ir viedoklis par kādu jautājumu, nav nozīmes tam, cik tas ir nepopulārs, es no tā virzīšanas neatsakos,” apliecina I. Arhipova. Viņa atbalstījusi rektori I. Pilveri arī tādā neviennozīmīgā jautājumā kā nesen veiktā vairāku fakultāšu apvienošana.

Skatoties uz universitātes attīstību, I. Arhipova tagadējos zinātniskos rezultātus vērtē kā ļoti labus. “Cilvēki ir motivēti, pieaudzis ir arī valsts finansējums zinātnei. Esam veiksmīgi īstenojuši vairākas digitalizācijas iniciatīvas, arī studējošo biznesa prasmju veicināšanas projektu, uzsākta sadarbība ar zinātnes universitātēm komercializācijas vienotā atbalsta veidošanā. Viss iet uz to, ka veidojam spēcīgu universitāti kā zināšanu un inovāciju centru,” tā I. Arhipova.

Digitalizācija ved uz universitāti bez sienām

Rektora amata kandidāte nosauc piecus prioritāros LBTU attīstības virzienus. Viņasprāt, “universitātei kā zinātnes universitātei ir jāizveido ekosistēma stratēģiskās specializācijas jomās kā vienots ietvars universitātes pārraudzībā un vadībā mērķtiecīgi strādājošo institūciju kopumam”. Otra viņas darbības prioritāte saistās ar sekmīgu integrēšanos “starptautiskajā zinātnisko universitāšu ekosistēmā”. Trešā prioritāte ir universitāte kā zināšanu un inovācijas centrs Latvijas viedās specializācijas stratēģiskajās jomās, kur tā koncentrē savu pētniecisko kapacitāti un rada vidi inovācijas attīstībai un pētniecības rezultātu komercializācijai. Ceturtā prioritāte ir efektīva un moderna universitātes pārvaldība, kas sevī ietver arī jautājumus par īpašumiem un pārvaldības procesu pilnveidi. Savukārt piektā prioritāte ir pētniecības un studiju vides un pārvaldības procesu digitalizācija, kas šobrīd ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. “Kopumā redzu, ka digitalizācija balstīs atvērtas universitātes ideju,” secina I. Arhipova.

Runājot par savām rakstura īpašībām, I. Arhipova īpaši uzsver, ka viņai ir nemainīga un vienlīdzīga attieksme pret darbiniekiem, neņemot vērā viņu un savu amatu: “Vienalga, vai esmu profesore, departamenta direktore vai dekāne, mana attieksme no tā nemainās. Ceru, ka kolēģi to izjūt.” Rektora amata kandidāte atzīst, ka, lai arī nereti tas ir grūti, viņa cenšas iedziļināties problēmas būtībā, izveidot darbavietā radošu atmosfēru, kā arī piedāvāt risinājumu. Arī I. Arhipova intervijā runā par ES zaļā kursa ietekmi uz sabiedrības prioritātēm, digitalizācijas attīstību un citiem jautājumiem.

“Zemgales Ziņu” jautājumi LBTU rektora amata kandidātēm Irinai Arhipovai un Andrai Zvirbulei, kas paliek neatbildēti un 22. maijā tiks nosūtīti jaunajai rektorei

1. Par motivāciju kandidēt. Kas jums liek neapstāties pie sasniegtā un kandidēt LBTU rektora vēlēšanās? Kādi šogad būtu pirmie darbi, ko jūs plānotu veikt, atrodoties šajā amatā?

2. Par universitātes statusu. Latvijā ir četras augstskolas – Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Rīgas Stradiņa universitāte un arī LBTU –, kam ir zinātnes universitātes statuss. Augstskolu likums nosaka, ka šajās universitātēs koncentrējas zinātniskā darbība, notiek doktora studijas, akadēmiskais personāls piecu gadu periodā nodrošina vismaz 1000 indeksētu zinātnisko publikāciju. Īpašs uzsvars ir uz augstāku novērtējumu stratēģiskās specializācijas jomās (lauksaimniecība, meža un pārtikas zinātne, kā arī veterinārmedicīna). Ko kā rektore darīsiet LBTU kā zinātnes universitātes attīstīšanas virzienā?

3. Par fakultāšu autonomiju. Vai jūs to veicinātu vai nemainītu? Vai, piemēram, par fakultātei piešķirtajām un pašu piesaistītajām finansēm vajadzētu lemt dekanātam vai rektorātam? Latvijā tiek diskutēts, ka liela daļa lēmumu, ko varētu un vajadzētu pieņemt zemākā līmenī, tiek birokrātiski virzīti uz augšu. Ir bailes no atbildības un neuzticēšanās, kas atņem laiku un noved pie kļūdainiem lēmumiem.

4. Par LBTU rektora un zinātnieku atalgojumu.

Rēķinot uz vienu augstskolas studentu, LBTU tas ir viens no augstākajiem valstī. 2020. gadā Veterinārmedicīnas fakultātes docente Gundega Mičule (augstskolā strādāja līdz 2017. gadam) uzvarēja LBTU tiesā. Tiesiskais strīds ar darba devēju bija par algu. Proti, docentei, kas ir izcila lietpratēja ar pieredzi darbā Briselē un ir devusi ievērojamu pienesumu studiju programmas pilnveidošanā (par to liecināja fakultātes dekāns Ilmārs Dūrītis), rektore Irina Pilvere piedāvāja lauzt uz sešiem gadiem noslēgto darba līgumu un tā vietā slēgt citu līgumu, pēc kura sanāktu uz pusi mazāka alga (uz augšu noapaļota summa bija ap 400 eiro mēnesī). Var piebilst, ka darba pienākumi palika apmēram tie paši. Docente fakultātē strādāja četras dienas nedēļā. G. Mičule no šāda piedāvājuma atteicās, štatu samazināšanas kārtībā viņu atlaida. Tad sekoja tiesa, kurā LBTU zaudēja, un G. Mičulei izmaksāja ap 12 tūkstošiem eiro. Tātad nepilni 400 eiro mēnesī tiek piedāvāti par augsti kvalificētu darbu docentam. Rektora alga LBTU 2021. gadā bija 91 tūkstotis eiro gadā. Vai jūs kā rektora amata kandidātes vēlētos iestāties par pārmaiņām LBTU zinātniskā, pedagoģiskā un administratīvā darba apmaksas samērībā?

5. Par reputāciju. LBTU zinātniskais asistents Vladimirs Šalajevs ir apsūdzēts krimināllietā par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu, kas radījis būtisku kaitējumu, kā arī par noziedzīgi iegūtu līdzekļu lielā apmērā legalizēšanu. Šobrīd notiek lietas iztiesāšana. LBTU rektora vēlēšanu sakarā varētu par to nerunāt, ja vien V. Šalajevs nebūtu arī redzams LBTU zinātnieks, kas pārstāv augstskolu ārzemēs un ir zinātņu prorektores Irinas Arhipovas brālis, kurš viņas darbības laikā ir pieņemts darbā LBTU. Lūdzu I. Arhipovas kā rektora amata kandidātes komentāru šajā saistībā. Lūdzu rektora amata kandidātes Andras Zvirbules viedokli par vadītāja lēmumu atklātumu un caurspīdīgumu personāla un finanšu jautājumos.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas” #SIF_MAF2024