Reformu
partijas Saeimas frakcijas deputātes I.Vanaga, I.Bišofa un I.Lībiņa
– Egnere sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, biedrību
brīvprātīgais.lv, Latvijas Studentu apvienību, Latvijas Pilsonisko
aliansi, kura pārstāv 132 biedrību intereses, un citām nevalstiskām
organizācijām kopīgi ir aktualizējuši un izstrādājuši Brīvprātīgā
darba likumu.
Brīvprātīgā darba likums ir
nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijā atbilstošas un sakārtotas
brīvprātīgā darba vides veidošanu un uzturēšanu. Brīvprātīgā darba
izpratne Latvijā sāk pamazām attīstīties un brīvprātīgā darba
apjomi ar katru gadu pieaug gan nevalstiskajās organizācijās, gan
pašvaldībās, tāpēc šī jautājuma sakārtošanai ir nepieciešams
regulējums – atsevišķs likums, ko nespēj risināt Civillikums un
citi likumi (Jaunatnes likums, Biedrību un nodibinājumu likums),
kur brīvprātīgais darbs aktualizēts fragmentāri.
2006. gadā toreizējais īpašo
uzdevumu sekretariāts integrācijas lietās izstrādāja Brīvprātīgo
darbības likumprojektu, tomēr uz Saeimu tas netika virzīts.
Atsevišķi likuma panti par šo tēmu ir iekļauti Biedrību un
nodibinājumu likumā, kā arī Jaunatnes likumā, un 2010. gadā
atkārtoti uzsākta diskusija par šāda atsevišķa likuma
nepieciešamību. Tieslietu ministrijā tika izveidota darba grupa par
brīvprātīgā darba jautājumiem, bet tā vienojās, ka pietiek ar
papildus brīvprātīgā darba regulējumu Civillikumā un ka nav
nepieciešams atsevišķs normatīvais akts.
Būtiski, ka brīvprātīgais darbs noris
un tas tiek veikts cēlu mērķu labad – sabiedrības labā un bez
atalgojuma, taču tas tomēr būtu jāreģistrē, lai varētu kā daudzās
citās pasaules valstīs izsniegt iedzīvotājam apliecinošu dokumentu
par padarītu darbu. Piemēram, jauniešiem šāds apliecinājums varētu
noderēt, kad tiek uzsāktas darba gaitas, jo varētu pierādīt
praktisko pieredzi, ko vērtē daudzi darba devēji darba interviju
laikā. Īpaši jauniešiem brīvprātīgais darbs māca uzņemties
atbildību, māca darba tikumu, spert pirmos soļus darba attiecību
jomā – apzināties savas tiesības un pienākumus, gūt pieredzi, iegūt
jaunus paziņas, sevi prezentēt un strādāt komandā. Brīvprātīgā
darba uzskaitījums noderētu arī, lai varētu analizēt šāda darba
ieguldījumu valsts tautsaimniecībā.
Vairāk kā divus gadus atbildīgās
ministrijas nebija spējušas panākt normatīvā regulējuma sakārtošanu
un 2012. gada pavasarī, pēc Valsts ieņēmumu dienesta soda
uzlikšanas Valmieras novada fondam par to, ka grāmatvedis fondā
darbojās brīvprātīgi, atkal tika aktualizēta nepieciešamība šādu
likumu izstrādāt.
Reformu partijas
Saeimas deputātes nolēma aktualizēt brīvprātīgā darba
likumprojektu, lai izvērtētu jau spēkā esošos normatīvos aktus un
sakārtotu brīvprātīgā darba normatīvo
regulējumu.
Plānots, ka
jaunais Brīvprātīgā darba likums drīzumā tiks iesniegts koalīcijas
padomē izvērtēšanai un tālāk tik lemts par tā iesniegšanu
Saeimā.
