Balstoties
uz Ministru kabineta (MK) paziņojumu par gaidāmiem ierobežojumiem,
nozarei ir virkne neatbildētu būtisku jautājumu, ka arī virkne
iesūtītu priekšlikumu.
Tirgotāji
uzskata, ka valdībai jāsniedz aktuālā informācija par pabalstu
iespējām apgrozāmo līdzekļu grants, dīkstāve, u.c. Ļoti
būtiski, lai regulējumā
netiktu aizmirsti pārtikas un higiēnas produktu piegādātāji (gan
vairumtirgotāji, gan loģistika) veikaliem
un bērnudārziem un citām valsts iestādēm,
piemēram, cietumiem, pansionātiem. šobrīd
redzam tikai būvniecību, pārtikas
ražošanu un kritiskās infrastruktūras objektus
kā atļautās nozares, kas var darboties
mājsēdes laikā.
Uzņēmēji
atgādina, ka ir svarīgi, lai testi vakcināciju
uzsākušiem strādājošiem būtu derīgi
72 stundas, nevis
48 stundas, kā izskanēja pēc MK krīzes
vadības padomes sēdes. Neiespējami būtu to izdarīt
brīvdienās, piemēram,
no svētdienas uz pirmdienu, jo piektdienas tests vairs nebūtu
derīgs. “Vai tiešām ir
epidemioloģiski drošāk darbiniekiem
pārvietoties regulāri uz attālu
testēšanas vietu, nevis veikt ātro antigēnu testu savā
darba vietā? Valdība deklarē
pārvietošanās ierobežošanas nepieciešamību,
bet šāds testēšanas regulējums sekmēs
vēl lielāko cilvēku pārvietošanos, jo dažiem uzņēmumu
darbiniekiem ir jāmēro pat līdz 10 km ceļš, lai veiktu testu”,
uzsver Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks
Danusēvičs.
Uzņēmēji
arī norāda, ka testēšanai trūkst
kapacitātes pieņemt un katru dienu apstrādāt 100 – 200 testu no
viena uzņēmuma, kas nozīmē, ka darbinieki nevarēs veikt savus
darba pienākumus. Piemēram, Pļaviņās oktobrī vairs nevar
pierakstīties uz testēšanu, bet Liepājā un Rēzeknē piedāvā
veikt testu oktobra beigās. Uz šo problēmu norāda arī
Bauskas un citu reģionu uzņēmēji.
Apzinot
cenas antigēna testiem un iespējamai
testēšanai laboratorijas, uzņēmēji
jautā, vai valsts plāno
kompensēt darbinieku testēšanas
izdevumus?
Ja
nē, tad uzņēmēji uzskata, ka jāturpina testēšana
ar ātriem antigēnu testiem arī pēc
pirmās vakcīnas saņemšanai līdz
vakcinēšanās spēkā stāšanās. Šī brīža regulējums ir ne
tikai neērts, bet arī 4-5 reizes dārgāks. Tas rada papildus
spiedienu uz cenu kāpumu un pie samazinātiem ierobežojumiem
mazajiem uzņēmējiem sākt trūkt līdzekļu epidemioloģisko
pasākumu realizācijai. Zemāk izmaksu salīdzinājums pie dažādiem
testu veidiem un regularitātes.
Atklāts
paliek arī jautājums, vai tirdzniecības
darbiniekiem (preču piegādātāji, pārdevēji) drīkstēs doties
uz un no darba pārtikas veikalā uz mājām komandantstundas laikā?
Vai un kā drīkstēs piegādāt (pārdot) būvniecības materiālus
celtniekiem? Kādas prasības tiks izvirzītas pie attālināti
iegādāto preču izsniegšanas? Vai paliks
spēkā esošais regulējums, proti, attālināti (distances
tirdzniecībā) iegādāto preču izsniegšana iekštelpās
tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski nedroša
vidē? Vai briketes un citas aukstā laika perioda
preces varēs reģionos varēs pārdot iedzīvotājiem pēc
pieprasījuma (telefona zvana)?
Tirgotāji
arī uzskata, ka jāatļauj:
-
Pārdot
kā pirmās nepieciešamības preces apavus, cimdus, zeķes un zeķubikses, lai neatkārtojas pagājušā gada scenārijs;
-
Nepieciešams
risinājums strādāt noteiktiem veikaliem zaļā zonā, nodrošinot
klientam 25 m2, darbības režīms 1 pret 1.;
-
Jāļauj
vakcināciju uzsākošiem cilvēkiem turpināt savu darbu bez
testēšanas sertifikāta, to aizstājot ar ātrā SARS-CoV-2
antigēna testa veikšanu. Tā novērstu lieku zaudējumu radīšana
un pircēju agresija.
-
Iekļaut
skolu ēdinātājus atbalstāmos. Nav samērīgi pret skolu
ēdinātājiem piemērot kritēriju -20% kritumu pret jūlija,
augusta, septembra vidējo apgrozījumu. Skolas vasarā nestrādā.
-
Atļaut
tirgot bezdūmu produktus (elektroniskās cigaretes, karsējamā
tabaka, tabakas aizstājējprodukti), kurus tirgo tikai
specializētajos veikalos un nav pieejami citās tirdzniecības
vietās, kā tas ir ar cigaretēm.
Tabula
– salīdzinājums darbinieku testēšanas izmaksas nozarei,
testējot ar siekalu testiem un ar antigēna testiem reizi 48 stundās
kā pašlaik nosaka valsts regulējums:
Sagatavojusi
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA)
Foto:
LTA
