Linards Sisenis: “Fakultāšu apvienošanā redzu ieguvumus”

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Meža fakultātes dekāna Linarda Siseņa runa Valsts meža dienesta (VMD) izveidošanas 30 gadu jubilejas konferencē “Valsts meža dienesta attīstības izaicinājumi” Jelgavā 4. augustā.

“Augsti godātais ģenerāldirektor Arvīda Ozola kungs! Dāmas un kungi! Vispirms man ir liels prieks, un paldies Arvīdam par ideju, ka šajā nozīmīgajā dienā jūs esat šeit, Meža fakultātē. Esmu nedaudz satraucies, uzstājoties tik nopietnai auditorijai. Trīsdesmit gadu jubilejas ziņojumā es nedaudz pieskaršos vēsturei, kas man pašam patīk, un pamatjautājumi manai šīs dienas runai ir šādi: kā veidojusies fakultātes sadarbība ar Valsts meža dienestu, kādi esam šodien, kādi ir izaicinājumi, un kādi mēs fakultātē būsim jau tuvā nākotnē, sākot ar 1. septembri?

Sākšu mazliet nostalģiski. Vakar pārskatīju vecās bildes un varu teikt, ka zināmā mērā tieši Valsts meža dienests ir pie vainas, ka es šodien šajā tribīnē stāvu. Manis skatītās bildes bija tapušas īsi pēc dienesta izveidošanas ap 1993.-1994. gadu. Tolaik, būdams pusaudzis, piedalījos medībās (protams, tikai kā dzinējs), kas notika toreizējā valsts medību saimniecībā, kas bija meža dienesta pakļautībā, Cesvaines mežos. Mani toreiz ļoti uzrunāja gaisotne, kāda valdīja medībās, kā arī starp medību dalībniekiem un meža nozares darbiniekiem, mežinieku stāja. Tas manī radīja pietāti pret nozari, pret Valsts meža dienestu. Tā es, pusaudzis būdams, pieņēmu lēmumu, ka kaut kad nākotnē gribu būt šo vīru vidū. Var piebilst, ka Latvijas valdības vīru medības toreiz vadīja galvenais mežzinis Edvīns Grāpis un visi, ieskaitot ministrus, Saeimas priekšsēdētāju un Valsts prezidentu Gunti Ulmani, medību laikā bez ierunām pakļāvās viņam. Tā nonācu Meža fakultātē, un iznāca, ka, pabeidzot fakultāti, man atkal bija saistība ar Valsts meža dienestu, jo pēc bakalaura darba sekmīgas aizstāvēšanas uz šīs pašas skatuves man roku spieda meža dienesta ģenerāldirektors Otto Žvagiņš, kurš bija eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs.

Pēc studijām tomēr meža dienestā es nenonācu, jo paliku šeit, fakultātē, bet visu laiku esmu bijis cieši saistīts ar to.

Runājot par 90. gadiem, bija tāds brīdis, kad mežinieki kļuva par ierēdņiem. Manā skatījumā tas bija smags sitiens, jo tad visiem, sākot ar mežsargiem un beidzot ar mežziņiem, neskatoties uz to, kāda ir viņu praktiskā darba pieredze, bija jāiegūst augstākā izglītība. Tolaik fakultāte izveidoja četrgadīgo neklātienes pirmā līmeņa augstākās izglītības programmu, pēc tās varēja turpināt studijas un iegūt arī bakalaura grādu. Lielākā daļa Valsts meža dienesta darbinieku fakultāti pabeidza, iegūstot diplomu, un var teikt – nepilnos desmit gados lielākā daļa tā darbinieku augstāko izglītību arī ieguva.

Nemitīgās pārmaiņas nozarē atstāja iespaidu uz klātienes studentu skaitu. Tas kritās, bet tas, ka vienlaikus pieauga neklātienes studentu skaits, deva iespēju fakultātei būt stiprai. Ar Valsts meža dienestu kopā strādājot, pārvarējām pārmaiņu laikus.

Tad jau nāca ģenerāldirektora Jāņa Kinnas vadības laiks, kad daudz ciešāk ar Valsts meža dienestu sadarbojāmies, apmācot visus tā darbiniekus – mežsargus, mežziņu vietniekus un mežziņus – kvalifikācijas paaugstināšanas kursos.

Bet nu par to, kādi esam šodien. Meža fakultāte šodien ir otrā lielākā LBTU ar stabilu studentu skaitu virs sešiem simtiem. Gadā uzņemam ap 200 studentu, absolvē fakultāti ap simtu. Šogad pēc vasaras sesijas absolvēja 93, ja pieskaitām ziemas sesiju, tad kopā ir 101 absolvents. Starp studentiem joprojām populārākais ir mežsaimniecības bloks – mežinženieru un mežzinātnes studiju programmas. Mazāk populārs ir kokapstrādes bloks, bet jebkurā gadījumā darba tirgus pieprasījums ir tāds, ka nespējam nodrošināt nozari ar absolventiem.

Kā mēs attīstāmies? Vislielākais fakultātes balsts ir meža nozare, precīzāk – nozares organizācijas, ieskaitot Valsts meža dienestu. Es uzskatu, ka mūsu veiksmes stāsts bija fakultātes Padomnieku konventa izveidošana 2017. gadā. Šo pieredzi no mums pārņem arī citi. Padomnieku konventā mēs esam uzaicinājuši darboties meža nozares uzņēmumu vadītājus, arī Valsts meža dienesta ģenerāldirektoru. Līdz ar to šajā konventā ir strādājis nu jau bijušais ģenerāldirektors Andis Krēsliņš un arī esošais ģenerāldirektors Arvīds Ozols, savulaik pārstāvot Zemkopības ministrijas Meža departamentu. Kopā ar Padomnieku konventu esam izstrādājuši fakultātes stratēģiju – darba plānu –, un faktiski visa fakultātes attīstība beidzamos sešos gadus ir notikusi saskaņā ar šo plānu un ciešā sadarbībā ar meža nozari. Esam pilnveidojuši infrastruktūru, tās attīstībā ieguldot vairāk nekā divus miljonus eiro, strādājuši pie tā, lai mūsu studiju programmas būtu interesantas, dinamiskas un tajās iekļautu praktiskas lietas, respektīvi, tiktu nodrošināta iespēja studentiem procesus apgūt praktiski, tā, kā tas notiek nozarē.

Nav noslēpums, ka nemitīgo izglītības reformu iespaidā ne tikai no vidējās profesionālās, bet arī no augstākās izglītības tika izņemta šī praktiskā komponente. Absolventi bija teorētiski labi sagatavoti, bet maz ko sajēdza no prakses. Tagad to cenšamies novērst. Šobrīd, mēs, Meža fakultāte, esam valstī vienīgie, kuri bez kādiem ES projektiem esam izveidojuši un ieviesuši praksē balstītu studiju procesu. Teorētiskajās lekcijās vismaz 10 procentu īpatsvars ir lekcijām, ko lasa nozares praktiķi, tam seko praktiskās nodarbības laboratorijās vai dabā, iespējami pietuvināti reālajiem ražošanas apstākļiem. Protams, arī mācību un profesionālās prakses, kuru realizācijā viens no mūsu vadošajiem partneriem ir Valsts meža dienests.