Lingvocīdam stop! Centieni nepieļaut ukraiņu valodas iznīdēšanu

Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā pēdējā gada laikā pastiprināti tiek runāts par ukraiņu valodas lingvocīdu – mērķtiecīgu ukraiņu valodas iznīcināšanu. Informējot par iebrucēju īstenotajiem ukraiņu valodas lingvocīda faktiem un aicinot ziņot par visiem gadījumiem, kad noticis lingvocīds pret ukraiņu valodu, Ukrainas valsts valodas tiesībsargs sagatavojis informatīvo materiālu sēriju „Lingvocīdam stop!”.

Valoda ir viens no stūrakmeņiem, kas veido ikvienas tautas nacionālo identitāti, stiprina cilvēku piederību nācijai un valstij. „Mērķtiecīga ukraiņu valodas iznīcināšana ir noziegums, ko Krievija veikusi vairāku gadsimtu garumā. Ukraiņu valoda ir viena no izšķirīgām ukraiņu nācijas iezīmēm, un Krievijas centieni to iznīcināt ir neapstrīdams vēsturisks fakts.

Lingvocīds konsekventi tiek īstenots kā daļa no ukraiņu genocīda, ko Krievija veic īslaicīgi okupētajās teritorijās. Ukraiņu valoda kā nozīmīgs nacionālās identitātes un valstsveides faktors ir viens no galvenajiem Krievijas mērķiem karā pret Ukrainu,” teikts ziņojumos. Tie publicēti Ukrainas valsts valodas tiesībsarga interneta vietnē https://mova-ombudsman.gov.ua/ un Latviešu valodas aģentūras interneta vietnē www.valoda.lv.

Arī latviešu valoda savulaik ir piedzīvojusi apspiešanas mēģinājumus – 19. gadsimtā, kad latviešiem savas valsts vēl nebija, izglītībā valdīja vispirms pārvācošanas, pēc tam pārkrievošanas politika. Vēlāk, padomju okupācijas laikā, latviešu valodu pakāpeniski sāka izspiest krievu valoda. Tādēļ mums jo labāk izprotami ukraiņu tautas centieni nepieļaut savas valodas iznīcību.

Lingvocīds Ukrainā tiek īstenots ar dažādiem paņēmieniem: okupētajās teritorijās sabiedriskajā saziņā aizliedzot lietot ukraiņu valodu un lietišķo komunikāciju un dokumentu apriti nodrošinot krievu valodā; likvidējot ukraiņu skolas un ieviešot skolās Krievijas mācību programmas; aizliedzot un iznīcinot grāmatas ukraiņu valodā; stāstot, ka ukraiņi ir krievi un ukraiņu valoda ir izzūdošs dialekts; apšaudot Ukrainas televīzijas torņus, atslēdzot vai sagrābjot Ukrainas televīzijas kanālus un radiostacijas, nolaupot žurnālistus un uzsākot okupācijas propagandas kanālu apraidi; rīkojot kultūras pasākumus krievu valodā; drukājot un izplatot laikrakstus krievu valodā u. c.

Lingvocīda aktus pavada draudi, iebiedēšana, fiziska spēka izmantošana, psiholoģisks spiediens, brīvības ierobežošana, nolaupīšana, spīdzināšana, slepkavības un citi noziegumi pret ukraiņiem. Okupācijas administrāciju uzdevumā nereti tiek izdoti un izplatīti noziedzīgi juridiski lēmumi un dokumenti, kuros atrodami pierādījumi lingvocīdam pret ukraiņu valodu.

„Mēs ceram, ka visi okupantu noziegumi, ieskaitot ar lingvocīdu saistītos nodarījumus, tiks pienācīgi dokumentēti, izmeklēti un nodoti tiesai. Noziedzniekiem jātiek identificētiem un sodītiem,” norāda Ukrainas valsts valodas tiesībsargs Tarass Kremiņs.

Terminu „lingvistiskais genocīds”, kas bieži sastopams saliktenī „lingvocīds”, valodniecībā lieto kopš 20. gadsimta 80. gadiem. Termins ir metaforisks: vārda „genocīds” nozīme ir ’pilnīga vai daļēja atsevišķu iedzīvotāju grupu vai veselu tautu iznīcināšana rasisku, nacionālu vai reliģisku iemeslu dēļ’, un šajā terminā tas attiecināts uz valodas iznīcināšanu („lingvistisks” – ’tāds, kas attiecas uz valodu’).

Latviešu valodas aģentūras projektu koordinatore Santa Logina

Foto: publicitātes