LIZDA prognozē daļēju nevakcinēto pedagogu darba atsākšanu mācību gada otrajā semestrī

Mācību gada otrajā semestrī darba tiesiskās attiecības varētu atsākt daļa atstādināto pedagogu, kuri līdz 15.novembrim nebija vakcinējušies, aģentūrai LETA prognozēja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga.

LIZDA bija noskaidrojusi, ka vakcinācijas prasības dēļ pēc 15.novembra 575 vispārējas izglītības skolās tika atstādināti vai atlaisti 480 pedagogi, bet pirmsskolās – 237. Tāpat skolās tika atstādināts vai atlaists 221 tehniskais darbinieks, bet pirmsskolās – 230. Pēc LIZDA datiem, skolās ir 819 brīvas vakances un to skaitu palielināja prasība pēc sertifikāta.

Savukārt Rīgā kopējie statistikas dati liecina, ka tika atstādināti vai atlaisti 235 pedagogi, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa.

Viņa norādīja, ka atstādināšanas periods ilgst līdz trim mēnešiem, attiecīgi darba attiecības ar pedagogiem vēl nav pārtrauktas. Pašlaik Rīgas domes rīcībā esošā informācija liecina, ka daļa no atstādinātajiem pedagogiem bija inficējusies ar Covid-19 slimību izraisošo vīrusu, attiecīgi viņi ir ieguvuši arī pārslimošanas sertifikātu. Pēc Pēterkopas domām, esošā situācija skolās var mainīties un pedagogi darba tiesiskās attiecības var atjaunot, taču to redzēs mācību gada otrajā semestrī.

Arī Vanaga pieļauj, ka daļa atstādināto pedagogu varētu atgriezties aktīvajās darba gaitās, tomēr nevar prognozēt konkrētu to skaitu. Vienlaikus viņa uzsvēra, ka ir pensijas vecuma un priekšlaicīgas pensijas vecuma pedagogi, kuri nepieciešamību vakcinēties izmanto kā ieganstu, lai nestrādātu, taču tas tā tiekot darīts vairāk pārguruma vai profesionālās izdegšanas dēļ.

Līdz šim mācību gada pirmajā semestrī atsevišķās skolās tika mainīts mācību priekšmetu stundu plāns, to vietā mācot citus priekšmetus, stāstīja Pēterkopa. Viņa atklāja, ka visgrūtāk bija atrast pedagogus, kuri varēja aizvietot tos, kuri pasniedza, piemēram, spāņu valodu vai zviedru valodu, vai specializēto kursu vidējās izglītības skolā. Savukārt skolas, kurās iepriekš klases tika dalītas grupās valodu mācību stundās, pasniedza mācību priekšmetu visai klasei kopumā.

LETA jau ziņoja, ka, pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) datiem, uz 15.novembri kopējais trūkstošo pedagogu skaits 1048 Latvijas skolās bija sasniedzis 1330. Vislielākais pedagogu trūkums bija novērojams tādos mācību priekšmetos kā matemātika, latviešu valoda, dizains un tehnoloģijas, attiecīgi 110, 105 un 116 skolotāji, norādīja LPS padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure.

Vienlaikus viņa akcentēja arī atbalsta personāla trūkumu – trūkstot 529 darbinieku.

LPS darbinieki bija secinājuši, ka visvairāk pedagogu trūkst lielajās pilsētās, visizteiktāk tas novērojams Rīgā. Dundure skaidroja, ka, iespējams, lielajās pilsētās ir lielākas iespējas atrast citu darbu, ja skolotāja darbs kaut kādu iemeslu dēļ neapmierina.

Kā liecina LPS iegūtie dati, arī matemātikas skolotāju visvairāk trūkst Rīgā. Tāpat galvaspilsētā un daļā novadu, kur ir daudz krievu tautības iedzīvotāju ir vislielākais latviešu valodas skolotāju trūkums. Līdzīga situācija ir arī ar angļu valodas skolotājiem, un tas ir iemesls, kādēļ svešvalodu stundās ne vienmēr ir iespējams dalīt skolēnus grupās.

Tāpat, salīdzinot ar 2008./2009.mācību gadu, ir uz pusi krities pedagogu skaits 35-39 gadu vecuma grupā. Šogad šo pedagogu īpatsvars ir sasniedzis tikai 7,5%, kamēr pretēji par 1,7% palielinājies to pedagogu skaits, kuri ir sasnieguši 65 gadu vecuma slieksni.

Turklāt lielākā pedagogu daļa strādā nepilnu slodzi, kamēr pilna slodze vai pat vairāk ir tikai 47% skolotājiem. Dundure bija norādījusi, ka tādi skolotāji strādā vairākās skolās vai citreiz pat dažādās pašvaldībās. Piemēram, 2468 pedagogi strādā divās pašvaldībās, 257 – trijās, bet 32 četrās pašvaldību skolās.

Kā skaidroja Dundure, pedagogi bija norādījuši, ka lielāka motivācija strādāt pandēmijas apstākļos ir saistīta ar skolotāja darba novērtējumu sabiedrībā. Pedagogi kā faktorus, kas spētu motivēt, minējuši vecāku, skolēnu un sabiedrības attieksmi pret skolotājiem, adekvātu atalgojuma sistēmu, draudzīgu kolektīvu, uzticēšanos pedagogu profesionalitātei, labvēlīgus darba apstākļus un atbalstu darba vietā.

Foto: no arhīva