LTA: Lētāka pārtika iespējama tikai ar valdības iesaisti

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) pauž neizpratni par finanšu ministra Jāņa Reira izteikumiem, ka pārtikas produktu uzcenojums veikalos veido pat 60%, tādēļ asociācija izpētīja tās biedru jaunākos datus par pārtikas produktu cenu veidošanos. Saskaņā ar tiem, piemēram, piena produktu uzcenojumi veikalos ir ne vairāk kā 15-30%. Pienam uzcenojums ir 15%, bet tādam piena produktam kā siers – ne vairāk kā 30%. Līdzīgi, tādi paši uzcenojumi no 15 – 30% ir arī gaļai un maizei.

Paskaidrojot finanšu ministram, kā veidojas pārtikas produktu cenas – piemēram, zemnieks pārdod pienu ražotājam par 44 centiem litrā, savukārt ražotājs pārdod tirgotājam par 1 eiro litrā – tas ir ražotāja uzliktais 227% uzcenojums. Ja veikals uzliek vēl 15% uzcenojumu, bet valsts vēl 21% PVN, ir skaidri redzams, ka “laupītājs” šajā gala cenas veidošanās ķēdītē noteikti nav tirgotājs.

“Atbildot uz to, kur rodas 60% uzcenojums, jāsaka, ka vai nu finanšu ministrs neprot rēķināt, vai arī pieskaitot pie 30% veikala uzcenojuma vēl valdības uzlikto 21% PVN uzcenojumu Ministram sanāk 60. Vai – vēl sliktāk – tiek izmantoti AS “Rankas piens” valdes locekļa Raivja Spalviņa nepamatotie izteikumi. Aplūkojot datus par Rankas piena produktiem dažādās tirdzniecības vietās, redzams, ka uzcenojumi viņu ražotajiem piena produktiem ir tādi paši. Tas ir – ne vairāk par 20%. Cita lieta ir tā, ka Rankas piens ir ne sevišķi pircēju iecienīts produkts – piemēram, pret AS “Tukuma piens” ražotajiem produktiem, “Rankas piens” zīmola produktu pārdošanas apjomi ir 30 reizes mazāki. Šis uzņēmums kā risinājumu izvēlējies celt savu produktu cenas, attiecīgi pircēji tos mazāk pērk, tie ilgāk glabājas veikalu plauktos, bet pašam ražotājam par plaukta vietu tirgotājam ir vairāk jāmaksā,” komentē LTA valdes priekšsēdētājs Henriks Danusēvičs.

Atbildot uz apgalvojumu, ka samazinātā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem nav nesusi vēlamo rezultātu, jāatgādina, ka, protams, ka kopš 2018.gada janvāra, kad šī samazinātā likme tika ieviesta, četru gadu laikā inflācijas rezultātā ir nedaudz pieaugušas augušas augļu un dārzeņu cenas, taču Latvijā joprojām ir lētākie augļi un dārzeņi, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm.

“Tādēļ politiķu safabricējumi par 40-60% veikalu uzcenojumiem ir tikai attaisnojums, lai nesamazinātu pārtikas produktiem PVN likmi. Mēs, Latvijas Tirgotāju asociācija, esam arī vairākkārt uzsvēruši, ka PVN samazināšanas gadījumā rīkosimies tāpat kā eiro ieviešanā, atspoguļojot cenas veikalu plauktos pirms PVN samazināšanas un pēc.

Ja ir politiskā griba, tad ir iespējams arī rast iespēju, kā atbalstīt Latvijas iedzīvotājus, nodrošinot iespēju pircējiem lētāk iegādāties vismaz pamata pārtikas produktus,” uzsver H.Danusēvičs.

“Tāpat atgādinu, ka Latvijas Tirgotāju asociācija ar lauksaimniecības organizācijām un Zemkopības ministriju ir parakstījusi Memorandu par vietējās pārtikas pārdošanas sekmēšanu un aicinājumu valdībai samazināt tās uzliktos apgrūtinājumus pārtikas aprites ķēdei, “ piebilst H.Danusēvičs.

Labs piemērs samazinātam PVN pārtikai ir LTA sadarbība ar Latvijas Dārzeņu un augļu tirgotāju asociāciju: “Šobrīd ir svarīgi kliedēt izskanējušo maldinošo informāciju par samazinātā PVN augļiem un dārzeņiem nelietderību, tāpat kā kādu laiku iepriekš baumas, it kā ar augļiem var pārnēsāt Covid-19, un ka bīstami ēst citronus no Spānijas vai kādus citus augļus no Itālijas. Kā apstiprināja epidemiologi un PVD, ar pārtiku vīrusu pārnest nevar. Līdzīgi ar baumām, ka samazinātais PVN nesamazinās pārtikas cenas Latvijas iedzīvotājiem,” uzsver LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Foto: pixabay.com