Abonē e-avīzi "Zemgales Ziņas"!
Abonēt
casibom giriş casibom bahsegel jojobet

LTVC: Jūnijā pārtikas produktu cenu kāpums novērots visās produktu kategorijās

Jūnijā šogad, salīdzinot ar jūniju pērn, pārtikas produktu cenu kāpums ir bijis visās produktu kategorijās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.
Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Savukārt lielākais cenu kāpums ir bijis bakalejas produktiem, dārzeņiem un piena produktiem.

Gada sākumā Latvijā lielai daļai pārtikas produktu sākās cenu kāpums, kas saistīts ar cenu izmaiņām pasaules un Eiropas tirgos. Cenu kāpumu izraisīja arī Covid-19 atstātās sekas, sevišķi Ķīnas piekoptā “nulles tolerances” politika, jo Ķīna ir iesaistīta gandrīz visu produktu ražošanas un pakalpojumu ķēdēs, nelabvēlīgie laika apstākļi vairākos pasaules reģionos, loģistikas ķēžu pārrāvumi un aizkavēšanās, galveno resursu cenu kāpums, bet tam visam punktu uz i uzlika karš Ukrainā.

“Ažiotāžas dēļ izpirka sāli, griķus. Par to tagad paši arī dārgi maksājam, jo sāls ir kļuvis divas reizes dārgāks un ir ievērojami dārgāks par cukuru, kam nav nekādas loģikas,” vēsta LTVC vadītāja Ingūna Gulbe.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Patlaban veikalu plauktos var redzēt, kuriem produktiem jau ir īsta “jaunā” cena. Izmaiņas pamana gandrīz visi pircēji. Tiem produktiem, kuriem piegādes ir vēl “vecās”, cenu izmaiņas nav tik būtiskas. Piemēram, šokolādes batoniņam “Snickers” vai rīsiem.

Tāpat Gulbe norāda, ka turpmāk ar katru dienu redzēsim aizvien jaunas pieaugošās cenas, produktu sortimenta izmaiņas un arī, visticamāk, izvēles samazināšanos. Tāpat Gulbe prognozē, ka diez vai vēl ilgi būs pieejami 11 svaigo tomātu veidi plauktā, kā tas vēl bija jūnijā. Arī plaša produktu klāsta nodrošināšana maksā naudu. Daļa uzņēmumu jau strādā pie sava produktu portfeļa pārskatīšanas, meklējot lētākus risinājumus, lai cilvēku iepirkuma ratiņi nepaliktu tukši pie “jaunajām” cenām”, kur pieaugums būs mērāms reizēs nevis tikai procentos.

LTVC rīcībā esošā informācija liecina, ka bakalejas pārtikas produktu segmentā lielākais cenu kāpums gada laikā ir bijis sālim – par 179% no 0,38 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, griķiem – par 102% no 1,87 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 76% no 2,72 eiro litrā līdz, 4,81 eiro litrā, augstākā labuma kviešu miltiem “Ekstra” – par 53% no 0,95 eiro kilogramā līdz 1,45 eiro kilogramā, kafijas pupiņām – par 32% no 12, 48 eiro kilogramā līdz 16,47 eiro kilogramā, spageti – par 31% no 1,14 eiro 500 gramiem līdz 1,50 eiro 500 gramiem, cukuram – par 27% no 0,76 eiro kilogramā līdz 0,96 eiro kilogramā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Cenu kāpums bija novērojams arī svaigu dārzeņu preču kategorijā. Lielākais cenu pieaugums bija galviņkāpostiem – par 59% no 0,75 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm par – 67% no 0,55 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, kartupeļiem – par 43% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā, dzeltenajai paprikai – par 31% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,23 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem – par 27% no 3,14 eiro kilogramā līdz 3,99 eiro kilogramā, sīpoliem – par 25% no 0,48 eiro kilogramā līdz 0,60 eiro kilogramā, vietējiem gurķiem – par 16% no 1,74 eiro kilogramā līdz 2,02 eiro kilogramā.

Augļu segmentā lielākais cenu pieaugums ir bijis apelsīniem – par 22% no 1,33 eiro kilogramā līdz 1,63 eiro kilogramā, bumbieriem – par 18% no 1,50 eiro kilogramā līdz 1,77 eiro kilogramā, plūmēm – par 15% no 2,42 eiro kilogramā līdz 2,79 eiro kilogramā, banāniem – par 14% no 1,39 eiro kilogramā līdz 1,59 eiro kilogramā, zaļajām vīnogām – par 11% no 4,55 eiro kilogramā līdz 5,08 eiro kilogramā, importa zemenēm – par 10% no 5,48 eiro kilogramā līdz 6,05 eiro kilogramā, ķiršiem un citroniem – par 7% attiecīgi ķiršiem no 6,17 eiro kilogramā līdz 6,62 eiro kilogramā, un citroniem no 1,93 eiro kilogramā līdz 2,06 eiro kilogramā.

Būtisks mazumtirdzniecības cenu pieaugums bija arī piena produktiem. Lielākais cenu pieaugums bija fasētam vājpienam ar 0,5% tauku saturu – par 53% no 0,89 eiro litrā līdz 1,35 eiro litrā, sviestam ar tauku saturu – no 82 – 85,5% par 48% no 7,40 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā, skābajam krējumam ar 25% tauku saturu – par 45% no 3,23 eiro kilogramā līdz 4,68 eiro kilogramā, fasētam pilnpienam ar tauku saturu 2% – par 44% no 0,91 eiro litrā līdz 1,31 eiro litrā, kefīram ar 2% tauku saturu – par 36% no 1,01 eiro litrā līdz 1,37 eiro litrā, sieram ar 45-50% tauku saturu – par 26% no 7,19 eiro kilogramā līdz 9,08 eiro kilogramā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Svaigas gaļas produktu kategorijā lielākais cenu kāpums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67% no 8,24 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā. Mazāks cenu pieaugums gada laikā ir bijis vistas gaļai – līdz 20%. Vistas/broileru cenu pieaugums ir bijis par 19% no 2,09 eiro kilogramā līdz 2,49 eiro kilogramā, vistas stilbiņiem – par 19% no 2,89 eiro kilogramā līdz 3,44 eiro kilogramā, vistas filejai – par 5% no 5,70 eiro kilogramā līdz 5,99 eiro kilogramā. Svaigai cūkgaļai gada laikā ir bijis salīdzinoši neliels cenu pieaugums: cūkgaļas karbonādei par 0,5% no 6,49 eiro kilogramā līdz 6,49 eiro kilogramā, savukārt šķiņķim bija cenu samazinājums – par 2% no 5,62 eiro kilogramā līdz 5,42 eiro kilogramā.

No gaļas pārstrādes produktiem lielākais cenu pieaugums ir bijis kūpinātam cūkas šķiņķim – par 37% no 6,93 eiro kilogramā līdz 9,49 eiro kilogramā, pusžāvētai desai (servilāde) – par 24% no 6,86 eiro kilogramā līdz 8,54 eiro kilogramā, vārītai desai (doktordesa) – par 21% no 4,74 eiro kilogramā līdz 5,74 eiro kilogramā cīsiņiem (Rakveres) – par 16% no 4,90 eiro kilogramā līdz 5,67 eiro kilogramā.

Turpretī cenu samazinājums gada laikā ir bijis salīdzinoši mazam pārtikas produktu skaitam. Vislielākais cenu samazinājums ir bijis krūmmellenēm – par 35% no 16,01 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā, mandarīniem – par 12% no 2,63 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, ķiplokiem – par 7% no 4,56 eiro kilogramā līdz 4,26 eiro kilogramā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

2022.gada 2. ceturkšņa griezumā vislielākais cenu pieaugums, izņemot sāli (1.maluma), kam cenas pieaugums ir bijis par 89% no 0,56 eiro kilogramā līdz 1,06 eiro kilogramā, ir bijis dārzeņiem. Galviņkāpostiem cenas pieaugums bijis par 98% no 0,60 eiro kilogramā līdz 1,19 eiro kilogramā, galda bietēm – par 78,7% no 0,52 eiro kilogramā līdz 0,92 eiro kilogramā, burkāniem – par 55,9% no 0,56 eiro kilogramā līdz 0,87 eiro kilogramā, kartupeļiem – par 25% no 0,59 eiro kilogramā līdz 0,74 eiro kilogramā, sīpoliem – par 22% no 0,49 eiro kilogramā līdz 0,60 eiro kilogramā.

No svaigas gaļas produktiem vislielākais cenu pieaugums ir bijis liellopu gaļas filejai bez kaula – par 67,4% no 8,17 eiro kilogramā līdz 13,79 eiro kilogramā, vistas stilbiņiem – par 30% no 2,64 eiro kilogramā līdz 3,44 eiro kilogramā, cūkgaļas šķiņķim – par 20% no 4,58 eiro kilogramā līdz 5,49 eiro kilogramā.

Piena produktiem cenu pieaugums 2.ceturksnī vidēji ir bijis no 3 – 23% robežās. Šajā pārtikas produktu kategorijā vislielākais cenas kāpums ir bijis kefīram (2%) – par 23% no 1,11 eiro litrā līdz 1,37 eiro litrā, biezpienam ar 9% tauku saturu – par 16% no 4,62 eiro kilogramā līdz 5,38 eiro kilogramā, sviestam ar 82-82,5% tauku saturu – par 14% no 9,65 eiro kilogramā līdz 10,97 eiro kilogramā. Sieram cenu palielinājums ir bijis vidēji par 3- 4%, savukārt olām (L izmērs) cena palielinājusies par 24% no 1,78 eiro par 10 olām līdz 2,22 eiro par 10 olām.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Bakalejas produktu kategorijā vislielākais cenu pieaugums ir bijis griķiem – par 30% no 2,89 eiro kilogramā līdz 3,78 eiro kilogramā, Iecavas rapšu eļļai – par 28% no 3,75 eiro litrā līdz 4,81 eiro litrā, saulespuķu eļļai un augstākā labuma kviešu miltiem “Ekstra” – par 27% attiecīgi no 2,49 eiro litrā līdz 3,16 eiro litrā un 1,14 eiro kilogramā līdz 1,45 eiro kilogramā, cukuram – par 23% no 0,78 eiro kilogramā līdz 0,96 eiro kilogramā.

Cenu samazinājums 2. ceturksnī pārsvarā ir bijis augļiem un atsevišķiem sezonas dārzeņiem. Vislielākais cenas samazinājums ir bijis importa gurķiem – par 68,22% no 5,79 eiro kilogramā līdz 1,84 eiro kilogramā, vietējiem tomātiem – par 36% no 6,27 eiro kilogramā līdz 3,99 eiro kilogramā, importa tomātiem – par 33% no 2,93 eiro kilogramā līdz 1,96 eiro kilogramā, importa zemenēm – par 31% no 8,87 eiro kilogramā līdz 6,05 eiro kilogramā, apelsīniem un mandarīniem – par 30% attiecīgi apelsīniem no 2,33 eiro kilogramā līdz 1,63 eiro kilogramā, bet mandarīniem – no 3,32 eiro kilogramā līdz 2,31 eiro kilogramā, krūmmellenēm – par 11% no 11,73 eiro kilogramā līdz 10,38 eiro kilogramā.

Citās pārtikas produktu grupās cenu samazinājums 2.ceturksnī ir bijis minimāls, vēstīja LTVC.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

LTVC izveidots 1995.gadā kā Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta struktūrvienība. Centrs apkopo un sniedz Eiropas Komisijai informāciju par noteiktu lauksaimniecības produktu cenām un apmēriem, Iegūtā informācija tiek izmantota produktu ražošanas un tirgus stāvokļa novērtēšanai, intervences pasākumu pamatošanai un noteiktu lauksaimniecības produktu muitas vērtības noteikšanai.

Foto: pixabay.com

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
ZZ.lv komanda.