Saeima pieņēmusi likumu grozījumu, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Jelgavā šīs izmaiņas skars trīs bērnudārzus un trīs skolas – kopumā vairāk nekā tūkstoti bērnu.
Sākot ar 2023. gada 1. septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā latviešu valodā 1., 4. un 7. klasē, no 2024. gada 1. septembra – 2., 5. un 8. klasē, bet ar 2025. gada 1. septembri – 3., 6. un 9. klasē.
Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1. septembra tiks īstenota tikai valsts valodā. Grozījumi paredz, ka mazākumtautības valodas un kultūrvēstures apguve turpmāk tiks nodrošināta interešu izglītībā.
Šobrīd nav īstas skaidrības ar speciālās izglītības grupām, jo tajās mazākumtautību izglītības programmu apgūst bērni ar mācīšanās grūtībām, un šis jautājums tiek pārrunāts valsts mērogā.
Pedagogiem trūkst valodas prasmes
Lai no pirmsskolām iznāktu latviski runājoši bērni, tam nepieciešams papildus novirzīt gan finansiālus, gan citus resursus, mediju brokastīs “Pāreja uz vienotu izglītības sistēmu” pauda Latvijas valodas aģentūras (LVA) galvenā metodiķe Vineta Vaivade.
V.Vaivade norādīja, ka pašlaik vairākās mazākumtautību skolās latviešu valoda ikdienā netiek izmantota, jo ir skolotāji, kam latviešu valodas zināšanas ir pārāk vājas.
Lai gan apmēram 2000 pedagogu katru gadu attīsta savu kompetenci un vairāk nekā 2000 apgūst latviešu valodu kursos, joprojām pedagogiem trūkst valodas prasmes, kas nepieciešamas darbam, skaidroja V.Vaivade.
“Es negribu, lai izglītības sistēma Latvijā atražotu to pašu sabiedrību, kas ir šobrīd, – divkopienu –, un negribu, lai mani bērni un mazbērni dzīvotu šādā sabiedrībā. Latviešu valoda ir valsts valoda, un visiem tā ir jāzina,” sacīja V.Vaivade, piebilstot, ka valodas zināšana vēl nenozīmē lietojumu profesionālo pienākumu veikšanai.
LVA sniedz trīs veidu pedagoģisko atbalstu – tālākizglītības pasākumus, mācību un metodiskos materiālus, kā arī sabiedrības līdzdalības pasākumus. Tomēr V.Vaivade saka: “Ar latviešu valodas skolotāju izglītošanu nenodarbosimies. Pietiekami daudzi kursi un lekcijas bijuši, ir interaktīvs rīks, mums ir videolekcijas un citi materiāli, bet masīvi valodas apguves kursi vairs nenotiks. Atbalsts ir bijis sistēmisks un gadiem ilgi.”
Galvenā metodiķe piebilst, ka šajā procesā neiztikt bez vecāku atbalsta, bet no bērnudārziem ir jāiznāk latviski runājošam bērnam – tas ir pirmsskolas uzdevums.
Agrāk nebija iespējams
V.Vaivades atbilde tiem, kuri apgalvo, ka Latvijā pāreju uz izglītību valsts valodā vajadzēja īstenot jau sen, pirms vairākiem gadu desmitiem, ir viņas prezentētie statistikas dati.
1994. gadā no 2,5 miljoniem Latvijas iedzīvotāju 700 000 latviešu valodas zināšanu nebija vispār vai tās bija pieticīgas. 1992.–1993. gadā, kad latviešu valoda kļuva par valsts valodu, sākās masveida atestācijas. Lai gan tika atestēti 153 000 cilvēku, tās atnesa vilšanos, jo viena lieta ir nokārtot eksāmenu, bet otra – runāt un lietot valodu. Arī šobrīd tā ir. “Šādā situācijā nebija iespējams pāriet uz mācībām latviešu valodā, situācija to nepieļāva,” skaidro V.Vaivade.
Savukārt no 1996. gada līdz 2005. gadam vairāk nekā 40 000 iedzīvotāju apguva latviešu valodu. Vairāk nekā 42 630 skolotāju apguvuši latviešu valodas metodiku LAT2 latviešu valodas mācīšanai bērniem, kuru dzimtā valoda nav latviešu. Bet vairāk nekā 7000 skolotāju apguva bilingviālās izglītības metodiku.
Bez valsts atbalsta neiztikt
Daugavpils Zinātņu vidusskolas direktors Vitālijs Azarevičs uzskata, ka mazākumtautību pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā būs atkarīga no izglītības iestādes administrācijas, direktora un viņa komandas rīcības. Bez valsts atbalsta tas nebūšot ne finansiāli, ne fiziski iespējams.
Īpašu uzmanību V.Azarevičs pievērsa pirmsskolām, jo valsts tās finansē, tikai sākot ar piecu gadu vecuma grupām, kas nozīmē to, ka nav skaidri noteikts, ka līdz piecu gadu vecumam bērniem arī ir jāmāca latviešu valoda.
Runājot par mazākumtautību skolu pedagogu iespējām praktiski apgūt latviešu sarunvalodu, LVA metodiķe Ērika Pičukāne skaidroja, ka LVA rīko dažādas aktivitātes, kur mazākumtautību pedagogi ir spiesti sarunāties un praktizēties latviešu valodā, piemēram, kopīgi ejot uz pasākumiem, cepot maizi vai darbojoties ar mālu. LVA rīko nometnes ģimenēm, arī jauniebraucējiem, meistarklases pedagogiem, ekskursijas, konkursus, sadarbības pasākumus u. c., kā arī sniedz individuālas konsultācijas.
Ē.Pičukāne uzskata, ka skolotāji par daudz pievērš uzmanību un ir nemitīgā trauksmē, domājot, ka viss bērnam ir jāiztulko. Taču tā nav – ja pedagogs labi strādā ar vizuālo materiālu, bērns uztvers.
Savukārt LVA metodiķe Anita Sniedze norādīja, ka gan pērn, gan šogad liels atbalsts tiek sniegts tieši pirmsskolas pedagogiem. Šogad LVA plāno rīkot metodikas un latviešu valodas prasmes pilnveides kursus.
LVA uz mediju brokastīm bija uzaicinājusi arī vairākus cilvēkus, kuri Latvijā ieradušies no citām valstīm, apguvuši latviešu valodu, runā tajā un ir veiksmīgi integrējušies sabiedrībā.
Visemocionālākais bija Elēnas Košeļevas stāsts, viņa uz Latviju atbraukusi no Krievijas. Kad Elēna gatavojusies nākt uz šo pasākumu, saņēmusi kritiku no savas 14 gadu vecās meitas. Meita sacījusi mātei, ka tas būšot kauns, ka viņa stāstīšot par to, kā iemācījusies latviešu valodu. “Ar to nevajag lepoties, tā ir norma,” teikusi meita.
“Iebraukt valstī, iemācīties valodu un sūtīt bērnus latviešu skolā – tā ir norma,” piebilst Elēna.
“Atbraucu 2010. gadā uz Latviju no Krievijas. Manām meitām bija seši un divi gadi. Vienu meitu sūtīju latviešu skolā, otru – latviešu bērnudārzā. Pati sāku mācīties latviešu valodu. Nāku no pasniedzēju vides un uzskatu, ka valoda jālieto, nevis tikai jāmācās,” stāsta E.Košeļeva.
Krievijā viņa pasniegusi ekonomiku, bet Latvijā nolēmusi darba tirgū sevi piedāvāt kā krievu valodas pasniedzēju. 2020. gadā pabeigusi Latvijas Universitāti (LU), bet skolā sākusi strādāt jau agrāk. Strādājusi valsts skolās, ģimnāzijās, arī Bulduru tehnikumā, bet tagad pievienojusies LU skolotāju izglītības programmai “Mācītspēks”, lai mācītu krievu valodas mācīšanas metodiku. E.Košeļeva uzskata, ka Latvijā skolu problēma ir harismātisku skolotāju trūkums.
“Diemžēl mēs dzīvojam valstī, kur vēsturiski izveidojusies situācija, ka ir daudz cilvēku, kuri nelieto latviešu valodu. Tāda kā brīvprātīgā segregācija, kur šie cilvēki sevi “nogriež” no valsts un sabiedrības. Skola viena ar to nevar tikt galā. Tas ir lielvalsts šovinisms. Kad man kafejnīcā jautā: “Možet bitj po russki?”, es atbildu: “Jūs ko, nelepojaties ar savu valsti?” Domāju, ka latviešiem vajadzētu spiest uz šovinistiem, lai viņi mācās latviešu valodu, bet latviešiem no sevis vajadzētu spiest ārā kalpu,” teic E.Košeļeva.
— Andra Ozola
VIEDOKĻI
Galvenais ir vēlme un sadarbība
NATELA SEĻIŠČEVA,
JELGAVAS 5. VIDUSSKOLAS DIREKTORE
Diagnosticējošie darbi būs tie, kas sniegs izpratni, vai bērni ir gatavi pārejai uz mācībām latviešu valodā. Šā gada sasniegumi diagnosticējošajos darbos, tajā skaitā latviešu valodā 3. un 6. klašu skolēniem, kuri nākamgad mācīsies latviešu valodā, un skolotājiem sniegs atgriezenisko saiti par izredzēm veiksmīgi sākt mācības latviešu valodā.
Cītīgi mācoties, skolēna valodas lietošanas prasmes augs, bet, lai tās attīstītos straujāk, ar darbu mācību stundās būs par maz, tāpēc skola arī turpmāk īstenos virkni aktivitāšu latviešu valodas lietošanai ārpus stundām. Skolēnu latviešu valodas prasmes krietni labākas ir tiem, kuri ikdienā tajā komunicē, lasa, klausās.
1. septembrī mācības latviešu valodā sāks 1., 4., un 7. klases skolēni. Daudzi šo skolēnu vecāki 2004. gadā, šīs reformas pirmā posma sākumā, beidza pamatskolu, mācoties bilingviāli pēc programmas LAT2, un 10. klasē sāka mācīties pēc modeļa 60/40, latviešu valodā apgūstot 60% mācību priekšmetu. Šie vecāki izprot emocionāli labvēlīgas vides un piemērota atbalsta nozīmi un, manuprāt, spēs sadarboties ar pedagogiem. Galvenais ir vēlme un sadarbība.
Pandēmija radījusi negatīvu ietekmi
ILZE ARBIDANE, JELGAVAS PĀRLIELUPES PAMATSKOLAS DIREKTORE
Mēs pārejai uz mācībām latviešu valodā savā skolā esam sākuši gatavoties jau pirms četriem gadiem, licencējot programmu ar latviešu mācību valodu, un šajā mācību gadā vecāki no 1. līdz 4. klasei varēja pieteikt savus bērnus šajā programmā. Arī mūsu pirmsskolas grupās bērni mācās tikai pēc latviešu valodas mācību programmas.
Notiek arī sasaiste ar ārpusstundu pasākumiem. Jau vairākus gadus mūsu skolā visi pasākumi ir tikai latviešu valodā, kā arī bērni piedalās pilsētā un valstī organizētajos pasākumos, mācību olimpiādēs un konkursos, kas notiek tikai latviešu valodā.
Pandēmija ir radījusi negatīvu ietekmi uz bērniem, kuri bija spiesti sēdēt mājās un nevarēja iziet ārā. Un ne tikai uz skolēnu latviešu valodas zināšanām, bet arī uz komunikāciju, sociālajām prasmēm, kopā būšanu. Mūsu skolā pēc stundām ir pieejamas papildu nodarbības latviešu valodā, latviešu valodas klubiņš un fakultatīvās nodarbības.
Protams, mājās, ģimenē bērni runā savā valodā un arī informāciju iegūst savā valodā. Vecākiem esam ieteikuši paplašināt bērnu redzesloku, sākot jau ar multfilmu skatīšanos un ejot uz veikalu runāt latviešu valodā. Par šiem jautājumiem esam diskutējuši arī skolas padomē. Bērnu latviešu valodas zināšanu līmenis ir ļoti dažāds. Tas ir atkarīgs no tā, cik daudz latviski runā ģimenē un ārpus tās.
UZZIŅA
■ Saskaņā ar Jelgavas pašvaldības publiskoto informāciju mazākumtautību izglītības programmās Jelgavā mācās 1377 bērni un jaunieši.
■ Mazākumtautību izglītības programmas tiek īstenotas privātajā bērnudārzā “Zvaigznīte”, pa vienai grupai ir pašvaldības bērnudārzos “Sprīdītis” un “Kāpēcīši”, kā arī šīs programmas tiek īstenotas Pārlielupes pamatskolā, 5. vidusskolā un Paula Bendrupa pamatskolā.
■ Pirmsskolā mazākumtautību programmās mācās 133 bērni, bet skolās – 1244 skolēni no 1. līdz 9. klasei.
■ Līdz ar jauno mācību gadu arī 5. vidusskolā, Jelgavas Pārlielupes pamatskolā un Paula Bendrupa pamatskolā skolēni 1., 4. un 7. klasē mācīsies tikai latviešu valodā. Topošo pirmklasnieku uzņemšana vēl notiks, taču jau zināms, ka pārmaiņas skars 139 bērnus, kuri šogad mācās 3. klasē mazākumtautību programmā, un 137 jauniešus, kuri mācās 6. klasē.
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.
#SIF_MAF2022
Reklāma